Ēku energoefektivitātes uzlabošanas stratēģija Lietuvas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku sektorā
Foto: Ēku energoefektivitātes uzlabošanas stratēģija Lietuvas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku sektorā
Ēku energoefektivitātes un energoveiktspējas uzlabošana Lietuvas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku sektorā kļuvusi par vienu no energoefektivitātes sfēras valsts politikas prioritātēm.
Īpaši tipveida dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošana šobrīd ir jautājums, kas pastāvīgi atrodas gan valsts enerģētikas politikas veidotāju, gan pašvaldību, gan arī sabiedrības interešu degpunktā.
Arvien straujāk pieaugot fosilo energoresursu cenām, šo cenu kāpumu tieši izjūt gan vietējie siltuma un elektroenerģijas ražotāji, gan arī abu enerģijas veidu gala patērētāji. Cenu kāpums ietekmē visas energoresursu patērētāju grupas – industriālos, komerciālos un privātos patērētājus, tomēr pēdējie šīs negatīvās svārstības izjūt visasāk; jo sevišķi situācijā, kad arvien lielāks Lietuvas iedzīvotāju procents ir spiests ņemt hipotekāros kredītus sava mājokļa iegādei vai remontam.
Tajā pat laikā, praktiski visās padomu periodā būvētajā daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās, kā arī atsevišķos jaunajos daudzdzīvokļu ēku projektos (ēkas tapušas laika posmā no 1998.-2002./03. gadam), energoresursu patēriņš uz vienu kvadrātmetru/gadā būtiski pārsniedz ne tikai vēlamo, bet arī ieteicamo apjomu.
Respektīvi, šīm limitētas energoveiktspējas un energoefektivitātes ēkām ik gadus neapturami pieaug gan ekspluatācijas, gan apsaimniekošanas izdevumi – un šis sadārdzinājums gulstas uz ēku vai to daļu (dzīvokļu) īpašnieku pleciem.
Kopš 2000. gada, Lietuvas lielāko pilsētu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku sektora energoefektivitātes un energoveiktspējas paaugstināšanai, realizēti vairāki ilgtermiņa investīciju projekti, starp kuriem kā nozīmīgākie un resursu ietilpīgākie izceļami Lietuvas valdības nu Pasaules Bankas dzīvojamo ēku energoefektivitātes pilota projekts (realizēts no 2001. līdz 2005. gadam), Lietuvas valdības daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku modernizācijas programma, Viļņas pašvaldības programma "Atjauno ēku, atjauno pilsētu", kā arī Kauņas un Klaipēdas pašvaldību subsīdiju projekti daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku siltuma apgādes sistēmu un siltummezglu rekonstrukcijai.
Tā kā apmēram 45% no visas Lietuvā izlietotās siltuma un elektroenerģijas attiecas uz 1961. – 1990. gadā būvēto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku sektoru (šajā laikā būvētajās daudzdzīvokļu ēkās mitinās ap 60% Lietuvas iedzīvotāju), tajā vēl arvien ir ļoti liels energoresursu taupīšanas potenciāls.
Vēl joprojām Lietuvā, salīdzinot ar dažām "vecajām" ES dalībvalstīm , kuru klimatiskie apstākļi un dzīvojamā sektora siltumapgādes sistēma ir līdzīga Baltijai, uz vienu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas kvadrātmetru gadā tērē 1,8 -2 reizes vairāk siltuma enerģijas, nekā tas būtu nepieciešams.
Apmēram 50% no Lietuvas daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām sākotnēji jārekonstruē un jāuzlabo to energoveiktspēja, un tikai tad iespējams veikt pilnu energoauditu un izstrādāt ēku energoefektivitātes uzlabošanas plānu.
Projekta "Racionāla enerģijas izmantošana Kauņā" pieredze
Kā projekta "Racionāla enerģijas izmantošana Kauņā" realizācijas ietvaros, aprēķinājuši Kauņas Reģionālās Enerģijas aģentūras speciālisti, lielākās siltuma enerģijas "šķiedējas" valstī ir 5 un 9 stāvu tipveida projektu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas būvētas laika periodā no 1960.-1990. gadam, un kuru sākotnējās energoveiktspējas uzlabošana, kopā ar sekundāro energoefektivitātes pasākumu realizāciju, varētu palīdzēt ieekonomēt 40-50% no tajās patērētajiem siltuma resursiem.
Tieši tik liels, kā lēš aģentūras eksperti, ir nelietderīgi izmantoto siltumenerģijas resursu īpatsvars padomju laika tipveida projektu "piecstāvenēs" un "deviņstāvenēs" ne tikai Kauņā (kur veikta izvērsta ēku fiziskā stāvokļa, energoveiktspējas un energoefektivitātes izpēte un analīze), bet arī Viļņā un citās pilsētās ar lielu šī tipa dzīvojamās apbūves īpatsvaru.
Piecu un deviņu stāvu tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu rezultāti
Projekta "Racionāla enerģijas izmantošana Kauņā" realizācijas gaitā noskaidrots, ka siltuma zudumi 5 un 9 stāvu dzīvojamās ēkās pirms un pēc kompleksas energoefektīvās renovācijas atšķiras ļoti būtiski: caur ēkas ārsienām pirms rekonstrukcijas 5 stāvu ēkā tika zaudētas apmēram 130 MWh/gadā, caur durvīm un logiem – ap 90 MWh/gadā, caur grīdas pārsegumu – ap 10MWh/gadā, bet caur jumta pārsegumu – 25 MWh/gadā.
Pēc rekonstrukcijas, savukārt, zaudējumu dinamika bijusi šāda: caur ēkas ārsienām pēc rekonstrukcijas zaudētas vien 45 MWh/gadā, caur durvīm un logiem – ap 55 MWh/gadā, caur grīdas pārsegumu – ap 5MWh/gadā, bet caur jumta pārsegumu – 12 MWh/gadā.
Tātad, kopējais gadā ietaupīto siltuma enerģijas resursu apjoms vienā 5 stāvu dzīvojamā ēkā sastāda apmēram 138 MWh/gadā.
9 stāvu ēkās, pirms energoefektīvās renovācijas, caur to ārsienām tika zaudētas apmēram 175 MWh/gadā, caur durvīm un logiem – ap 240 MWh/gadā, caur grīdas pārsegumu – ap 10MWh/gadā, bet caur jumta pārsegumu – 25 MWh/gadā.
Pēc rekonstrukcijas situācija mainījās būtiski – it īpaši samazinot dramatiski lielos siltuma enerģijas zudumus caur logiem un durvīm (no 240 MWh/gadā līdz 140 MWh/gadā). Caur ēkas ārsienām pēc to siltināšanas tika zaudētas vien 52 MWh/gadā, bet caur grīdas un jumta pārsegumiem – 7 un 10MWh/gadā.
Tātad, kopējais siltuma resursu ietaupījums tipveida 9 stāvu dzīvojamā ēkā ir ap 241 MWh/gadā liels.
Tomēr, raugoties uz šiem visai optimistiskajiem rādītājiem, jāatceras, ka pirms energoefektīvās renovācijas obligāti veicams katras ēkas energoaudits, kura rezultāti tālāk tiek ņemti par pamatu energoveiktspējas uzlabošanas pasākumu plānošanai un realizācijai.
Augšminētais energoresursu ietaupījuma apjoms katras konkrētas ēkas gadījumā var būt un ir nedaudz atšķirīgs, jo daudzu ēku uzturēšanā iepriekšējos gadu desmitos investēti zināmi līdzekļi, bet dažu fiziskais stāvoklis, un, attiecīgi, arī energoveiktspēja ir pilnīgi neapmierinoša (Kauņā bieži tiek auditētas ēkas, kurās 30 un vairāk gadus netika veikti nekādi remonta darbi, izņemot avārijas situāciju novēršanas pasākumus ūdensapgādes, kanalizācijas un apkures sistēmās).
Raugoties nākotnē
Kauņā laika periodā no 1999.- 2007. gadam ik gadu tika energoefektīvi renovēts apmēram 1% no visām pilsētas 5 un 9 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām, savukārt, 2007.-2009. gadā plānots renovēt vairāk kā 3% no atlikušajām (nerenovētajām) ēkām.
Prognozē, ka līdz 2010. gadam pilsētā tiks renovētas 113 5 stāvu un 55 9 stāvu dzīvojamās ēkas, kuru kopējais gada energoresursu patēriņš samazināsies par 29 115MWhth, jeb 7,7% salīdzinot ar 2004. gada datiem. Visu Kauņā esošo 5 un 9 stāvu dzīvojamo ēku energoefektīvas renovācijas gadījumā ik gadu tiktu ietaupītas 266 258 MWh, bet rekonstruējot pilnīgi visas pilsētas dzīvojamās ēkas (kas pieslēgtas centrāliem siltumapgādes tīkliem) patērēto siltuma enerģijas resursu apjoms samazinātos par gandrīz pus miljonu MWh/gadā (precīzi – 437 241).
Arī pilsētas dzīvojamo ēku sektora summārais CO2 emisijas apjoms kļūtu par 83 950 tonnām/gadā mazāks.
Kopējās Kauņas 5 un 9 stāvu dzīvojamo ēku enerģijas resursu patēriņa samazinājuma aplēses ir sekojošas: ja 2005. gadā pilsētas 5 stāvu dzīvojamo ēku sektorā tika patērētas 356 338,08 MWhth, tad 2007. gadā to patēriņš jau bija samazinājies līdz 352 783,61 MWh. 2009. gadā plānots patērēt vien 342 279,48 MWh, tādējādi, salīdzinot ar 2005. gada rādītājiem, panākot siltuma resursu ietaupījumu 14 058,6 MWh apmērā.
9 stāvu dzīvojamo ēku sektorā energoresursu ietaupījuma apjoms nebūs tik ievērojams, tomēr arī plānots panākt stabilu, pozitīvu dinamiku – ja 2005. gadā tajā tika patērētas 223 800,11 MWh, tad 2009. gadā plānots patērēt 216 541,87 MWh (tiktu ietaupītas 7258,24 MWh).
Finansējuma problēma – kā to risināt?
Pēc energoaudita datu analīzes un ēkas energoveiktspējas uzlabošanas ieteikumu izstrādes, nepieciešams piesaistīt līdzekļus praktisko darbu veikšanai.
Pilnībā šādus ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus nefinansē nedz valsts, nedz pašvaldību institūcijas (daļēja līdzfinansējuma saņemšanas iespējas nodrošina 2005. gadā pieņemtā "Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku modernizācijas programma"), tādēļ bieži vien jāmeklē arī ES mērķporgrammu un struktūrfondu finansiāls atbalsts (parasti tiek sniegts projekta līdzfinansējuma formā; 2007. gadā aizsākās ES Struktūrfondu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektīvas rekonstrukcijas līdzfinansējuma otrā kārta ).
Turpinājums sekos
Arvien straujāk pieaugot fosilo energoresursu cenām, šo cenu kāpumu tieši izjūt gan vietējie siltuma un elektroenerģijas ražotāji, gan arī abu enerģijas veidu gala patērētāji. Cenu kāpums ietekmē visas energoresursu patērētāju grupas – industriālos, komerciālos un privātos patērētājus, tomēr pēdējie šīs negatīvās svārstības izjūt visasāk; jo sevišķi situācijā, kad arvien lielāks Lietuvas iedzīvotāju procents ir spiests ņemt hipotekāros kredītus sava mājokļa iegādei vai remontam.
Tajā pat laikā, praktiski visās padomu periodā būvētajā daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās, kā arī atsevišķos jaunajos daudzdzīvokļu ēku projektos (ēkas tapušas laika posmā no 1998.-2002./03. gadam), energoresursu patēriņš uz vienu kvadrātmetru/gadā būtiski pārsniedz ne tikai vēlamo, bet arī ieteicamo apjomu.
Respektīvi, šīm limitētas energoveiktspējas un energoefektivitātes ēkām ik gadus neapturami pieaug gan ekspluatācijas, gan apsaimniekošanas izdevumi – un šis sadārdzinājums gulstas uz ēku vai to daļu (dzīvokļu) īpašnieku pleciem.
Kopš 2000. gada, Lietuvas lielāko pilsētu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku sektora energoefektivitātes un energoveiktspējas paaugstināšanai, realizēti vairāki ilgtermiņa investīciju projekti, starp kuriem kā nozīmīgākie un resursu ietilpīgākie izceļami Lietuvas valdības nu Pasaules Bankas dzīvojamo ēku energoefektivitātes pilota projekts (realizēts no 2001. līdz 2005. gadam), Lietuvas valdības daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku modernizācijas programma, Viļņas pašvaldības programma "Atjauno ēku, atjauno pilsētu", kā arī Kauņas un Klaipēdas pašvaldību subsīdiju projekti daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku siltuma apgādes sistēmu un siltummezglu rekonstrukcijai.
Tā kā apmēram 45% no visas Lietuvā izlietotās siltuma un elektroenerģijas attiecas uz 1961. – 1990. gadā būvēto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku sektoru (šajā laikā būvētajās daudzdzīvokļu ēkās mitinās ap 60% Lietuvas iedzīvotāju), tajā vēl arvien ir ļoti liels energoresursu taupīšanas potenciāls.
Vēl joprojām Lietuvā, salīdzinot ar dažām "vecajām" ES dalībvalstīm , kuru klimatiskie apstākļi un dzīvojamā sektora siltumapgādes sistēma ir līdzīga Baltijai, uz vienu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas kvadrātmetru gadā tērē 1,8 -2 reizes vairāk siltuma enerģijas, nekā tas būtu nepieciešams.
Apmēram 50% no Lietuvas daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām sākotnēji jārekonstruē un jāuzlabo to energoveiktspēja, un tikai tad iespējams veikt pilnu energoauditu un izstrādāt ēku energoefektivitātes uzlabošanas plānu.
Projekta "Racionāla enerģijas izmantošana Kauņā" pieredze
Kā projekta "Racionāla enerģijas izmantošana Kauņā" realizācijas ietvaros, aprēķinājuši Kauņas Reģionālās Enerģijas aģentūras speciālisti, lielākās siltuma enerģijas "šķiedējas" valstī ir 5 un 9 stāvu tipveida projektu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas būvētas laika periodā no 1960.-1990. gadam, un kuru sākotnējās energoveiktspējas uzlabošana, kopā ar sekundāro energoefektivitātes pasākumu realizāciju, varētu palīdzēt ieekonomēt 40-50% no tajās patērētajiem siltuma resursiem.
Tieši tik liels, kā lēš aģentūras eksperti, ir nelietderīgi izmantoto siltumenerģijas resursu īpatsvars padomju laika tipveida projektu "piecstāvenēs" un "deviņstāvenēs" ne tikai Kauņā (kur veikta izvērsta ēku fiziskā stāvokļa, energoveiktspējas un energoefektivitātes izpēte un analīze), bet arī Viļņā un citās pilsētās ar lielu šī tipa dzīvojamās apbūves īpatsvaru.
Piecu un deviņu stāvu tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu rezultāti
Projekta "Racionāla enerģijas izmantošana Kauņā" realizācijas gaitā noskaidrots, ka siltuma zudumi 5 un 9 stāvu dzīvojamās ēkās pirms un pēc kompleksas energoefektīvās renovācijas atšķiras ļoti būtiski: caur ēkas ārsienām pirms rekonstrukcijas 5 stāvu ēkā tika zaudētas apmēram 130 MWh/gadā, caur durvīm un logiem – ap 90 MWh/gadā, caur grīdas pārsegumu – ap 10MWh/gadā, bet caur jumta pārsegumu – 25 MWh/gadā.
Pēc rekonstrukcijas, savukārt, zaudējumu dinamika bijusi šāda: caur ēkas ārsienām pēc rekonstrukcijas zaudētas vien 45 MWh/gadā, caur durvīm un logiem – ap 55 MWh/gadā, caur grīdas pārsegumu – ap 5MWh/gadā, bet caur jumta pārsegumu – 12 MWh/gadā.
Tātad, kopējais gadā ietaupīto siltuma enerģijas resursu apjoms vienā 5 stāvu dzīvojamā ēkā sastāda apmēram 138 MWh/gadā.
9 stāvu ēkās, pirms energoefektīvās renovācijas, caur to ārsienām tika zaudētas apmēram 175 MWh/gadā, caur durvīm un logiem – ap 240 MWh/gadā, caur grīdas pārsegumu – ap 10MWh/gadā, bet caur jumta pārsegumu – 25 MWh/gadā.
Pēc rekonstrukcijas situācija mainījās būtiski – it īpaši samazinot dramatiski lielos siltuma enerģijas zudumus caur logiem un durvīm (no 240 MWh/gadā līdz 140 MWh/gadā). Caur ēkas ārsienām pēc to siltināšanas tika zaudētas vien 52 MWh/gadā, bet caur grīdas un jumta pārsegumiem – 7 un 10MWh/gadā.
Tātad, kopējais siltuma resursu ietaupījums tipveida 9 stāvu dzīvojamā ēkā ir ap 241 MWh/gadā liels.
Tomēr, raugoties uz šiem visai optimistiskajiem rādītājiem, jāatceras, ka pirms energoefektīvās renovācijas obligāti veicams katras ēkas energoaudits, kura rezultāti tālāk tiek ņemti par pamatu energoveiktspējas uzlabošanas pasākumu plānošanai un realizācijai.
Augšminētais energoresursu ietaupījuma apjoms katras konkrētas ēkas gadījumā var būt un ir nedaudz atšķirīgs, jo daudzu ēku uzturēšanā iepriekšējos gadu desmitos investēti zināmi līdzekļi, bet dažu fiziskais stāvoklis, un, attiecīgi, arī energoveiktspēja ir pilnīgi neapmierinoša (Kauņā bieži tiek auditētas ēkas, kurās 30 un vairāk gadus netika veikti nekādi remonta darbi, izņemot avārijas situāciju novēršanas pasākumus ūdensapgādes, kanalizācijas un apkures sistēmās).
Raugoties nākotnē
Kauņā laika periodā no 1999.- 2007. gadam ik gadu tika energoefektīvi renovēts apmēram 1% no visām pilsētas 5 un 9 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām, savukārt, 2007.-2009. gadā plānots renovēt vairāk kā 3% no atlikušajām (nerenovētajām) ēkām.
Prognozē, ka līdz 2010. gadam pilsētā tiks renovētas 113 5 stāvu un 55 9 stāvu dzīvojamās ēkas, kuru kopējais gada energoresursu patēriņš samazināsies par 29 115MWhth, jeb 7,7% salīdzinot ar 2004. gada datiem. Visu Kauņā esošo 5 un 9 stāvu dzīvojamo ēku energoefektīvas renovācijas gadījumā ik gadu tiktu ietaupītas 266 258 MWh, bet rekonstruējot pilnīgi visas pilsētas dzīvojamās ēkas (kas pieslēgtas centrāliem siltumapgādes tīkliem) patērēto siltuma enerģijas resursu apjoms samazinātos par gandrīz pus miljonu MWh/gadā (precīzi – 437 241).
Arī pilsētas dzīvojamo ēku sektora summārais CO2 emisijas apjoms kļūtu par 83 950 tonnām/gadā mazāks.
Kopējās Kauņas 5 un 9 stāvu dzīvojamo ēku enerģijas resursu patēriņa samazinājuma aplēses ir sekojošas: ja 2005. gadā pilsētas 5 stāvu dzīvojamo ēku sektorā tika patērētas 356 338,08 MWhth, tad 2007. gadā to patēriņš jau bija samazinājies līdz 352 783,61 MWh. 2009. gadā plānots patērēt vien 342 279,48 MWh, tādējādi, salīdzinot ar 2005. gada rādītājiem, panākot siltuma resursu ietaupījumu 14 058,6 MWh apmērā.
9 stāvu dzīvojamo ēku sektorā energoresursu ietaupījuma apjoms nebūs tik ievērojams, tomēr arī plānots panākt stabilu, pozitīvu dinamiku – ja 2005. gadā tajā tika patērētas 223 800,11 MWh, tad 2009. gadā plānots patērēt 216 541,87 MWh (tiktu ietaupītas 7258,24 MWh).
Finansējuma problēma – kā to risināt?
Pēc energoaudita datu analīzes un ēkas energoveiktspējas uzlabošanas ieteikumu izstrādes, nepieciešams piesaistīt līdzekļus praktisko darbu veikšanai.
Pilnībā šādus ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus nefinansē nedz valsts, nedz pašvaldību institūcijas (daļēja līdzfinansējuma saņemšanas iespējas nodrošina 2005. gadā pieņemtā "Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku modernizācijas programma"), tādēļ bieži vien jāmeklē arī ES mērķporgrammu un struktūrfondu finansiāls atbalsts (parasti tiek sniegts projekta līdzfinansējuma formā; 2007. gadā aizsākās ES Struktūrfondu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektīvas rekonstrukcijas līdzfinansējuma otrā kārta ).
Turpinājums sekos
