Ēku energoveiktspējas izpētes un sertificēšanas aizsākumi Eiropā

Foto: Ēku energoveiktspējas izpētes un sertificēšanas aizsākumi Eiropā; autors: Ēku energoveiktspējas izpētes un sertificēšanas aizsākumi Eiropā

Ēku energoveiktspējas un, attiecīgi, arī obligātās energosertifikācijas jautājumi daudzās Eiropas Savienības valstīs aktualizējušies salīdzinoši nesen – līdz ar t.d. ‘Ēku energoefektivitātes direktīvas" pieņemšanu 2003.gadā.

Šis dokuments uzliek par pienākumu visām savienības dalībvalstīm izstrādāt un ieviest ēku energoveiktspējas noteikšanas kritērijus, kā arī izstrādāt metodiku, pēc kuras veicama ēku energosertifikācija un nosakāma to energoefektivitātes pakāpe. Lai arī galējais direktīvas ieviešanas termiņš bija šī gada 1.janvāris, vairums ES valstu iesniegušas Eiropas Komisijā (EK) oficiālu lūgumu pagarināt direktīvas prasību pilnas ieviešanas termiņu vēl uz trim gadiem. EK katru šādu pieprasījumu izskatīs atsevišķi, lemjot par tā apstiprināšanu vai noraidīšanu.

Noraidīšanas gadījumā, pret valsti-kavētāju var tikt piemērotas finansiālas sankcijas, piedzenot sodanaudu, par visām savienības dalībvalstīm saistošu likumdošanas aktu ieviešanas kavēšanu.

Tomēr, vismaz starp vecajām dalībvalstīm – ēku energoveiktspējas pasākumu ieviešanas "pionierēm", skaitliski ir vairāk tādu, kam uzkrātā pieredze palīdzējusi ne tikai veiksmīgi izpildīt direktīvas izvirzītās prasības noteiktajos termiņos, bet arī gūt zināmas dividendes no šāda ‘federālā likumdošanas akta’ ieviešanas.

Tās ir valstis, kur būvniecības un ēku renovācijas sektors ir cieši un nesaraujami saistīts ar to energoefektivitātes nodrošinājumu – valstis, kur ēku projektēšanas, būvniecība, atjaunošanas un inženiertehniskā apsaiste iet roku rokā.

Un viena no veiksmīgākajām šajā jomā noteikti ir Francija.

Ēku energoveiktspējas noteikšanas divdesmit gadu pieredze
"Ēku energoefektivitāte" un "ēku energoveikspēja’ – šie termini jau vismaz desmit vai piecpadsmit gadus ir bijuši pazīstami lielākajā daļā ES valstu, proti, t.d. vecajās dalībvalstīs.

Turklāt doma pievērsties šim energoresursu taupīšanas segmentam ir bijusi objektīvi predisponēta (dažādā laikā veikti pētījumi rāda, ka aptuveni 40% visu ES patērēto energoresursu tiek tērēti ēku ekspluatācijai).

Nīderlandē, Dānijā, Lielbritānijā, Francijā un dažādas citās ES dalībvalstīs ēku energoveikspējas reglamentācijas likumdošanas izstrāde aizsākās krietni pirms EK konsultāciju sākuma: pie tam, nav mazsvarīgi atzīmēt, ka ieinteresēti šādu kritēriju izstrādē un ieviešanā bija ne tikai ēku apsaimniekotāji un iedzīvotāji, bet arī būvnieki un inženiertehnisko komunikāciju projektētāji.

Turpinājums sekos...