Ēku energoefektivitātes likums un EK pārmetumi Latvijai
Foto: Ēku energoefektivitātes likums un EK pārmetumi Latvijai
Par ēku energoefektivitātes direktīvas prasību savlaicīgu neiestrādāšanu nacionālajā likumdošanā Latvija savulaik jau saņēmusi EK argumentēto atzinumu. Kā šobrīd sokas ar Eiropas Padomes un Parlamenta 2002. gada 16. decembra Direktīvas 2002/91/EC par ēku energoefektivitāti pārņemšanu, ziņo "Latvijas Vēstnesis".
Eiropas Komisija (EK) par Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu savlaikus nepārņemšanu nacionālajā likumdošanā ierosinājusi pret Latviju 51 pārkāpumu procedūru, aprīļa sākumā ziņoja aģentūra LETA. Vairums no sāktajām pārkāpuma procedūrām vērtējamas kā formālas, jo Latvija nav laikus informējusi EK par to, ka šīs direktīvas jau Latvijas normatīvajā bāzē iestrādātas.
Tomēr astoņi gadījumi esot nopietnāki, arī par ēku energoefektivitātes direktīvas neiestrādāšanu Latvija saņēmusi EK argumentēto atzinumu. Kā Latvijai sokas ar Eiropas Padomes un Parlamenta 2002. gada 16. decembra Direktīvas 2002/91/EC par ēku energoefektivitāti pārņemšanu, LV.LV skaidroja Ekonomikas ministrijā (EM).
EM Būvniecības departamenta Būvniecības stratēģijas nodaļas vadītājs Dzintars Grasmanis atzina, ka Direktīva 2002/91/EC par ēku energoefektivitāti nacionālajā likumdošanā bija jāievieš jau līdz 2006. gada 4. janvārim un šai direktīvai atbilstošajiem normatīvajiem aktiem jāsāk darboties 2009. gadā.
"Ēku energoefektivitātes likumprojekta pirmās versijas tikušas izstrādātas jau 2004. gadā," atminas Dz. Grasmanis. "Valdībā tās iesniegtas 2006. gada beigās, bet tikai 2007. gada jūnijā valdība likumprojektu apstiprinājusi."
Ēku energoefektivitātes likumprojekta vēsture bijusi diezgan gara. Likumu sākusi izstrādāt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - tā tolaik kūrējusi būvniecības jautājumus. Tad valsts pārvaldei vēlies pāri funkciju pārdales vilnis un, būvniecības jautājumus nododot EM kompetencē, daļa būvniecības speciālistu no ministrijas un likuma izstrādāšanas darba aizgājuši. Pēc tam, kad šo likumu neizdevies ilgstoši iedarbināt, atkal daļa darbinieku atraduši citas darba vietas - tas noticis
2006.un 2007. gadā. Pēc divu likuma izstrādāšanas paaudžu nomaiņas tikai trešā paaudze Ēku energoefektivitātes likumprojektu novedusi līdz apstiprināšanai.
"Likumprojektu vairākkārt atdeva pārstrādāšanai. Tā tapšanas laikā klīda maldīga informācija, kā rezultātā topošā likuma normas tika interpretētas daudz plašāk, nekā likumprojektā ierakstīts, un tas savukārt traucēja politiķiem izprast likumprojektu pēc būtības. Jaunpieņemtā likuma pamatideja ir ēku energosertifikācija. To var salīdzināt ar elektropreču marķēšanu atkarībā no elektroenerģijas patēriņa (A, B, C, D), tikai ēkām šāda procedūra ir kaut kas vairāk nekā tikai marķējums.
Veicot ēkas energoefektivitātes novērtējumu, sertifikātā iekļauj arī ieteikumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, piemēram, ēkas siltināšanu vai apkures sistēmas regulēšanu. Iespējams, neskaidrība bija iemels, kādēļ radās pretestība likuma virzībā - cilvēki bija pārpratuši, ka ēku siltināšana būs obligāts piespiedu pasākums, bet ne direktīva, ne likums to neparedz. Tāpat kā nevienam nav aizliegts pirkt mašīnu, kas tērē ļoti daudz degvielas, vai arī daudz elektrības patērējošu ledusskapi, tāpat nevar aizliegt pirkt siltumu netaupošu ēku. Bet - pārdevējam saskaņā ar likumu būs pienākums potenciālo pircēju informēt par ēkas energoefektivitāti uzrādot sertifikātu," skaidro Dz. Grasmanis.
Likums pieņemts. Process risinās
Pēc veiksmīgas likumprojekta apstiprināšanas valdībā Ēku energoefektivitātes likums 13. martā tika pieņemts Saeimā, 2. aprīlī izsludināts un spēkā stāsies 16. aprīlī. Šis likums pārņem direktīvu, ar kuras neiestrādāšanu nacionālajā likumdošanā Latvija saņēma EK pārmetumus. Tiesa, uz šā likuma pamata vēl jāizdod virkne valdības noteikumu, kuros jāreglamentē:
1) energoefektivitātes minimālās prasības jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām,
2) ēku energoefektivitātes aprēķina metode,
3) kārtība, kādā veicama ēku energosertifikācija, jāizstrādā arī attiecīgās ēkas energosertifikāta veidu, paraugu, energosertifikāta saturu, izsniegšanas un reģistrācijas kārtība,
4) kārtība, kādā EM pārrauga energosertifikāciju un valsts aģentūra Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra (BEMA) apkopo, aktualizē un izmanto informāciju par izsniegtajiem ēku energosertifikātiem,
5) energoefektivitātes prasības licencēta energoapgādes komersanta valdījumā esošām centralizētām siltumapgādes sistēmām un to atbilstības pārbaudes kārtība,
6) pārbaudes kārtība apkures katliem, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kW, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kW,
7) prasības energoauditoriem, viņu atbildība, kā arī sertifikācijas un uzraudzības kārtība.
"Bet tagad vismaz varam pateikt EK, ka likumu esam pieņēmuši," lēš Būvniecības stratēģijas nodaļas vadītājs. "Noteikumu izstrādes pabeigšana un pieņemšana valdībā, domāju, prasīs apmēram trīs līdz sešus mēnešus laika. Nedrīkstam kavēties, jo ieviestajiem normatīviem jāsāk darboties nākamā gada 1. janvārī."
Ko likums skar, ko - neskar
Ēku energoefektivitātes likums ieviesīs ēku energosertificēšanu - procesu, kurā jānoteic ēkas energoefektivitāte un jāizsniedz ēkas energosertifikāts. Ēkas energoefektivitāti raksturo ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņš un to izsaka kilovatstundās uz kvadrātmetru gadā, turklāt ņemot vērā ēkas konstrukciju siltumvadītspēju, novietojumu, ārējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu.
Minimālās prasības tiks noteiktas jaunceļamām ēkām un arī tām rekonstruējamām ēkām, kuru kopējā platība būs lielāka par 1000 kvadrātmetriem un rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniegs 25% no ēkas kadastrālās vērtības vai arī rekonstrukcijas darbi skars 25% no būvapjoma. Jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām energoefektivitātes sertifikāts būs noteikti nepieciešams un derīgs divus gadus. Jau esošām ēkām izdots ēkas energosertifikāts būs derīgs 10 gadus un tam pievienos ieteikumus energoefektivitātes uzlabošanai, kā arī novērtēs uzlabojošo pasākumu rentabilitāti.
Likuma prasības neskar ēkas - kultūras pieminekļus, dievkalpojumiem un citām reliģiskām darbībām izmantotās ēkas, būves, kurās nav paredzēta vai nav ierīkota apkures sistēma un ēkas, kuru kopējā apkurināmā platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem. Likums neparedz arī atsevišķu dzīvokļu sertifikāciju. "Tikai tad, ja šo daudzdzīvokļu māju pārdod kā vienotu ēku, nevis atsevišķu šīs ēkas dzīvokli, ēkai būs nepieciešams energosertifikāts," stāsta Dz. Grasmanis.
Turklāt ēkām, kas tiks nodotas ekspluatācijā līdz šā gada 31. decembrim, šo prasību varēs nepiemērot, ja puses par to vienosies. Protams, ja ēkas īpašnieks vēlēsies novērtēt ēkas energoefektivitāti, to varēs darīt arī gadījumos, ja likums to nepieprasa.
Metodika - smagnēja un sarežģīta
Viens no ļoti lieliem un smagnējiem jautājumiem, kas vēl līdz galam pabeidzams, ir energoefektivitātes aprēķināšanas nacionālās metodikas izstrādāšana. Vērā jāņem ēkas norobežojošās konstrukcijas, siltuma vadītspēja, apkures sistēmas un karstā ūdens apgāde, gaisa kondicionēšanas iekārtu, ventilācijas, iebūvējamo apgaismes ierīču un sistēmu novietojums, klimatiskie apstākļi u. tml.
"ES līmenī standarti energoefektivitātes aprēķināšanai un vērtēšanai izstrādāti uz vairāk nekā 2000 lapaspusēm. No šī visa klāsta Latvijai jāsagatavo sava nacionālā metodika tā, lai to saprastu ne tikai izcili augsta līmeņa speciālisti teorētiķi, bet arī profesionāļi praktiķi, kuriem ēkas būs jāvērtē. Nebūtu normāli, ja vienas ēkas vērtējums aizņemtu mēnesi darba," lēš Dz. Grasmanis. "Patlaban metodikas projekts uz nedaudz vairāk par simts lapām ir sagatavots un to nosūtīsim ekspertiem izvērtēšanai."
Ar šo metodiku būs jādarbojas energoauditoriem un projektētājiem. Katrai jaunbūvei un rekonstruējamai ēkai būs jānosaka teorētiskais (aprēķinātais) energopatēriņš, to varēs darīt projektētāji vai energoauditori. Jau uzbūvētajām ēkām energoefektivitāti sertificēti energoauditori noteiks, ņemot vērā gan teorētiskus aprēķinus, gan datus par faktisko enerģijas patēriņu.
Nepieciešami sertificēti energoauditori
Lai likums pilnvērtīgi darbotos, Latvijā nepieciešami 200-300 energoauditori. Dz. Grasmanis teic, ka pašlaik valstī ir vairāki desmiti speciālistu, kas darbojas ēku energoefektivitātes jomā, bet - tie nav sertificēti speciālisti Ēku energoefektivitātes likumprojekta izpratnē.
"Pašreizējie speciālisti ir profesionāļi, kas ar ēku energoefektivitātes jautājumiem pārsvarā darbojas izglītības iestādēs vai dažādos paraugprojektos," stāsta Dz. Grasmanis. "Latvijā bijuši dažādi projekti, to starpā arī Dānijas valdības finansēts, kura ietvaros arī tika apmācīti energoauditori."
Energoauditoriem jaunā likuma izpratnē būs jāpārzina vēl neapstiprinātā, bet svarīgā energoefektivitātes aprēķināšanas metodika un pēc tās jāprot novērtēt ēkas un sniegt ieteikumus, kā uzlabot ēkas energoefektivitāti. Acīmredzot šiem cilvēkiem būs jāiziet apmācības kurss, iespējams arī, ka īpašu kursu augstskolas iekļaus savās jau esošajās mācību programmās kā specializāciju.
"Par šādu iespēju vēl nav lemts," teic Dz. Grasmanis. "Runāts ir, bet, kamēr nebija pieņemts likums, kaut ko izlemt būtu pārsteidzīgi. Augstskolas ir informētas par to, ka mums šādus speciālistus valstī akūti vajadzēs. Jācer, ka tuvākajā laikā tiks izpildīti visi juridiskie un administratīvie nosacījumi, lai Latvijā būtu sertificēti energoauditori jaunā likuma izpratnē."
Lai no 2009. gada 1. janvāra likums varētu sākt darboties, nepieciešamais energoauditoru skaits varētu būt vismaz 50 speciālistu. Energoefektivitātes metodika būs jāapgūst arī projektētājiem, jo jaunā metodika papildus siltumtehniskajiem aprēķiniem, kas šobrīd projektētājiem ir labi zināmi, papildus noteiks ņemt vērā virkni specifisku aspektu attiecībā uz enerģijas izlietojumu.
Cik Latvija energoefektīva kopumā
BEMA no reorganizētās Mājokļu aģentūras pārņēmusi energoefektivitātes jautājumu praktisko risināšanu. Kompetences loks, tiesa, paplašinājies, aptverot vairs ne tikai mājokļus, bet visas ēkas - arī birojus, rūpniecisko apbūvi u. tml.
BEMA Enerģētikas departamenta direktors Jānis Reķis atzīst, ka energoefektivitātei Latvijā ir milzīgs potenciāls.
"Kopējo energoefektivitātes situāciju Latvijā raksturo enerģijas intensitātes rādītāja - patērētās enerģijas daudzuma vienas IKP vienības saražošanai - salīdzinājums starp valstīm jeb valstu grupām," skaidro J. Reķis. "Ja 2005. gadā Eiropas Savienībā 27 valstīs vidēji šis rādītājs bija 0,2 TOE jeb tonna naftas ekvivalenta uz 1000 ASV dolāriem 2000. gada cenās, tad Latvijai šis rādītājs bija 0,41 TOE. Respektīvi, Latvijā vienas IKP vienības saražošanai tērē 2 reizes vairāk enerģijas nekā vidēji ES."
Veicamie BEMA darbi, lai paaugstinātu energoefektivitāti valstī, noteikti Latvijas enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.-2016. gadam. Konkrēts solis būs 2007. gadā izstrādātā dokumenta "Pirmais nacionālais energoefektivitātes rīcības plāns 2008.-2010. gadam" ieviešana, ko Ministru kabinets skatījis divas reizes, bet vēl nav pieņēmis.
"Plāns definē energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus katrā no enerģijas gala patēriņa sektoriem, ar kuru palīdzību tiks sasniegts enerģijas ietaupījuma mērķis - 9 procenti enerģijas ietaupījuma 2016. gadā," stāsta J. Reķis. "Šis plāns izstrādāts, pamatojoties uz Enerģijas gala patēriņa efektivitātes un energopakalpojumu direktīvu 2006/32/EK, kā arī ievērota Ēku energoefektivitātes direktīva 2002/91/EK, kura ieviesta Latvijā ar nule pieņemto Ēku energoefektivitātes likumu."
Tomēr astoņi gadījumi esot nopietnāki, arī par ēku energoefektivitātes direktīvas neiestrādāšanu Latvija saņēmusi EK argumentēto atzinumu. Kā Latvijai sokas ar Eiropas Padomes un Parlamenta 2002. gada 16. decembra Direktīvas 2002/91/EC par ēku energoefektivitāti pārņemšanu, LV.LV skaidroja Ekonomikas ministrijā (EM).
EM Būvniecības departamenta Būvniecības stratēģijas nodaļas vadītājs Dzintars Grasmanis atzina, ka Direktīva 2002/91/EC par ēku energoefektivitāti nacionālajā likumdošanā bija jāievieš jau līdz 2006. gada 4. janvārim un šai direktīvai atbilstošajiem normatīvajiem aktiem jāsāk darboties 2009. gadā.
"Ēku energoefektivitātes likumprojekta pirmās versijas tikušas izstrādātas jau 2004. gadā," atminas Dz. Grasmanis. "Valdībā tās iesniegtas 2006. gada beigās, bet tikai 2007. gada jūnijā valdība likumprojektu apstiprinājusi."
Ēku energoefektivitātes likumprojekta vēsture bijusi diezgan gara. Likumu sākusi izstrādāt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - tā tolaik kūrējusi būvniecības jautājumus. Tad valsts pārvaldei vēlies pāri funkciju pārdales vilnis un, būvniecības jautājumus nododot EM kompetencē, daļa būvniecības speciālistu no ministrijas un likuma izstrādāšanas darba aizgājuši. Pēc tam, kad šo likumu neizdevies ilgstoši iedarbināt, atkal daļa darbinieku atraduši citas darba vietas - tas noticis
2006.un 2007. gadā. Pēc divu likuma izstrādāšanas paaudžu nomaiņas tikai trešā paaudze Ēku energoefektivitātes likumprojektu novedusi līdz apstiprināšanai.
"Likumprojektu vairākkārt atdeva pārstrādāšanai. Tā tapšanas laikā klīda maldīga informācija, kā rezultātā topošā likuma normas tika interpretētas daudz plašāk, nekā likumprojektā ierakstīts, un tas savukārt traucēja politiķiem izprast likumprojektu pēc būtības. Jaunpieņemtā likuma pamatideja ir ēku energosertifikācija. To var salīdzināt ar elektropreču marķēšanu atkarībā no elektroenerģijas patēriņa (A, B, C, D), tikai ēkām šāda procedūra ir kaut kas vairāk nekā tikai marķējums.
Veicot ēkas energoefektivitātes novērtējumu, sertifikātā iekļauj arī ieteikumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, piemēram, ēkas siltināšanu vai apkures sistēmas regulēšanu. Iespējams, neskaidrība bija iemels, kādēļ radās pretestība likuma virzībā - cilvēki bija pārpratuši, ka ēku siltināšana būs obligāts piespiedu pasākums, bet ne direktīva, ne likums to neparedz. Tāpat kā nevienam nav aizliegts pirkt mašīnu, kas tērē ļoti daudz degvielas, vai arī daudz elektrības patērējošu ledusskapi, tāpat nevar aizliegt pirkt siltumu netaupošu ēku. Bet - pārdevējam saskaņā ar likumu būs pienākums potenciālo pircēju informēt par ēkas energoefektivitāti uzrādot sertifikātu," skaidro Dz. Grasmanis.
Likums pieņemts. Process risinās
Pēc veiksmīgas likumprojekta apstiprināšanas valdībā Ēku energoefektivitātes likums 13. martā tika pieņemts Saeimā, 2. aprīlī izsludināts un spēkā stāsies 16. aprīlī. Šis likums pārņem direktīvu, ar kuras neiestrādāšanu nacionālajā likumdošanā Latvija saņēma EK pārmetumus. Tiesa, uz šā likuma pamata vēl jāizdod virkne valdības noteikumu, kuros jāreglamentē:
1) energoefektivitātes minimālās prasības jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām,
2) ēku energoefektivitātes aprēķina metode,
3) kārtība, kādā veicama ēku energosertifikācija, jāizstrādā arī attiecīgās ēkas energosertifikāta veidu, paraugu, energosertifikāta saturu, izsniegšanas un reģistrācijas kārtība,
4) kārtība, kādā EM pārrauga energosertifikāciju un valsts aģentūra Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra (BEMA) apkopo, aktualizē un izmanto informāciju par izsniegtajiem ēku energosertifikātiem,
5) energoefektivitātes prasības licencēta energoapgādes komersanta valdījumā esošām centralizētām siltumapgādes sistēmām un to atbilstības pārbaudes kārtība,
6) pārbaudes kārtība apkures katliem, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kW, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kW,
7) prasības energoauditoriem, viņu atbildība, kā arī sertifikācijas un uzraudzības kārtība.
"Bet tagad vismaz varam pateikt EK, ka likumu esam pieņēmuši," lēš Būvniecības stratēģijas nodaļas vadītājs. "Noteikumu izstrādes pabeigšana un pieņemšana valdībā, domāju, prasīs apmēram trīs līdz sešus mēnešus laika. Nedrīkstam kavēties, jo ieviestajiem normatīviem jāsāk darboties nākamā gada 1. janvārī."
Ko likums skar, ko - neskar
Ēku energoefektivitātes likums ieviesīs ēku energosertificēšanu - procesu, kurā jānoteic ēkas energoefektivitāte un jāizsniedz ēkas energosertifikāts. Ēkas energoefektivitāti raksturo ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņš un to izsaka kilovatstundās uz kvadrātmetru gadā, turklāt ņemot vērā ēkas konstrukciju siltumvadītspēju, novietojumu, ārējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu.
Minimālās prasības tiks noteiktas jaunceļamām ēkām un arī tām rekonstruējamām ēkām, kuru kopējā platība būs lielāka par 1000 kvadrātmetriem un rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniegs 25% no ēkas kadastrālās vērtības vai arī rekonstrukcijas darbi skars 25% no būvapjoma. Jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām energoefektivitātes sertifikāts būs noteikti nepieciešams un derīgs divus gadus. Jau esošām ēkām izdots ēkas energosertifikāts būs derīgs 10 gadus un tam pievienos ieteikumus energoefektivitātes uzlabošanai, kā arī novērtēs uzlabojošo pasākumu rentabilitāti.
Likuma prasības neskar ēkas - kultūras pieminekļus, dievkalpojumiem un citām reliģiskām darbībām izmantotās ēkas, būves, kurās nav paredzēta vai nav ierīkota apkures sistēma un ēkas, kuru kopējā apkurināmā platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem. Likums neparedz arī atsevišķu dzīvokļu sertifikāciju. "Tikai tad, ja šo daudzdzīvokļu māju pārdod kā vienotu ēku, nevis atsevišķu šīs ēkas dzīvokli, ēkai būs nepieciešams energosertifikāts," stāsta Dz. Grasmanis.
Turklāt ēkām, kas tiks nodotas ekspluatācijā līdz šā gada 31. decembrim, šo prasību varēs nepiemērot, ja puses par to vienosies. Protams, ja ēkas īpašnieks vēlēsies novērtēt ēkas energoefektivitāti, to varēs darīt arī gadījumos, ja likums to nepieprasa.
Metodika - smagnēja un sarežģīta
Viens no ļoti lieliem un smagnējiem jautājumiem, kas vēl līdz galam pabeidzams, ir energoefektivitātes aprēķināšanas nacionālās metodikas izstrādāšana. Vērā jāņem ēkas norobežojošās konstrukcijas, siltuma vadītspēja, apkures sistēmas un karstā ūdens apgāde, gaisa kondicionēšanas iekārtu, ventilācijas, iebūvējamo apgaismes ierīču un sistēmu novietojums, klimatiskie apstākļi u. tml.
"ES līmenī standarti energoefektivitātes aprēķināšanai un vērtēšanai izstrādāti uz vairāk nekā 2000 lapaspusēm. No šī visa klāsta Latvijai jāsagatavo sava nacionālā metodika tā, lai to saprastu ne tikai izcili augsta līmeņa speciālisti teorētiķi, bet arī profesionāļi praktiķi, kuriem ēkas būs jāvērtē. Nebūtu normāli, ja vienas ēkas vērtējums aizņemtu mēnesi darba," lēš Dz. Grasmanis. "Patlaban metodikas projekts uz nedaudz vairāk par simts lapām ir sagatavots un to nosūtīsim ekspertiem izvērtēšanai."
Ar šo metodiku būs jādarbojas energoauditoriem un projektētājiem. Katrai jaunbūvei un rekonstruējamai ēkai būs jānosaka teorētiskais (aprēķinātais) energopatēriņš, to varēs darīt projektētāji vai energoauditori. Jau uzbūvētajām ēkām energoefektivitāti sertificēti energoauditori noteiks, ņemot vērā gan teorētiskus aprēķinus, gan datus par faktisko enerģijas patēriņu.
Nepieciešami sertificēti energoauditori
Lai likums pilnvērtīgi darbotos, Latvijā nepieciešami 200-300 energoauditori. Dz. Grasmanis teic, ka pašlaik valstī ir vairāki desmiti speciālistu, kas darbojas ēku energoefektivitātes jomā, bet - tie nav sertificēti speciālisti Ēku energoefektivitātes likumprojekta izpratnē.
"Pašreizējie speciālisti ir profesionāļi, kas ar ēku energoefektivitātes jautājumiem pārsvarā darbojas izglītības iestādēs vai dažādos paraugprojektos," stāsta Dz. Grasmanis. "Latvijā bijuši dažādi projekti, to starpā arī Dānijas valdības finansēts, kura ietvaros arī tika apmācīti energoauditori."
Energoauditoriem jaunā likuma izpratnē būs jāpārzina vēl neapstiprinātā, bet svarīgā energoefektivitātes aprēķināšanas metodika un pēc tās jāprot novērtēt ēkas un sniegt ieteikumus, kā uzlabot ēkas energoefektivitāti. Acīmredzot šiem cilvēkiem būs jāiziet apmācības kurss, iespējams arī, ka īpašu kursu augstskolas iekļaus savās jau esošajās mācību programmās kā specializāciju.
"Par šādu iespēju vēl nav lemts," teic Dz. Grasmanis. "Runāts ir, bet, kamēr nebija pieņemts likums, kaut ko izlemt būtu pārsteidzīgi. Augstskolas ir informētas par to, ka mums šādus speciālistus valstī akūti vajadzēs. Jācer, ka tuvākajā laikā tiks izpildīti visi juridiskie un administratīvie nosacījumi, lai Latvijā būtu sertificēti energoauditori jaunā likuma izpratnē."
Lai no 2009. gada 1. janvāra likums varētu sākt darboties, nepieciešamais energoauditoru skaits varētu būt vismaz 50 speciālistu. Energoefektivitātes metodika būs jāapgūst arī projektētājiem, jo jaunā metodika papildus siltumtehniskajiem aprēķiniem, kas šobrīd projektētājiem ir labi zināmi, papildus noteiks ņemt vērā virkni specifisku aspektu attiecībā uz enerģijas izlietojumu.
Cik Latvija energoefektīva kopumā
BEMA no reorganizētās Mājokļu aģentūras pārņēmusi energoefektivitātes jautājumu praktisko risināšanu. Kompetences loks, tiesa, paplašinājies, aptverot vairs ne tikai mājokļus, bet visas ēkas - arī birojus, rūpniecisko apbūvi u. tml.
BEMA Enerģētikas departamenta direktors Jānis Reķis atzīst, ka energoefektivitātei Latvijā ir milzīgs potenciāls.
"Kopējo energoefektivitātes situāciju Latvijā raksturo enerģijas intensitātes rādītāja - patērētās enerģijas daudzuma vienas IKP vienības saražošanai - salīdzinājums starp valstīm jeb valstu grupām," skaidro J. Reķis. "Ja 2005. gadā Eiropas Savienībā 27 valstīs vidēji šis rādītājs bija 0,2 TOE jeb tonna naftas ekvivalenta uz 1000 ASV dolāriem 2000. gada cenās, tad Latvijai šis rādītājs bija 0,41 TOE. Respektīvi, Latvijā vienas IKP vienības saražošanai tērē 2 reizes vairāk enerģijas nekā vidēji ES."
Veicamie BEMA darbi, lai paaugstinātu energoefektivitāti valstī, noteikti Latvijas enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.-2016. gadam. Konkrēts solis būs 2007. gadā izstrādātā dokumenta "Pirmais nacionālais energoefektivitātes rīcības plāns 2008.-2010. gadam" ieviešana, ko Ministru kabinets skatījis divas reizes, bet vēl nav pieņēmis.
"Plāns definē energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus katrā no enerģijas gala patēriņa sektoriem, ar kuru palīdzību tiks sasniegts enerģijas ietaupījuma mērķis - 9 procenti enerģijas ietaupījuma 2016. gadā," stāsta J. Reķis. "Šis plāns izstrādāts, pamatojoties uz Enerģijas gala patēriņa efektivitātes un energopakalpojumu direktīvu 2006/32/EK, kā arī ievērota Ēku energoefektivitātes direktīva 2002/91/EK, kura ieviesta Latvijā ar nule pieņemto Ēku energoefektivitātes likumu."
