Ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi un energosertifikācija Lietuvā: standartizācija, norise, fakti, ekspertu komentāri
Būvenerģētika Lietuvā, līdzīgi kā pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs, normatīvajiem pamatdokumentiem jāatbilst ES prasībām – tas attiecas arī uz ēku energoefektivitātes pasākumu noteikšanas likumdošanas bāzes problemātiku. Veidojot savu – nacionālo, normatīvo aktu bāzi, katrai valstij ir tiesības ņemt vērā savus klimatiskos un citus specifiskos apstākļus, ko nosaka klimatiskās, reģionālās un būvniecības sektora vēsturiskās attīstības nosacījumi.
Foto: Ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi un energosertifikācija Lietuvā: standartizācija, norise, fakti, ekspertu komentāri; autors: Ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi un energosertifikācija Lietuvā: standartizācija, norise, fakti, ekspertu komentāriES ietilpstošo valstu normatīvajiem dokumentiem jābūt tādiem, lai celtniecības objekti un iekārtas būtu projektētas ievērojot klimatiskos apstākļus un nodrošinātu iedzīvotājiem komfortu ar vismazāko iespējamo enerģijas patēriņu.
Šobrīd situācija ES ir sekojoša: dzīvojamās ēkās un pakalpojumu sektorā izlieto 40 % no visas kopējās nepieciešamās enerģijas patēriņa, tāpēc ir noteikts mērķis ievērojami samazināt patērējamās enerģijas resursus šajās sfērās.
Ēku enerģētisko efektivitāti jāaprēķina pēc vienotas metodikas pielietojot Eiropas standartus, lai ēku īpašnieki zinātu, kāds ir enerģijas patēriņš viņu mājā un varētu salīdzināt ar vidējiem rādītājiem pašu mājās, kā arī kaimiņos.
Sastādot Lietuvas Republikas Celtniecības tehnisko reglamentu STR 2.01.09-2005 "Ēku enerģētiskā efektivitāte. Enerģētiskā sertificēšana." par pamatu tika ņemta Eiropas Parlamenta un Ēku enerģētiskās efektivitātes padomes direktīva 2002/12/16 un tās pavadstandartu projekti.
Reglamentā paredzēta sekojošu uzdevumu izpilde: racionāla enerģijas resursus izmantošana un ēku CO2 emisijas samazināšana, kā arī ilglaicīgas un ilgtspējīgas ēku energonodrošinājuma stratēģijas izveide un iedzīvināšana, par pamatu ņemot koncepcijas atbilstību Ēku energoveikstspējas direktīvas prasībām.
Foto: Ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi un energosertifikācija Lietuvā: standartizācija, norise, fakti, ekspertu komentāri; autors: Ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi un energosertifikācija Lietuvā: standartizācija, norise, fakti, ekspertu komentāriĒku energoefektivitātes grupas
Ēku energosertifikācijas kārtība ir noteikta atsevišķā Lietuvas Republikas celtniecības tehniskās organizācijas reglamentā (STR 1.02.09:2005).
Saskaņā ar to, visas ēkas iedalītas septiņās energoefektivitātes grupās, no kurām pirmās četras (A, B, C, D) uzskatāmas par faktiski atbilstošām ES izvirzītajām un nacionālajā likumdošanā nostiprinātajām energoefektivitātes prasībām.
Piektās un sestās (E un F) kategorijas ēkas ir rekonstruējamas tā, lai to energoefektivitātes rādītājus maksimāli tuvināmu vēlamajiem parametriem, savukārt, septītā tipa (G grupas) ēku energoefektivitātes paaugstināšana ir ārkārtīgi apgrūtināta gan pamata konstrukciju, gan ēkas apsildes sistēmu uzbūves un stāvokļa dēļ.
Pie A klases pieskaitāmas ēkas ar vismazāko enerģijas patēriņu. B klasi vairumā gadījumu piešķir ēkām, kuras uzceltas atbilstoši pašreizējām siltumizolācijas prasībām. D klase atbilst enerģijas patēriņam 50 % esošos ēku ar labākiem rādītājiem, E un F klases atbilst 1970.-90. gados masveidā celto ēku līmenim, bet G klasē ieskaitāmas ēkas, kurās enerģijas patēriņš ir vēl augstāks.
Ēku energoefektivitātes, jeb veiktspējas sertificēšanu Lietuvā stājās spēkā 2006. gadā; sākot no 2007. gada, vērtējums veicams visām pašvaldības ēkām, bet no 2009. gada – visa veida un nozīmes ēkām, kuras tiek pārdotas vai izīrētas.
Izņēmums ir celtnes, kuras ir vēsturiskā mantojuma objekti un reliģiskas nozīmes ēkām, pagaidu un vasaras būvēm, kā arī ēkām ar apsildāmo platību līdz 50 m².
Ēku energoefektivitātes prasības strikti jāievēro jaunajās ēkās: nododot tās ekspluatācijā, kur tām jāatbilst C klases prasībām pēc summārā enerģijas patēriņa aprēķina.
Ēkās ar lietderīgo platību lielāku par 1000 m², kurās veikts kapitālais remonts, energoefektivitātei jāatbilst D klasei.
Ēkām, kuras uzrādītas pārdošanai vai izīrēšanai, prasības energoefektivitātei netiek izvirzītas. Ēkas energoefektivitātes sertifikāta darbības ilgums ir 10 gadi.
Foto: Ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi un energosertifikācija Lietuvā: standartizācija, norise, fakti, ekspertu komentāri; autors: Ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi un energosertifikācija Lietuvā: standartizācija, norise, fakti, ekspertu komentāriĒku energoefektivitātes noteikšanas kritēriji
Ēkas energoefektivitāti nosaka pēc summārās elektroenerģijas patēriņa: katrai ēkai jābūt noteiktiem trīs enerģijas patēriņa līmeņiem – normatīvam, salīdzinošam un aprēķina.
Normatīvais līmenis atbilst enerģijas patēriņam ēkā, ja ārsienu siltumizolācija atbilst normatīviem, salīdzinošais – atbilst vidējam enerģijas izlietojumam ēkā, kuru ieguva no valsts 50 % labāko tā paša celtniecības fonda ēku atlases, bet aprēķina līmenis parāda tieši attiecīgās ēkas enerģijas patēriņu.
Nosakot ēkas energoefektivitāti, tās aprēķināšanā iedzīvotāju rīcība netiek ņemta vērā, tāpēc enerģijas izlietojums apgaismošanai, karstā ūdens sasildīšanai, telpu ventilācijai tiek pieņemts pēc Eiropas standartiem un ēkām ar vienādu apkurināmo platību un pielietojuma nozīmīgumu šī enerģijas patēriņa daļa būs vienāda.
Pašreiz ēku siltuma zudumi caur ārsienām tiek vērtēti pēc projektā paredzētajām siltumizolācijas īpašībām. Turpmāk paredzēts izmantot atsevišķas ēkas reālos rādītājus, lai vērtētu kopējo patērētās enerģijas uzskaiti.
Siltuma zuduma aprēķināšanā bez visiem jau zināmajiem siltuma zudumiem caur ārsienām, papildus ņemti vērā siltuma zudumi caur novecojušiem logu ailēm un pastāvīgu durvju virināšanu.
Telpu vēdināšanas siltuma zuduma aprēķinā ieskaitīta ventilācijas sistēmas rekuperatoru efektivitāte, karstā ūdens sistēmas efektivitātes aprēķinā iekļauti tikai karstā ūdens sagatavošanas veida norādījumi.
Foto: Ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi un energosertifikācija Lietuvā: standartizācija, norise, fakti, ekspertu komentāri; autors: Ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi un energosertifikācija Lietuvā: standartizācija, norise, fakti, ekspertu komentāriSertificēšanas process
Ēku energoefektivitātes sertifikātus izsniedz speciāli sagatavoti speciālisti – eksperti. Lai kļūtu par ēku energoefektivitātes vērtēšanas ekspertu, jābūt ne mazāk kā 3 gadu pieredzei būvniecības nozares darbā, jāiziet speciāls apmācības kurss, jāzina ārsienu galvenās konstrukcijas un to siltumtehniskās īpašības, jānoliek eksāmens Apkārtējās vides aizsardzības ministrijā, jo tikai pats eksperts atbild par izdotā sertifikāta kvalitāti.
Ekspertus apgādā ar speciāli izstrādātu ēku energoefektivitātes vērtēšanas programmu un pēc aprēķinu izdarīšanas, vadoties no šīs programmas, ēkas energoefektivitātes sertifikātu caur internetu reģistrē ministrijas sertifikātu datu bāzē. Ministrija kontrolē izsniedzamo sertifikātu kvalitāti un, ja tā nav apmierinoša vai ienāk sūdzības, ekspertam uz laiku vai pavisam var aizliegt strādāt šajā nozarē.
Eksperta atestāts ir derīgs 5 gadus, pēc tam ekspertam ir jāiziet papildus apmācība.
Sertificējot ēku energoefektivitāti, to īpašnieki, apsaimniekotāji un iemītnieki iegūst jaunu informāciju par enerģijas taupīšanu, kas rada priekšnoteikumus enerģijas resursu racionālākai izmantošanai nākotnē, tādējādi būtiski ietaupot energoresursus un samazinot ēkas ekspluatācijā un uzturēšanā ieguldāmos finansu līdzekļus.
Turpinājumā Lietuvas būvniecības sektora stāvokļa analīze, par pamatu ņemot ēku energoveikspējas paaugstināšanas pasākumu veikšanas tempus un apstākļus.
Avotu kopsavilkums rakstu sērijas nobeigumā.
