Ēku energoefektivitātes un veiktspējas sertifikācija, situācija ES valstīs 2006. gada decembrī
Būvenerģētika Ahmeds Husandī Žans Kristofs Vizjē Būvniecības zinātniski tehniskais centrs (Centre Scientifique et Technique du Batiment, CSTB) Francija www.buildingsplatform.eu Otrā informatīvā kopsavilkuma, kas veltīts ēku energoefektivitātes un veiktspējas problemātiskai, mērķis ir aplūkot ēku energoefektivitātes un veiktspējas sertifikācijas ieviešanas sasniegumus valstīs, kurās šajā jomā vērojams visbūtiskākais progress. Tāpat, koncentrēta arī uzmanība uz to, kā tādi Eiropas Savienības projekti kā "Intelligent Energy for Europe" var stimulēt un atbalstīt ēku energosertifikācijas ieviešanu. Kopsavilkumā ieskicētas arī aktivitātes, kas veicamas, lai popularizētu energosertifikācijas nepieciešamības ideju ES iedzīvotāju vidū.
Valstu sasniegumi
Ēku energoveiktspējas direktīva paredz, ka ēkas energoefektivitātes klasi un veiktspēju apliecinošam sertifikātam jābūt pieejamam gadījumā, ja ēka tiek pārdota vai iznomāta; tāpat, sertifikātam jābūt pastāvīgi pieejamam apskatei sabiedriskā (valsts un pašvaldību sektora) ēkās.
Šis sertifikāts nākotnē kļūs par galveno dokumentu, ar kura palīdzību ēku īpašnieki un iedzīvotāji varēs pārliecināties par to, cik ekonomiska vai tieši pretēji – neefektīva, ir konkrētā ēka, ja to analizē no energoefektivitātes un energoveiktspējas viedokļa. Tas varētu kļūt/ tam jākļūst par vienu no galvenajiem instrumentiem, kas ietekmēs esošo ēku energoefektivitātes un veiktspējas rādītāju uzlabošanu, un, attiecīgi, ēku sektora CO2 emisiju samazināšanu. CO2 emisiju samazināšanai būvju ekspluatācijas un apsaimniekošanas sektorā energoefektivitātes sertifikātam varētu būtu atvēlama būtiska loma.
Direktīvas 7. punkta ieviešana dažādās valstīs norit atšķirīgi. Atšķirības saistītas ar ēku ekspluatācijas datu apstrādes metodikas dažādību, ar variācijām prasībās, kas tiek izvirzītas izīrējamām vai pārdodamām ēkām, ar dzīvojamā un nedzīvojamā fonda ēku klasifikācijas atšķirībām un ar sabiedrisko ēku energoefektivitātes un ekspluatāciju prasību definēšanu.
Pamata tendence visā Eiropā ir sekojoša – direktīvas 7.punkta prasības sākotnēji tiek piemērotas vienīgi jaunuzceltām ēkām, pakāpeniski pārnesot šīs prasības arī uz ekspluatācijā esošajām, dažādos laikos būvētajām, ēkām. Bez tam, šī punkta prasību ieviešana dzīvojamā sektora ēkās ir daudz komplicētāka kā industriālajā, komerciālajā vai sabiedriskajā sektorā.
Direktīvas 7.punkta prasību ieviešana no jauna uzbūvētās ēkās būtiski atšķiras no šo prasību ieviešanas ekspluatācijā esošās būvēs. No vienas puses raugoties, jauno ēku konstrukciju un inženiertehnisko komunikāciju projektēšanas un izbūves dokumentācija ir vieglāk pieejama.
Turklāt, gandrīz visās šajās ēkās jau to projektēšanas stadijā veikta direktīvas 4.punkta prasību atbilstības verifikācija. No otras puses raugoties, šajās ēkās ļoti grūti veikt kādus būtiskus energoefektivitātes uzlabojumus – rekomendēto uzlabojumu ieteikumu skaits jauno ēku sektorā ir un būs visai neliels.
Energoefektivitātes sertifikāta cena mazai ēkai dažādās ES valstīs svārstās no 50 līdz 500 eiro. Katrā valstī, tāpat, atšķiras sertifikātu cenas dažādu ēku tipiem.
Šajā materiālā aplūkota dažās ES valstīs praktizētā ēku energosertifikācijas kārtība; citu valstu piemērus paredzēts aplūkot un analizēt nākamos informatīvos kopsavilkumos.
Beļģija – Flandrijas reģions.
Ēku energosertifikācija piemērojama visām jaunajām ēkām, kas atbilst sekojošām prasībām: būvatļauja izsniegta pēc 2006. gada 1.janvāra; ēkas energoveiktspējas aprēķini izdarīti jau ēkas projektēšanas procesā.
Attiecībā uz ēkām, kas tiks iznomātas vai pārdotas, energosertifikācija pilnā apmērā stāsies spēkā 2008. gadā (dzīvojamā sektora ēkām) un 2009. gadā (nedzīvojamā sektora ēkām). Respektīvi, būs pieejami energoefektivitātes sertifikāti visām ēkām. Sabiedriskās ēkās un iestādēs (tādās kā skolas, sociālās un medicīnas aprūpes iestādes uc.) tiks veikti īpaši ēku energoefektivitātes un veiktspējas aprēķini.
Galvenais mērķis ir izstrādāt un ieviest vienotu ēku energoefektivitātes sertifikātu sabiedriskā sektora ēkām 2008. gadā.
Papildus informāciju meklējiet: www.energiesparen.be/energieprestatie
Dānijā ēku energoefektivitātes sertifikācija tika ieviesta 2005. gada jūnijā, un šī paša gada decembrī tika pieņemts arī attiecīgs sertifikācijas dekrēts.
Energoefektivitātes sertifikāts nepieciešams jaunām ēkām, kas tiek pārdotas vai izīrētas. Lai jaunbūvētās ēkas varētu nodot ekspluatācijā, tām jāatbilst noteiktam energoefektivitātes līmenim (B2), kas ir diezgan augsta energoefektivitātes pozīcija 14 pakāpju Dānijas ēku energosertifikācijas skalā.
Ekspluatācijā esošās ēkas var tikt sertificētas pēc agrākajiem noteikumiem, tomēr arī tām no 2006. gada 1.septembra jāatbilst augstākai ēku energoefektivitātes klasei.
Papildus informāciju meklējiet:
www.ens.dk un
www.femsek.dk (dāņu valodā).
Francijā ēku energosertifikācijas uzsākšanas dekrēts tika publicēts 2006. gada septembrī. Tas attiecās uz ēkām, kas tika pārdotas sākot no 2006. gada 1.novembra. Obligātā energosertifikācija jaunām ēkām, kā arī ēkām, kas tiek izīrētas, stājās spēkā 2007. gada 1.jūlijā.
Ekspluatācijā esošajām dzīvojamām ēkām energoefektivitātes novērtējums tiek veikts, pamatojoties uz to energoefektivitātes līmeņa sākotnējo novērtējumu.
Izņēmumi ir ēkas, kas būvētas pirms 1948. gada, kā arī daudzdzīvokļu ēkas, kuras pieslēgtas centralizētiem siltumapgādes tīkliem. Ēku energoefektivitātes līmeņa sākotnējais novērtējums tiek veikts, izmantojot trīs dažādas analīzes metodikas.
Šīs metodikas tiek pielietotas gan dzīvojamā, gan nedzīvojamā sektora ēku energoefektivitātes līmeņa novērtējumam.
Jauno ēku energoefektivitātes līmeņa novērtējums tiks veikts pēc metodikas, kas izstrādāta lai verificētu projektā paredzēto energoefektivitātes atbilstību ekspluatācijā nodotā objekta energoefektivitātei un veiktspējai.
Papildus informāciju meklējiet:
www.logement.gouv.fr (franču valodā).
Vācijā energosertifikācija veicama pēc divām metodēm – balstoties uz ēkas ekspluatācijas (summārā enerģijas patēriņa) datiem vai kopējās energoveiktspējas parametriem.
Jaunām ēkām energoefektivitātes līmeņa noteikšana veicama tikai pēc otrās minētās metodes. Sertifikācijas pamatā ir analītiskie dati gan par ēkā patērēto siltumu, gan elektroenerģiju.
Dati var tikt apkopoti gan pēc ēku automātisko vadības sistēmu nolasījumiem, gan arī pēc energoresursu piegādātāju piestādītajiem rēķiniem. Kopējā ēkās energoefektivitātes un veiktspējas noteikšanas metodika izstrādāta, vadoties pēc Vācijas nacionālā standarta DIN V 18599 (publicēts 2005. gada jūlijā) prasībām.
Testa kampaņa noritēja 2005. gada otrajā pusē, un tās ietvaros iedzīvotājiem tika sniegta plaša, strukturēta un izsmeļoša informācija par energosertifikācijas ieviešanu valstī. Enerģijas taupīšanas regula (EnEV) tika publicēta 2006. gada novembrī.
Energosertifikācija tiek ieviesta pakāpeniski – sākotnēji pārdodamām vai izīrējamām ēkās, kas būvētas pirms 1965. gada, tad visām dzīvojamām ēkām, neatkarīgi no to veida un tapšanas laika. Noslēdzošais energosertifikācijas ieviešanas posms ir tās prasību piemērošana nedzīvojamām ēkām, kā arī ēku energoefektivitātes sertifikātu izvietošana sabiedriskās ēkās.
Īrijā tiek beigts darbs pie būvju energoefektivitātes normatīvu izstrādes. Tā kā energoefektivitātes pasākumu plānošanā galvenā vērība veltīta dzīvojamam sekotram, pirmkārt, energosertifikācija tiks ieviesta visās dzīvojamās ēkās – neatkarīgi no to veida.
2007. gada 1.janvārī energosertifikācijas prasības stājās spēkā attiecībā uz jaunām dzīvojamām ēkām, bet 2009. gada janvārī tās tiks attiecinātas uz visu dzīvojamo ēku sektoru, neatkarīgi no ēku tapšanas laika. Ēku ēkām energoefektivitātes līmeņa noteikšana tiek veikta, pamatojoties uz to kopējās energoveiktspējas parametriem.
Nīderlandē izstrādātais Ēku energoveikstspējas dekrēts paredz, ka energosertifikācija veicama visās ēkās, kuru kopējā platība lielāka par 100m2, kā arī visa veida ēkās, kurās izvietotas valsts, pašvaldību vai sabiedriskā sektora iestādes. Ēku energoefektivitātes sertifikāts būs publiski pieejams visās minētajās ēkās.
Uz skolām un veselības aprūpes iestādēm šīs prasības automātiski netiek attiecinātas, jo tās neatrodas Nīderlandes valdības pārraudzībā. Nīderlandē direktīvas 7.punkta prasības netiks piemērotas citu kategoriju ēkām.
Portugālē ēku energoveikstspējas kritēriju noteikšana vēl nav līdz galam pabeigta. No 2007. gada vidus, energosertifikācijas prasības piemērotas visām jaunuzceltajām ēkām.
Energoefektivitātes sertifikāta publiska pieejamība sabiedriskajās ēkās tiks nodrošināta no 2008. gada sākuma līdz 2009. gadam (atkarībā no ēkas lieluma). No 2009. gada 1.janvāra ēku energoefektivitātes sertifikāts būs nepieciešams visām ēkām, kas tiks pārdotas vai izīrētas.
Slovākijā mazo dzīvojamo ēku energosertifikācija tika aizsākta 2007. gada sākumā. Jaunām vai kapitāli rekonstruējamām ēkām energoveikstspējas kritēriju noteikšana balstīta uz to kopējās energoveiktspējas parametru analīzes. Ēkas ekspluatācijas (enerģijas patēriņa) dati tiks izmantoti energoveikstspējas sertificēšanai ēku pārdošanas vai izīrēšanas gadījumā.
Lielbritānijas valdības pieņemtie noteikumi ēku energosertifikācijai ir stājušies spēkā un uzskatāmi par obligātiem kopš 2007. gada 1.jūnija. Ēkām energoveikstspējas sertifikāts ir galvenais tā dēvētās Ēkas informācijas paketes komponents.
Šī pakete būs jāuzrāda ēkas īpašniekam vai apsaimniekotājam, pārdodot vai iznomājot Anglijā un Velsā atrodošos nekustāmos īpašumus. Ēkām energoveikstspējas sertifikācijas metodika balstīta uz Standarta Noteikšanas procedūras (SAP2005) aprēķinu algoritma.
Jauno ēku Ēkas informācijas paketē iekļauta arī pilna informācija par ēkas konstrukcijām un izmantotajiem būvniecības materiāliem. Jau ekspluatācijā esošām ēkām tiek pielietota arī reducēto datu energoveikstspējas sertifikācijas metodika.
Ēkas ekspluatācijas (summārā enerģijas patēriņa) datu metodi ieteicams izmantot ekspluatācijā esošajās ēkās, kurās pēc likuma jābūt pieejamam energoveikstspējas sertifikātam. Šī prasība ir obligāta visām sabiedriskā un valsts sektora ēkām, kuru platība lielāka par 1000m2 un kurās tiek sniegti pakalpojumi, kas saistīti ar lielu cilvēku skaita apkalpošanu.
Papildus informāciju meklējiet:
www.diag.org.uk
Ar "Intelligen Energy for Europe" saistītie projekti
Dažādi projekti, kas īstenoti ar "Intelligen Energy for Europe" programmas atbalstu, ir instrumenti, ar kuru palīdzību var tikt stimulēta un atbalstīta ēku energosertifikācijas ieviešana Eiropā. Šo projektu pamata aplūkojums sniegts 1. informatīvajā kopsavilkumā.
Bieži vien minētie projekti tiek īstenoti vienlaikus ar ēku energosertifikācijas ieviešanu ES dalībvalstīs. Projektu izstrādātāji piedāvā instrumentus, metodiku un vadlīnijas, kas var tikt izmantotas ēku energosertifikācijas ieviešanas procesā.
Atsevišķas dalībvalstis projektu ietvaros testē izvēlētās ēku energosertifikācijas metodikas vai arī, ar projektu starpniecību, meklē komplicētu problēmu jautājumu risinājumus.
Enper Exist projekta (www.enper-exist.org) ietvaros analizēta CEN standartu pielietošanas iespēja, izstrādājot efektīvas energosertifikācijas metodes ekspluatācijā esošajām ēkām.
Tāpat, projekta izstrādes un realizācijas gaitā iespējams papildināt nacionālo likumdošanu ar CEN standartus papildinošām un precizējošām normām. Šajā projektā aplūkoti arī ēku energosertifikācijas netehniskie aspekti un sniegti padomi dalībvalstīm, kā iekļaut šo aspektu izvērtējumu energosertifikācijas tehnisko prasību klāstā.
EPA NR projekts (www.epa-nr.org) ir virzīts uz to, lai radītu instrumentu paketi nedzīvojamo ēku ekspluatācijas (summārā enerģijas patēriņa) datu efektīvākai apkopšanai un apstrādei. Projekta ietvaros izstrādāti trīs pamata instrumenti.
Pirmais instruments ir ēkas ekspluatācijas datu uzskaites lapa, kas tiek aizpildīta pirmo reizi tiekoties ar ēkas īpašnieku vai apsaimniekotāju un runājot par energosertifikāciju; otrais instruments ir ēkas energoapsekošanas protokols, kurā iekļautā informācija izmantojama energoefektivitātes noteikšanas datorprogrammā, un trešais instruments ir jau minētā ēkas energoefektivitātes noteikšanas datorprogramma, kas balstīta uz CEN standartiem un būs brīvi pieejama lietotājiem.
Tā varēs tikt pielāgota atsevišķu nacionālo valstu ēku energosertifikācijas prasību variācijām.
EP Lable projektā (www.eplable.org) tiek izstrādāta metodoloģija un tai atbilstoša datorprogramma nedzīvojamo ēku kopējās energoveiktspējas parametru aprēķināšanai.
Šīs programmas realizētāju pieeja problēmai lielā mērā sakņota tā dēvētās labas ekspluatācijas prakses standarta ēku etalonuzdevumu izmantošanā. Ir iespējams veikt izvērtējumu trijos dažādos līmeņos, kuru atbilstību nosaka datu daudzums un laika periods, kurā šie dati iegūti un apkopoti. Datorprogrammas beta testa versija ir pieejama lietotājiem.
Impact projekts (www.e-impact.org) piedāvā testa dzīvojamo ēku energosertifikāciju, kas praksē aprobēta sešās ES dalībvalstīs. Testēšana katrā no šīm valstīm tika veikta, izmantojot vienu vai divus instrumentus.
Katrā valstī veiktajiem testiem bija savs virsuzdevums, kā, piemēram, sertifikācijas izmaksu noreducēšana, dzīvokļu energosertifikācija daudzdzīvokļu mājās, auditoru (ar ierobežotu vispārējo enerģijas jautājumu pārzināšanu) papildus apmācība un kvalifikācijas celšana uc. projekta realizācijas gaitā rasti gan dažādu problēmu praktiskie risinājumi, gan arī energosertifikācijas izmaksu samazināšanas veidi. Informācija par ēku kopējo energopatēriņu daudzās valstīs vēl joprojām tiek sniegta nepietiekamā apjomā.
Visi šie projekti ir lielisks veids, kā norādīt uz instrumentiem, ar kuru palīdzību situācija var tikt labota – un galvenais no šiem instrumentiem ir energosertifikācija.
Datamine projekts (http://meteo.noa.gr/datamine) , kas aizsākās 2006. gadā, ir vēl viens no labākajiem piemēriem produktīvam darbam šajā virzienā.
Iedzīvotāju informēšana par ēku energosertifikācijas jautājumiem
Ēku energosertifikācijas uzsākšana pati par sevi ir būtisks iemesls tam, kādēļ par to būtu sniedzama plaša un izsmeļoša informācija plašākai sabiedrībai.
Demonstrējot pirmos soļus ES energoefektivitātes rīcības plāna (EU Action Plan for Energy Efficiency) ieviešanā, ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs 2006. gada 19. oktobrī pasniedza Briseles Eiropas skolas energoefektivitātes sertifikātu tās direktoram.
Komisārs, kopā ar pazīstamo komisko varoni Bobu-celtnieku, žurnālistiem un skolēniem stāstīja par to, cik svarīga ir visa veida ēku energoefektitātes paaugstināšana visās Eiropas valstīs. Briseles Eiropas skolas energoefektivitātes sertifikāta sagatavošanas stadijā, šis projekts tika atbalstīts arī no EPBD Building Platform speciālistu puses.
Eiropas projekts Display (www.display-campaign.org) arī vēl turpinās – sadarbībā ar dažādu ES dalībvalstu pašvaldībām tiek turpināts darbs pie šo pašvaldību ēku energosertikācijas un sertifikātu izvietošanas brīvai pieejai (pašvaldības šajā projektā līdzdarbojas pēc brīvprātības principa).
Energosertifikācijas ieviešanas problēmu jautājumi
Par īss un shematisks pārskats rāda, ka visas ES valstis strādā, lai ieviestu ēku energosertikāciju un nostiprinātu to. Ir arī acīm redzams, ka starta pozīcijas visām valstīm ir atšķirīgas.
Tādējādi rodas vairāki problēmu jautājumi, kas saistīti ar vispārējiem ēku energosertifikācijas ieviešanas tempiem un apstākļiem:
- kad būtu jāveic jauno ēku energosertifikācija (būvniecības beigu posmā nav iespējams ievērot praktiski nekādas rekomendācijas, un ja arī tās tiktu ievērotas, vai šīs rekomendācijas varētu ieviest dzīvē),
- kāds ir jauno ēku energosertifikācijas mērķis – kontroles funkcija, ieteikumi iespējamai energoefektivitātes paaugstināšanai ēkas ekspluatācijas laikā, ēkas ekspluatācijas parametru paziņošana ēkas nākamajiem lietotājiem un īpašniekiem,
- vai jauno ēku energosertifikācijas process būtu kombinējams ar ēkas būvatļaujas saņemšanu,
- kas notiks, ja jauno ēku energosertifikāts tiks izstrādāts labāks kā tas, kas piemērojams ekspluatācijā esošām ēkām?
Attiecībā uz energosertifikāta izskatu un izvietojumu, vēl arvien ir atklāts jautājums, kā tieši ēku energoefektivitātes sertifikāts izskatīsies (vai būs vienota sertifikāta forma visām ES dalībvalstīm)? Cik ilgi tas būs derīgs? Piemēram, Lielbritānijā gatavojas ieviest sertifikātu, kura derīguma termiņš būs tikai 1 gads. Tātad, ik gadu būs jāatkārto ēkas energoaudits.
Tulkojis: Leo Jansons
Konsultējis: Dr.habil.sc. ing. Egīls Dzelzītis
RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts profesors,
Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības prezidents
Ēku energoveiktspējas direktīva paredz, ka ēkas energoefektivitātes klasi un veiktspēju apliecinošam sertifikātam jābūt pieejamam gadījumā, ja ēka tiek pārdota vai iznomāta; tāpat, sertifikātam jābūt pastāvīgi pieejamam apskatei sabiedriskā (valsts un pašvaldību sektora) ēkās.
Šis sertifikāts nākotnē kļūs par galveno dokumentu, ar kura palīdzību ēku īpašnieki un iedzīvotāji varēs pārliecināties par to, cik ekonomiska vai tieši pretēji – neefektīva, ir konkrētā ēka, ja to analizē no energoefektivitātes un energoveiktspējas viedokļa. Tas varētu kļūt/ tam jākļūst par vienu no galvenajiem instrumentiem, kas ietekmēs esošo ēku energoefektivitātes un veiktspējas rādītāju uzlabošanu, un, attiecīgi, ēku sektora CO2 emisiju samazināšanu. CO2 emisiju samazināšanai būvju ekspluatācijas un apsaimniekošanas sektorā energoefektivitātes sertifikātam varētu būtu atvēlama būtiska loma.
Direktīvas 7. punkta ieviešana dažādās valstīs norit atšķirīgi. Atšķirības saistītas ar ēku ekspluatācijas datu apstrādes metodikas dažādību, ar variācijām prasībās, kas tiek izvirzītas izīrējamām vai pārdodamām ēkām, ar dzīvojamā un nedzīvojamā fonda ēku klasifikācijas atšķirībām un ar sabiedrisko ēku energoefektivitātes un ekspluatāciju prasību definēšanu.
Pamata tendence visā Eiropā ir sekojoša – direktīvas 7.punkta prasības sākotnēji tiek piemērotas vienīgi jaunuzceltām ēkām, pakāpeniski pārnesot šīs prasības arī uz ekspluatācijā esošajām, dažādos laikos būvētajām, ēkām. Bez tam, šī punkta prasību ieviešana dzīvojamā sektora ēkās ir daudz komplicētāka kā industriālajā, komerciālajā vai sabiedriskajā sektorā.
Direktīvas 7.punkta prasību ieviešana no jauna uzbūvētās ēkās būtiski atšķiras no šo prasību ieviešanas ekspluatācijā esošās būvēs. No vienas puses raugoties, jauno ēku konstrukciju un inženiertehnisko komunikāciju projektēšanas un izbūves dokumentācija ir vieglāk pieejama.
Turklāt, gandrīz visās šajās ēkās jau to projektēšanas stadijā veikta direktīvas 4.punkta prasību atbilstības verifikācija. No otras puses raugoties, šajās ēkās ļoti grūti veikt kādus būtiskus energoefektivitātes uzlabojumus – rekomendēto uzlabojumu ieteikumu skaits jauno ēku sektorā ir un būs visai neliels.
Energoefektivitātes sertifikāta cena mazai ēkai dažādās ES valstīs svārstās no 50 līdz 500 eiro. Katrā valstī, tāpat, atšķiras sertifikātu cenas dažādu ēku tipiem.
Šajā materiālā aplūkota dažās ES valstīs praktizētā ēku energosertifikācijas kārtība; citu valstu piemērus paredzēts aplūkot un analizēt nākamos informatīvos kopsavilkumos.
Beļģija – Flandrijas reģions.
Ēku energosertifikācija piemērojama visām jaunajām ēkām, kas atbilst sekojošām prasībām: būvatļauja izsniegta pēc 2006. gada 1.janvāra; ēkas energoveiktspējas aprēķini izdarīti jau ēkas projektēšanas procesā.
Attiecībā uz ēkām, kas tiks iznomātas vai pārdotas, energosertifikācija pilnā apmērā stāsies spēkā 2008. gadā (dzīvojamā sektora ēkām) un 2009. gadā (nedzīvojamā sektora ēkām). Respektīvi, būs pieejami energoefektivitātes sertifikāti visām ēkām. Sabiedriskās ēkās un iestādēs (tādās kā skolas, sociālās un medicīnas aprūpes iestādes uc.) tiks veikti īpaši ēku energoefektivitātes un veiktspējas aprēķini.
Galvenais mērķis ir izstrādāt un ieviest vienotu ēku energoefektivitātes sertifikātu sabiedriskā sektora ēkām 2008. gadā.
Papildus informāciju meklējiet: www.energiesparen.be/energieprestatie
Dānijā ēku energoefektivitātes sertifikācija tika ieviesta 2005. gada jūnijā, un šī paša gada decembrī tika pieņemts arī attiecīgs sertifikācijas dekrēts.
Energoefektivitātes sertifikāts nepieciešams jaunām ēkām, kas tiek pārdotas vai izīrētas. Lai jaunbūvētās ēkas varētu nodot ekspluatācijā, tām jāatbilst noteiktam energoefektivitātes līmenim (B2), kas ir diezgan augsta energoefektivitātes pozīcija 14 pakāpju Dānijas ēku energosertifikācijas skalā.
Ekspluatācijā esošās ēkas var tikt sertificētas pēc agrākajiem noteikumiem, tomēr arī tām no 2006. gada 1.septembra jāatbilst augstākai ēku energoefektivitātes klasei.
Papildus informāciju meklējiet:
www.ens.dk un
www.femsek.dk (dāņu valodā).
Francijā ēku energosertifikācijas uzsākšanas dekrēts tika publicēts 2006. gada septembrī. Tas attiecās uz ēkām, kas tika pārdotas sākot no 2006. gada 1.novembra. Obligātā energosertifikācija jaunām ēkām, kā arī ēkām, kas tiek izīrētas, stājās spēkā 2007. gada 1.jūlijā.
Ekspluatācijā esošajām dzīvojamām ēkām energoefektivitātes novērtējums tiek veikts, pamatojoties uz to energoefektivitātes līmeņa sākotnējo novērtējumu.
Izņēmumi ir ēkas, kas būvētas pirms 1948. gada, kā arī daudzdzīvokļu ēkas, kuras pieslēgtas centralizētiem siltumapgādes tīkliem. Ēku energoefektivitātes līmeņa sākotnējais novērtējums tiek veikts, izmantojot trīs dažādas analīzes metodikas.
Šīs metodikas tiek pielietotas gan dzīvojamā, gan nedzīvojamā sektora ēku energoefektivitātes līmeņa novērtējumam.
Jauno ēku energoefektivitātes līmeņa novērtējums tiks veikts pēc metodikas, kas izstrādāta lai verificētu projektā paredzēto energoefektivitātes atbilstību ekspluatācijā nodotā objekta energoefektivitātei un veiktspējai.
Papildus informāciju meklējiet:
www.logement.gouv.fr (franču valodā).
Vācijā energosertifikācija veicama pēc divām metodēm – balstoties uz ēkas ekspluatācijas (summārā enerģijas patēriņa) datiem vai kopējās energoveiktspējas parametriem.
Jaunām ēkām energoefektivitātes līmeņa noteikšana veicama tikai pēc otrās minētās metodes. Sertifikācijas pamatā ir analītiskie dati gan par ēkā patērēto siltumu, gan elektroenerģiju.
Dati var tikt apkopoti gan pēc ēku automātisko vadības sistēmu nolasījumiem, gan arī pēc energoresursu piegādātāju piestādītajiem rēķiniem. Kopējā ēkās energoefektivitātes un veiktspējas noteikšanas metodika izstrādāta, vadoties pēc Vācijas nacionālā standarta DIN V 18599 (publicēts 2005. gada jūlijā) prasībām.
Testa kampaņa noritēja 2005. gada otrajā pusē, un tās ietvaros iedzīvotājiem tika sniegta plaša, strukturēta un izsmeļoša informācija par energosertifikācijas ieviešanu valstī. Enerģijas taupīšanas regula (EnEV) tika publicēta 2006. gada novembrī.
Energosertifikācija tiek ieviesta pakāpeniski – sākotnēji pārdodamām vai izīrējamām ēkās, kas būvētas pirms 1965. gada, tad visām dzīvojamām ēkām, neatkarīgi no to veida un tapšanas laika. Noslēdzošais energosertifikācijas ieviešanas posms ir tās prasību piemērošana nedzīvojamām ēkām, kā arī ēku energoefektivitātes sertifikātu izvietošana sabiedriskās ēkās.
Īrijā tiek beigts darbs pie būvju energoefektivitātes normatīvu izstrādes. Tā kā energoefektivitātes pasākumu plānošanā galvenā vērība veltīta dzīvojamam sekotram, pirmkārt, energosertifikācija tiks ieviesta visās dzīvojamās ēkās – neatkarīgi no to veida.
2007. gada 1.janvārī energosertifikācijas prasības stājās spēkā attiecībā uz jaunām dzīvojamām ēkām, bet 2009. gada janvārī tās tiks attiecinātas uz visu dzīvojamo ēku sektoru, neatkarīgi no ēku tapšanas laika. Ēku ēkām energoefektivitātes līmeņa noteikšana tiek veikta, pamatojoties uz to kopējās energoveiktspējas parametriem.
Nīderlandē izstrādātais Ēku energoveikstspējas dekrēts paredz, ka energosertifikācija veicama visās ēkās, kuru kopējā platība lielāka par 100m2, kā arī visa veida ēkās, kurās izvietotas valsts, pašvaldību vai sabiedriskā sektora iestādes. Ēku energoefektivitātes sertifikāts būs publiski pieejams visās minētajās ēkās.
Uz skolām un veselības aprūpes iestādēm šīs prasības automātiski netiek attiecinātas, jo tās neatrodas Nīderlandes valdības pārraudzībā. Nīderlandē direktīvas 7.punkta prasības netiks piemērotas citu kategoriju ēkām.
Portugālē ēku energoveikstspējas kritēriju noteikšana vēl nav līdz galam pabeigta. No 2007. gada vidus, energosertifikācijas prasības piemērotas visām jaunuzceltajām ēkām.
Energoefektivitātes sertifikāta publiska pieejamība sabiedriskajās ēkās tiks nodrošināta no 2008. gada sākuma līdz 2009. gadam (atkarībā no ēkas lieluma). No 2009. gada 1.janvāra ēku energoefektivitātes sertifikāts būs nepieciešams visām ēkām, kas tiks pārdotas vai izīrētas.
Slovākijā mazo dzīvojamo ēku energosertifikācija tika aizsākta 2007. gada sākumā. Jaunām vai kapitāli rekonstruējamām ēkām energoveikstspējas kritēriju noteikšana balstīta uz to kopējās energoveiktspējas parametru analīzes. Ēkas ekspluatācijas (enerģijas patēriņa) dati tiks izmantoti energoveikstspējas sertificēšanai ēku pārdošanas vai izīrēšanas gadījumā.
Lielbritānijas valdības pieņemtie noteikumi ēku energosertifikācijai ir stājušies spēkā un uzskatāmi par obligātiem kopš 2007. gada 1.jūnija. Ēkām energoveikstspējas sertifikāts ir galvenais tā dēvētās Ēkas informācijas paketes komponents.
Šī pakete būs jāuzrāda ēkas īpašniekam vai apsaimniekotājam, pārdodot vai iznomājot Anglijā un Velsā atrodošos nekustāmos īpašumus. Ēkām energoveikstspējas sertifikācijas metodika balstīta uz Standarta Noteikšanas procedūras (SAP2005) aprēķinu algoritma.
Jauno ēku Ēkas informācijas paketē iekļauta arī pilna informācija par ēkas konstrukcijām un izmantotajiem būvniecības materiāliem. Jau ekspluatācijā esošām ēkām tiek pielietota arī reducēto datu energoveikstspējas sertifikācijas metodika.
Ēkas ekspluatācijas (summārā enerģijas patēriņa) datu metodi ieteicams izmantot ekspluatācijā esošajās ēkās, kurās pēc likuma jābūt pieejamam energoveikstspējas sertifikātam. Šī prasība ir obligāta visām sabiedriskā un valsts sektora ēkām, kuru platība lielāka par 1000m2 un kurās tiek sniegti pakalpojumi, kas saistīti ar lielu cilvēku skaita apkalpošanu.
Papildus informāciju meklējiet:
www.diag.org.uk
Ar "Intelligen Energy for Europe" saistītie projekti
Dažādi projekti, kas īstenoti ar "Intelligen Energy for Europe" programmas atbalstu, ir instrumenti, ar kuru palīdzību var tikt stimulēta un atbalstīta ēku energosertifikācijas ieviešana Eiropā. Šo projektu pamata aplūkojums sniegts 1. informatīvajā kopsavilkumā.
Bieži vien minētie projekti tiek īstenoti vienlaikus ar ēku energosertifikācijas ieviešanu ES dalībvalstīs. Projektu izstrādātāji piedāvā instrumentus, metodiku un vadlīnijas, kas var tikt izmantotas ēku energosertifikācijas ieviešanas procesā.
Atsevišķas dalībvalstis projektu ietvaros testē izvēlētās ēku energosertifikācijas metodikas vai arī, ar projektu starpniecību, meklē komplicētu problēmu jautājumu risinājumus.
Enper Exist projekta (www.enper-exist.org) ietvaros analizēta CEN standartu pielietošanas iespēja, izstrādājot efektīvas energosertifikācijas metodes ekspluatācijā esošajām ēkām.
Tāpat, projekta izstrādes un realizācijas gaitā iespējams papildināt nacionālo likumdošanu ar CEN standartus papildinošām un precizējošām normām. Šajā projektā aplūkoti arī ēku energosertifikācijas netehniskie aspekti un sniegti padomi dalībvalstīm, kā iekļaut šo aspektu izvērtējumu energosertifikācijas tehnisko prasību klāstā.
EPA NR projekts (www.epa-nr.org) ir virzīts uz to, lai radītu instrumentu paketi nedzīvojamo ēku ekspluatācijas (summārā enerģijas patēriņa) datu efektīvākai apkopšanai un apstrādei. Projekta ietvaros izstrādāti trīs pamata instrumenti.
Pirmais instruments ir ēkas ekspluatācijas datu uzskaites lapa, kas tiek aizpildīta pirmo reizi tiekoties ar ēkas īpašnieku vai apsaimniekotāju un runājot par energosertifikāciju; otrais instruments ir ēkas energoapsekošanas protokols, kurā iekļautā informācija izmantojama energoefektivitātes noteikšanas datorprogrammā, un trešais instruments ir jau minētā ēkas energoefektivitātes noteikšanas datorprogramma, kas balstīta uz CEN standartiem un būs brīvi pieejama lietotājiem.
Tā varēs tikt pielāgota atsevišķu nacionālo valstu ēku energosertifikācijas prasību variācijām.
EP Lable projektā (www.eplable.org) tiek izstrādāta metodoloģija un tai atbilstoša datorprogramma nedzīvojamo ēku kopējās energoveiktspējas parametru aprēķināšanai.
Šīs programmas realizētāju pieeja problēmai lielā mērā sakņota tā dēvētās labas ekspluatācijas prakses standarta ēku etalonuzdevumu izmantošanā. Ir iespējams veikt izvērtējumu trijos dažādos līmeņos, kuru atbilstību nosaka datu daudzums un laika periods, kurā šie dati iegūti un apkopoti. Datorprogrammas beta testa versija ir pieejama lietotājiem.
Impact projekts (www.e-impact.org) piedāvā testa dzīvojamo ēku energosertifikāciju, kas praksē aprobēta sešās ES dalībvalstīs. Testēšana katrā no šīm valstīm tika veikta, izmantojot vienu vai divus instrumentus.
Katrā valstī veiktajiem testiem bija savs virsuzdevums, kā, piemēram, sertifikācijas izmaksu noreducēšana, dzīvokļu energosertifikācija daudzdzīvokļu mājās, auditoru (ar ierobežotu vispārējo enerģijas jautājumu pārzināšanu) papildus apmācība un kvalifikācijas celšana uc. projekta realizācijas gaitā rasti gan dažādu problēmu praktiskie risinājumi, gan arī energosertifikācijas izmaksu samazināšanas veidi. Informācija par ēku kopējo energopatēriņu daudzās valstīs vēl joprojām tiek sniegta nepietiekamā apjomā.
Visi šie projekti ir lielisks veids, kā norādīt uz instrumentiem, ar kuru palīdzību situācija var tikt labota – un galvenais no šiem instrumentiem ir energosertifikācija.
Datamine projekts (http://meteo.noa.gr/datamine) , kas aizsākās 2006. gadā, ir vēl viens no labākajiem piemēriem produktīvam darbam šajā virzienā.
Iedzīvotāju informēšana par ēku energosertifikācijas jautājumiem
Ēku energosertifikācijas uzsākšana pati par sevi ir būtisks iemesls tam, kādēļ par to būtu sniedzama plaša un izsmeļoša informācija plašākai sabiedrībai.
Demonstrējot pirmos soļus ES energoefektivitātes rīcības plāna (EU Action Plan for Energy Efficiency) ieviešanā, ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs 2006. gada 19. oktobrī pasniedza Briseles Eiropas skolas energoefektivitātes sertifikātu tās direktoram.
Komisārs, kopā ar pazīstamo komisko varoni Bobu-celtnieku, žurnālistiem un skolēniem stāstīja par to, cik svarīga ir visa veida ēku energoefektitātes paaugstināšana visās Eiropas valstīs. Briseles Eiropas skolas energoefektivitātes sertifikāta sagatavošanas stadijā, šis projekts tika atbalstīts arī no EPBD Building Platform speciālistu puses.
Eiropas projekts Display (www.display-campaign.org) arī vēl turpinās – sadarbībā ar dažādu ES dalībvalstu pašvaldībām tiek turpināts darbs pie šo pašvaldību ēku energosertikācijas un sertifikātu izvietošanas brīvai pieejai (pašvaldības šajā projektā līdzdarbojas pēc brīvprātības principa).
Energosertifikācijas ieviešanas problēmu jautājumi
Par īss un shematisks pārskats rāda, ka visas ES valstis strādā, lai ieviestu ēku energosertikāciju un nostiprinātu to. Ir arī acīm redzams, ka starta pozīcijas visām valstīm ir atšķirīgas.
Tādējādi rodas vairāki problēmu jautājumi, kas saistīti ar vispārējiem ēku energosertifikācijas ieviešanas tempiem un apstākļiem:
- kad būtu jāveic jauno ēku energosertifikācija (būvniecības beigu posmā nav iespējams ievērot praktiski nekādas rekomendācijas, un ja arī tās tiktu ievērotas, vai šīs rekomendācijas varētu ieviest dzīvē),
- kāds ir jauno ēku energosertifikācijas mērķis – kontroles funkcija, ieteikumi iespējamai energoefektivitātes paaugstināšanai ēkas ekspluatācijas laikā, ēkas ekspluatācijas parametru paziņošana ēkas nākamajiem lietotājiem un īpašniekiem,
- vai jauno ēku energosertifikācijas process būtu kombinējams ar ēkas būvatļaujas saņemšanu,
- kas notiks, ja jauno ēku energosertifikāts tiks izstrādāts labāks kā tas, kas piemērojams ekspluatācijā esošām ēkām?
Attiecībā uz energosertifikāta izskatu un izvietojumu, vēl arvien ir atklāts jautājums, kā tieši ēku energoefektivitātes sertifikāts izskatīsies (vai būs vienota sertifikāta forma visām ES dalībvalstīm)? Cik ilgi tas būs derīgs? Piemēram, Lielbritānijā gatavojas ieviest sertifikātu, kura derīguma termiņš būs tikai 1 gads. Tātad, ik gadu būs jāatkārto ēkas energoaudits.
Tulkojis: Leo Jansons
Konsultējis: Dr.habil.sc. ing. Egīls Dzelzītis
RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts profesors,
Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības prezidents
Foto: Ēku energoefektivitātes un veiktspējas sertifikācija, situācija ES valstīs 2006. gada decembrī; autors: Ēku energoefektivitātes un veiktspējas sertifikācija, situācija ES valstīs 2006. gada decembrī
