Ēku energoefektīva renovācija ļauj par 64% samazināt siltuma patēriņa apjomus
Foto: Ēku energoefektīva renovācija ļauj par 64% samazināt siltuma patēriņa apjomus
Dažādi ēku renovācijas pasākumi daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem un iedzīvotājiem ļautu mēnesī vidēji par 64% samazināt izdevumus par siltumu, liecina Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMVA) projekta "Mājokļu energoauditi - 2008" gaitā veikto energoauditu rezultāti, ziņo LETA
Dažādi ēku renovācijas pasākumi daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem un iedzīvotājiem ļautu mēnesī vidēji par 64% samazināt izdevumus par siltumu, liecina Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMVA) projekta "Mājokļu energoauditi - 2008" gaitā veikto energoauditu rezultāti.
Kā šodien preses konferencē informēja BEMVA Plānošanas, projektu un informācijas tehnoloģiju departamenta direktora vietniece Iveta Puķīte, projekta gaitā šī gada sākumā BEMVA kopā ar sadarbības partneriem konkursa kārtībā no visiem Latvijas novadiem izvēlējās 60 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoaudita veikšanai.
Veikto energoauditu mērķis ir mudināt dzīvokļu īpašniekus uzsākt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovāciju, tādējādi samazinot enerģijas patēriņu un taupot finanšu līdzekļus.
BEMVA Plānošanas projektu un informācijas tehnoloģiju departamenta pārstāve Natālija Pavlovska norādīja, ka auditētās daudzdzīvokļu ēkās auditoru konstatētās problēmas ir līdzīgas - konstrukciju siltumtehniskā pretestība neatbilst Latvijas noteikto būvnormatīvu prasībām, kā arī nav siltinātas ēkas gala sienas, fasādes, bēniņi un pagraba pārsegumi. Tāpat nav veikta logu nomaiņa dzīvokļos un kāpņu telpās, lodžiju aizstiklošana, kā arī apkures un karstā ūdens cauruļvadu siltināšana.
Saskaņā ar energoauditoru veiktajiem aprēķiniem siltumenerģijas patēriņš auditētajās ēkās ir pat 271 kilovatstunda uz kvadrātmetru. Vidējais siltumenerģijas patēriņš ir 164 kilovatstundas uz kvadrātmetru.
Lai samazinātu vai pilnībā novērstu nelietderīgu siltumenerģijas zudumu, energoauditoru ieteiktie pasākumi ir ēku gala sienu un fasāžu siltināšana, pagrabu un bēniņu pārsegumu siltināšana, logu nomaiņa, lodžiju aizstiklošana, apkures un karstā ūdens cauruļvadu siltināšana u.c.
Veicot visus ieteiktos renovācijas pasākumus, mājokļu īpašniekiem un iedzīvotājiem būtu iespējams izdevumus par siltumu samazināt vidēji par 64% mēnesī, tas ir, siltumenerģijas patēriņu var samazināt līdz 61 kilovatstundai uz kvadrātmetru.
Arvien aktuālāka ir arī valsts un pašvaldības īpašumā esošo nekustamo īpašumu energoefektivitātes paaugstināšana. BEMVA kopā ar sadarbības partneriem veica arī septiņus energoauditus bērnudārzos Jelgavā, Jūrmalā, Jēkabpilī, Valmierā, Rēzeknē, Daugavpilī un Liepājā.
Visos auditētajos bērnudārzos konstatētas tādas problēmas kā salīdzinoši liels siltumenerģijas patēriņš, sliktas ventilācijas sistēmas, konstrukciju siltumtehniskā neatbilstība Latvijā noteikto būvnormatīvu prasībām.
Energoauditu rezultātā tika konstatēts, ka šajos bērnudārzos minimāli tiek īstenot energoefektivitātes pasākumi, un tika ieteikts veikt līdzīgus pasākumus kā daudzdzīvokļu namu īpašniekiem un iedzīvotājiem.
Veicot ieteiktos pasākumus, arī bērnudārzu izdevumus par siltumu varētu samazināt par 64%. Ieguldījumi ēku siltināšanā atmaksātos 11 līdz 22 gadu periodā.
Pasākuma laikā Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības departamenta Būvniecības stratēģijas nodaļas vadītājs Dzintars Grasmanis informēja par šogad pieņemto Ēku energoefektivitātes likumu, savukārt EM Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma pastāstīja par pirmo valsts energoefektivitātes pasākumu plānu.
Kā šodien preses konferencē informēja BEMVA Plānošanas, projektu un informācijas tehnoloģiju departamenta direktora vietniece Iveta Puķīte, projekta gaitā šī gada sākumā BEMVA kopā ar sadarbības partneriem konkursa kārtībā no visiem Latvijas novadiem izvēlējās 60 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoaudita veikšanai.
Veikto energoauditu mērķis ir mudināt dzīvokļu īpašniekus uzsākt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovāciju, tādējādi samazinot enerģijas patēriņu un taupot finanšu līdzekļus.
BEMVA Plānošanas projektu un informācijas tehnoloģiju departamenta pārstāve Natālija Pavlovska norādīja, ka auditētās daudzdzīvokļu ēkās auditoru konstatētās problēmas ir līdzīgas - konstrukciju siltumtehniskā pretestība neatbilst Latvijas noteikto būvnormatīvu prasībām, kā arī nav siltinātas ēkas gala sienas, fasādes, bēniņi un pagraba pārsegumi. Tāpat nav veikta logu nomaiņa dzīvokļos un kāpņu telpās, lodžiju aizstiklošana, kā arī apkures un karstā ūdens cauruļvadu siltināšana.
Saskaņā ar energoauditoru veiktajiem aprēķiniem siltumenerģijas patēriņš auditētajās ēkās ir pat 271 kilovatstunda uz kvadrātmetru. Vidējais siltumenerģijas patēriņš ir 164 kilovatstundas uz kvadrātmetru.
Lai samazinātu vai pilnībā novērstu nelietderīgu siltumenerģijas zudumu, energoauditoru ieteiktie pasākumi ir ēku gala sienu un fasāžu siltināšana, pagrabu un bēniņu pārsegumu siltināšana, logu nomaiņa, lodžiju aizstiklošana, apkures un karstā ūdens cauruļvadu siltināšana u.c.
Veicot visus ieteiktos renovācijas pasākumus, mājokļu īpašniekiem un iedzīvotājiem būtu iespējams izdevumus par siltumu samazināt vidēji par 64% mēnesī, tas ir, siltumenerģijas patēriņu var samazināt līdz 61 kilovatstundai uz kvadrātmetru.
Arvien aktuālāka ir arī valsts un pašvaldības īpašumā esošo nekustamo īpašumu energoefektivitātes paaugstināšana. BEMVA kopā ar sadarbības partneriem veica arī septiņus energoauditus bērnudārzos Jelgavā, Jūrmalā, Jēkabpilī, Valmierā, Rēzeknē, Daugavpilī un Liepājā.
Visos auditētajos bērnudārzos konstatētas tādas problēmas kā salīdzinoši liels siltumenerģijas patēriņš, sliktas ventilācijas sistēmas, konstrukciju siltumtehniskā neatbilstība Latvijā noteikto būvnormatīvu prasībām.
Energoauditu rezultātā tika konstatēts, ka šajos bērnudārzos minimāli tiek īstenot energoefektivitātes pasākumi, un tika ieteikts veikt līdzīgus pasākumus kā daudzdzīvokļu namu īpašniekiem un iedzīvotājiem.
Veicot ieteiktos pasākumus, arī bērnudārzu izdevumus par siltumu varētu samazināt par 64%. Ieguldījumi ēku siltināšanā atmaksātos 11 līdz 22 gadu periodā.
Pasākuma laikā Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības departamenta Būvniecības stratēģijas nodaļas vadītājs Dzintars Grasmanis informēja par šogad pieņemto Ēku energoefektivitātes likumu, savukārt EM Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma pastāstīja par pirmo valsts energoefektivitātes pasākumu plānu.