Ēku energoefektivitāti nevar uzlabot tikai siltinot tās - nepieciešams veikt kompleksu energoefektīvo renovāciju
Foto: Ēku energoefektivitāti nevar uzlabot tikai siltinot tās - nepieciešams veikt kompleksu energoefektīvo renovāciju
Latvijā ļoti liels procents no kopējiem enerģijas resursiem tiek tērēts būvenerģētikas, jeb ēku energoapgādes, sektorā, un mums nevajadzētu atkārtot attīstīto valstu kļūdas, pievēršoties ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem vienpusīgi: veicot vienīgi vērienīgus siltināšanas darbus.
Latvijā ļoti liels procents no kopējiem enerģijas resursiem tiek tērēts būvenerģētikas, jeb ēku energoapgādes, sektorā, un mums nevajadzētu atkārtot attīstīto valstu kļūdas, pievēršoties ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem vienpusīgi: veicot vienīgi vērienīgus siltināšanas darbus.
Mājas nevajag tikai siltināt, tās vajag energoefektīvi renovēt, tikpat lielu uzmanību kā mājas konstrukciju stāvoklim, pievēršot arī ēkas iekšējo inženiertīklu sakārtošanai, rekonstrukcijai un uzlabošanai.
Mūsu kolēģi Skandināvijas valstīs šobrīd intensīvi strādā pie tā, lai tiktu labotas gandrīz pirms 40 gadiem pieļautas kļūdas, kad, pēc globālās enerģētikas krīzes 1973. gadā, ēkas tika masveidīgi siltinātas, aizmirstot par normālas gaisa apmaiņas, respektīvi, piemērotu ventilācijas sistēmu izbūvi.
Latvijā, masveidā aizsākot ēku energoefektīvu renovāciju, jābūt skaidri definētiem iekštelpu vides komforta nosacījumiem – tos nekādā ziņā nedrīkst ignorēt, lai neatkārtotu Skandināvijas un citu valstu bēdīgo pieredzi.
Izveidojot adekvātas inženiersistēmas, rodas iespējas arī tās salāgot, jeb automatizēt.
Tad arī paveras vēl būtiskākas energoresursu taupīšanas iespējas.
Ēku energoefektivitātes uzlabošanas pozitīvie piemēri ir jārāda cilvēkiem – sabiedrību ir korekti un profesionāli jāinformē par tiem ilgtermiņa ieguvumiem, ko dod ēku energoefektīvās renovācijas pasākumi, kas veikti šodien.
Tieši korekta un profesionāla informācija šajā ziņā ir izšķiroša – cilvēkiem jāsaprot, ka tiki ēku siltināšana vien gaidīto ekonomisko un sociālo atdevi nedos. Noreducēt ēku energoefektīvas renovācijas konceptu līdz siltināšanai nebūtu pareizi – savā ziņā šāda rīcība pat uzskatāma par, labās un pareizi ievirzītās, ēku enerģijas taupīšanas idejas apzinātu degradāciju.
Dr.habil.sc.ing. Egīls Dzelzītis,
Rīgas Tehniskā Universitāte,
Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts
Mājas nevajag tikai siltināt, tās vajag energoefektīvi renovēt, tikpat lielu uzmanību kā mājas konstrukciju stāvoklim, pievēršot arī ēkas iekšējo inženiertīklu sakārtošanai, rekonstrukcijai un uzlabošanai.
Mūsu kolēģi Skandināvijas valstīs šobrīd intensīvi strādā pie tā, lai tiktu labotas gandrīz pirms 40 gadiem pieļautas kļūdas, kad, pēc globālās enerģētikas krīzes 1973. gadā, ēkas tika masveidīgi siltinātas, aizmirstot par normālas gaisa apmaiņas, respektīvi, piemērotu ventilācijas sistēmu izbūvi.
Latvijā, masveidā aizsākot ēku energoefektīvu renovāciju, jābūt skaidri definētiem iekštelpu vides komforta nosacījumiem – tos nekādā ziņā nedrīkst ignorēt, lai neatkārtotu Skandināvijas un citu valstu bēdīgo pieredzi.
Izveidojot adekvātas inženiersistēmas, rodas iespējas arī tās salāgot, jeb automatizēt.
Tad arī paveras vēl būtiskākas energoresursu taupīšanas iespējas.
Ēku energoefektivitātes uzlabošanas pozitīvie piemēri ir jārāda cilvēkiem – sabiedrību ir korekti un profesionāli jāinformē par tiem ilgtermiņa ieguvumiem, ko dod ēku energoefektīvās renovācijas pasākumi, kas veikti šodien.
Tieši korekta un profesionāla informācija šajā ziņā ir izšķiroša – cilvēkiem jāsaprot, ka tiki ēku siltināšana vien gaidīto ekonomisko un sociālo atdevi nedos. Noreducēt ēku energoefektīvas renovācijas konceptu līdz siltināšanai nebūtu pareizi – savā ziņā šāda rīcība pat uzskatāma par, labās un pareizi ievirzītās, ēku enerģijas taupīšanas idejas apzinātu degradāciju.
Dr.habil.sc.ing. Egīls Dzelzītis,
Rīgas Tehniskā Universitāte,
Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts