Elektroenerģija no saules – vai tas ir reāli un rentabli arī Latvijā?
Ja par saules enerģijas izmantošanu siltā ūdens sagatavošanai un termosolāro sistēmu integrēšanu ēku vai to kompleksu atbalsta sistēmās, šobrīd Latvijā pieejama informācija, ko piedāvā gan iekārtu ražotāji, gan inženiertehniskās firmas un "zaļo" apkures projektu (arī pilota projektu) izstrādātāji un menedžeri, tad saules enerģijas izmantošana elektroenerģijas ģenerācijā mūsu valstī vēl krietni atpaliek no saules kolektoru iekārtu atpazīstamības līmeņa.
Bieži vien izskan apgalvojumi, ka saules kolektori, lai arī salīdzinoši dārgi un maz efektīvi, tomēr ir daudz praktiskāki uzstādīšanai Baltijas valstu klimatiskajā joslā, nekā saules elektroenerģijas ģenerācijas iekārtas, jeb tā dēvētie saules paneļi vai moduļi.
Saules elektroenerģijas ražošanā ieguldāmās investīcijas esot tik lielas, bet saulaino dienu daudzums – tik mazs, ka šādu iekārtu uzstādīšana pat vietās, kur tas teorētiski būtu labs risinājums nepieciešamās elektroenerģijas nodrošinājumam, pārredzamā nākotnē neatmaksāšoties.
Tiek apelēts pie tā, ka šāds "bagāto untums’ kā saules elektroiekārtas, Latvijas un citu Baltijas valstu iedzīvotājiem (arī būvniecības un rekonstrukcijas projektu attīstītājiem, tehniskajiem projektētājiem, menedžeriem uc.) varētu kļūt interesantas vienīgi tad, ja, līdzīgi kā Vācijā, Dānijā un vēl vairākās Eiropas Savienības valstīs, šādu iekārtu izmantošana tikti daļēji dotēta no valsts vai pašvaldību budžeta.
Minētajos apgalvojumos, protams, ieskanas objektīvi un neapstrīdami pretargumentu saules elektroenerģijas ģenerācijas iekārtu izmantošanai – un šobrīd būtiskākais no tiem ir tieši valsts un/vai pašvaldību līdzfinansējuma trūkums šāda veida projektiem. Jo starp "zaļās enerģētikas", jeb alternatīvo enerģijas ģenerācijas veidu apgūšanas intensitāti valstī un dotācijām šo enerģijas veidu izmantotājiem vērojama tieša korelācija: jo aktīvāk un "taustāmāk’ tiek atbalstīti šādi projekti, jo vairāk šādu projektu ir.
Šobrīd mūsu valstī, salīdzinot pat ar kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā, saules enerģētikas tehnoloģiju (gan termosoloāro, jeb saules kolektoru iekārtu, gan saules paneļu) popularitāte ir ārkārtīgi zema. Ja saules kolektoru jomā vērojams neliels progress, tad saules elektroenerģētika vēl arvien potenciālo patērētāju apziņā eksistē kā kaut kas svešs, tāls, nesaprotams un galvenais – nepamatoti dārgs.
Tehnoloģija, bet kuras var arī iztikt.
Šobrīd iespējams vien tuvāk iepazīstināt ar šo mūsu valstī vēl svešo un eksotisko tehnoloģiju, kuras veiksmīgas, daudzveidīgas un produktīvas izmantošana vēsture pasaulē ir jau vairāk kā pus gadsimtu gara.
Mūsu valstī pagaidām saules elektroenerģijas ģenerācijas iekārtas piedāvā tikai dažas firmas – piemēram "Balticlimate" (piedāvā Ķīnā ražotus fotoelektriskos pārveidotājus) un "Ecosol", kas Latvijā piedāvā uzstādīt vācu ražotāja "Energiebau Solarstromsysteme" iekārtas.
Saules elektroenerģijas iekārtas
Saules energoiekārtas (saules paneļi. moduļi, fotoelektriskie pārveidotāji) ir elektroenerģijas ģenerācijas mezgli ar saules starojumu uztverošu fotoelementu (pārvērš saules enerģiju elektriskajā enerģijā), kas sastāv no īpašiem elementiem – solārajām plāksnēm.
Šīs iekārtas izstrādātas saules enerģijas izmantošanai elektroenerģijas ģenerācijā, un uzstādāmas gan autonomi (neintegrējot centralizētajā energoapgādes tīklā), gan arī sinhroni (integrējot centralizētajā energoapgādes tīklā).
Solārās plāknes, parasti veidotas mono- vai polikristalīnu silīcija pusvadītāja materiāla, ir saules elektroenerģijas ģenerācijas sistēmu galvenais un centrālais elements. Viens solārais modulis sastāv no vairākiem desmitiem līdz vairākiem simtiem solāro plākšņu (skaits parasti svārstās no 30 -120).
Moduļi ir daudz un dažādi, tie atšķiras galvenokārt savā jaudas klasē.
Solārā paneļa jaudas mērvienība ir Wp (Watt Peak).
Eksistē moduļi ar 87 Wp (0,65m²), 130 Wp (0,93m²), 200 Wp (1,41m²).
Valstīs, kur saules elektroenerģijas ģenerācijas sistēmas darbojas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem līdzīgā situācijā, no viena saules moduļu kvadrātmetra iespējams iegūt no 90 līdz 120 kWh gadā.
Skaidra, saulaina ziemas diena ir labākais laiks elektroenerģijas ģenerācijai no saules moduļu sistēmām, diemžēl aizvadītie divi gadi Latvijas iedzīvotājus ar šādām dienām nav īpaši lutinājuši. Līdz ar to, pie mums visražīgākais mēnesis ir maijs - dienas kļuvušas garākas (caurmērā 16,4 stundas) un gaisa temperatūra vēl ļoti augsta.
Labākie elektroenerģijas ģenerācijas rezultāti maijā un jūnijā ir sagaidāmi, ja moduļu temperatūra nepārsniedz + 25° C.
Lai izmantotu saules paneļu jaudu mājas energotīklam, ir nepieciešams pieslēgt maiņstrāvas inverteru, kas spriegumu pārveido uz 230 VAC / 50 Hz.
Maiņstrāvas inverteru sistēmā notiek neliels elektroenerģijas zudums, tomēr modernās iekārtas šo zudumu noreducē līdz minimumam – atkarībā no invertera ražotāja, zudumi svārstās 4-6% robežās.
Saules elektroenerģijas ģenerācijas sistēmu potenciālais pielietojums ir ļoti plašs, un daudzās sfērās tas var būt ne tikai rentabls, bet pat ļoti izdevīgs – arī Baltijas valstu un Latvijas apstākļos.
Parasti tiek uzskatīts, ka saules paneļi obligāti uzstādāmi tikai lielos objektos – tomēr pasaulē un Eiropā ir ievērojams arī to objektu īpatsvars, kas ir salīdzinoši nelieli, tomēr arī to elektroapgāde ir svarīga.
Kā piemēru var minēt ielu apgaismojuma laternas, kuru elektroapgādei izmantojama maza izmēra lokālā saules elektroenerģijas ģenerācijas sistēma kombinācijā ar akumulatoru (lai diennakts gaišajā laikā uzkrāto enerģiju būtu iespējams izmantot vakarā un nakts stundās). Šādi risinājumi ir pieejami arī Latvijā diemžēl to popularitāte pagaidām ir relatīvi zema.
Vasaras mājās vai kempingu tipa atpūtas kompleksos, kur vienas ēkas elektroenerģijas patēriņš ir salīdzinoši mazs un elektrolīnijas ierīkošana var būt arī dārga (ja, piemēram, kempings tiek veidots vēsturiski neelektrificētā rajonā), saules elektroenerģijas ģenerācijas sistēmu potenciālais pielietojums varētu būt atbalstāms un perspektīvs.
Pat laika nelabvēlīgos laika apstākļos – kad debesis ir apmākušās un līst lietus, vienas nelielas ēkas elektroapgādei veidota sistēma būs spējīga izpildīt savu primāro funkciju.
Sistēmai ar nelielu solāro plākšņu daudzumu (ap 20-30 plāksnēm) ir jau iespējams izveidot līdzstrāvas tīklu, kas dotu pietiekami daudz enerģijas nelielas ēkas apgaismojumam un mazas jaudas sadzīves elektroinstrumentu/ iekārtu lietošanai.
Lielākos objektos – privātmājās, daudzdzīvokļu ēkās vai komercobjektos, saules elektroenerģijas ģenerācijas iekārtu lietošanai ir divi iespējamie scenāriji: kombinēt tās ar jau esošo energotīklu (lielām ēkām) vai arī uzstādīt tās autonomi (neliela vai vidēja lieluma privātmājai).
Autonomas sistēmas izmanto vietās, kur elektrolīnijas ierīkošana ir neekonomiska, tomēr šajos gadījumos ieteicams apsvērt arī kādas kombinētās sistēmas izvēles iespējas (eksistē tā dēvētais "zaļās enerģijas tandēms", kur saules un vēja elektroenerģijas ģenerācijas iekārtas darbojas sinhroni, apgādājot ar elektroenerģiju vienģimenes dzīvojamo māju).
Saules elektroenerģijas ražošanā ieguldāmās investīcijas esot tik lielas, bet saulaino dienu daudzums – tik mazs, ka šādu iekārtu uzstādīšana pat vietās, kur tas teorētiski būtu labs risinājums nepieciešamās elektroenerģijas nodrošinājumam, pārredzamā nākotnē neatmaksāšoties.
Tiek apelēts pie tā, ka šāds "bagāto untums’ kā saules elektroiekārtas, Latvijas un citu Baltijas valstu iedzīvotājiem (arī būvniecības un rekonstrukcijas projektu attīstītājiem, tehniskajiem projektētājiem, menedžeriem uc.) varētu kļūt interesantas vienīgi tad, ja, līdzīgi kā Vācijā, Dānijā un vēl vairākās Eiropas Savienības valstīs, šādu iekārtu izmantošana tikti daļēji dotēta no valsts vai pašvaldību budžeta.
Minētajos apgalvojumos, protams, ieskanas objektīvi un neapstrīdami pretargumentu saules elektroenerģijas ģenerācijas iekārtu izmantošanai – un šobrīd būtiskākais no tiem ir tieši valsts un/vai pašvaldību līdzfinansējuma trūkums šāda veida projektiem. Jo starp "zaļās enerģētikas", jeb alternatīvo enerģijas ģenerācijas veidu apgūšanas intensitāti valstī un dotācijām šo enerģijas veidu izmantotājiem vērojama tieša korelācija: jo aktīvāk un "taustāmāk’ tiek atbalstīti šādi projekti, jo vairāk šādu projektu ir.
Šobrīd mūsu valstī, salīdzinot pat ar kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā, saules enerģētikas tehnoloģiju (gan termosoloāro, jeb saules kolektoru iekārtu, gan saules paneļu) popularitāte ir ārkārtīgi zema. Ja saules kolektoru jomā vērojams neliels progress, tad saules elektroenerģētika vēl arvien potenciālo patērētāju apziņā eksistē kā kaut kas svešs, tāls, nesaprotams un galvenais – nepamatoti dārgs.
Tehnoloģija, bet kuras var arī iztikt.
Foto: Elektroenerģija no saules – vai tas ir reāli un rentabli arī Latvijā?; autors: Elektroenerģija no saules – vai tas ir reāli un rentabli arī Latvijā?Lai mainītu attieksmi pret saules elektroenerģijas ražošanas iespējām Latvijā, nepieciešams būtiski pārskatīt arī valsts atbalsta politiku alternatīvo energoresursu izmantošanā kopumā.
Šobrīd iespējams vien tuvāk iepazīstināt ar šo mūsu valstī vēl svešo un eksotisko tehnoloģiju, kuras veiksmīgas, daudzveidīgas un produktīvas izmantošana vēsture pasaulē ir jau vairāk kā pus gadsimtu gara.
Mūsu valstī pagaidām saules elektroenerģijas ģenerācijas iekārtas piedāvā tikai dažas firmas – piemēram "Balticlimate" (piedāvā Ķīnā ražotus fotoelektriskos pārveidotājus) un "Ecosol", kas Latvijā piedāvā uzstādīt vācu ražotāja "Energiebau Solarstromsysteme" iekārtas.
Saules elektroenerģijas iekārtas
Saules energoiekārtas (saules paneļi. moduļi, fotoelektriskie pārveidotāji) ir elektroenerģijas ģenerācijas mezgli ar saules starojumu uztverošu fotoelementu (pārvērš saules enerģiju elektriskajā enerģijā), kas sastāv no īpašiem elementiem – solārajām plāksnēm.
Šīs iekārtas izstrādātas saules enerģijas izmantošanai elektroenerģijas ģenerācijā, un uzstādāmas gan autonomi (neintegrējot centralizētajā energoapgādes tīklā), gan arī sinhroni (integrējot centralizētajā energoapgādes tīklā).
Solārās plāknes, parasti veidotas mono- vai polikristalīnu silīcija pusvadītāja materiāla, ir saules elektroenerģijas ģenerācijas sistēmu galvenais un centrālais elements. Viens solārais modulis sastāv no vairākiem desmitiem līdz vairākiem simtiem solāro plākšņu (skaits parasti svārstās no 30 -120).
Foto: Elektroenerģija no saules – vai tas ir reāli un rentabli arī Latvijā?; autors: Elektroenerģija no saules – vai tas ir reāli un rentabli arī Latvijā?Bieži vien, apzīmējot solārās plāksnes, tiek lietots arī jēdziens "saules baterija", tomēr šīs jēdziens nav korekts – saules modulis ir elektroenerģijas ģenerācijas, nevis uzkrāšanas (akumulēšanas) iekārta. Kamēr ir gaisma, ir pieejama līdzstrāva, bet ja gaismas nav, saules modulis neģenerē un nepiegādā enerģiju.
Moduļi ir daudz un dažādi, tie atšķiras galvenokārt savā jaudas klasē.
Solārā paneļa jaudas mērvienība ir Wp (Watt Peak).
Eksistē moduļi ar 87 Wp (0,65m²), 130 Wp (0,93m²), 200 Wp (1,41m²).
Valstīs, kur saules elektroenerģijas ģenerācijas sistēmas darbojas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem līdzīgā situācijā, no viena saules moduļu kvadrātmetra iespējams iegūt no 90 līdz 120 kWh gadā.
Skaidra, saulaina ziemas diena ir labākais laiks elektroenerģijas ģenerācijai no saules moduļu sistēmām, diemžēl aizvadītie divi gadi Latvijas iedzīvotājus ar šādām dienām nav īpaši lutinājuši. Līdz ar to, pie mums visražīgākais mēnesis ir maijs - dienas kļuvušas garākas (caurmērā 16,4 stundas) un gaisa temperatūra vēl ļoti augsta.
Labākie elektroenerģijas ģenerācijas rezultāti maijā un jūnijā ir sagaidāmi, ja moduļu temperatūra nepārsniedz + 25° C.
Lai izmantotu saules paneļu jaudu mājas energotīklam, ir nepieciešams pieslēgt maiņstrāvas inverteru, kas spriegumu pārveido uz 230 VAC / 50 Hz.
Maiņstrāvas inverteru sistēmā notiek neliels elektroenerģijas zudums, tomēr modernās iekārtas šo zudumu noreducē līdz minimumam – atkarībā no invertera ražotāja, zudumi svārstās 4-6% robežās.
Foto: Elektroenerģija no saules – vai tas ir reāli un rentabli arī Latvijā?; autors: Elektroenerģija no saules – vai tas ir reāli un rentabli arī Latvijā?Saules elektroenerģijas ģenerācijas sistēmu pielietojums
Saules elektroenerģijas ģenerācijas sistēmu potenciālais pielietojums ir ļoti plašs, un daudzās sfērās tas var būt ne tikai rentabls, bet pat ļoti izdevīgs – arī Baltijas valstu un Latvijas apstākļos.
Parasti tiek uzskatīts, ka saules paneļi obligāti uzstādāmi tikai lielos objektos – tomēr pasaulē un Eiropā ir ievērojams arī to objektu īpatsvars, kas ir salīdzinoši nelieli, tomēr arī to elektroapgāde ir svarīga.
Kā piemēru var minēt ielu apgaismojuma laternas, kuru elektroapgādei izmantojama maza izmēra lokālā saules elektroenerģijas ģenerācijas sistēma kombinācijā ar akumulatoru (lai diennakts gaišajā laikā uzkrāto enerģiju būtu iespējams izmantot vakarā un nakts stundās). Šādi risinājumi ir pieejami arī Latvijā diemžēl to popularitāte pagaidām ir relatīvi zema.
Vasaras mājās vai kempingu tipa atpūtas kompleksos, kur vienas ēkas elektroenerģijas patēriņš ir salīdzinoši mazs un elektrolīnijas ierīkošana var būt arī dārga (ja, piemēram, kempings tiek veidots vēsturiski neelektrificētā rajonā), saules elektroenerģijas ģenerācijas sistēmu potenciālais pielietojums varētu būt atbalstāms un perspektīvs.
Foto: Elektroenerģija no saules – vai tas ir reāli un rentabli arī Latvijā?; autors: Elektroenerģija no saules – vai tas ir reāli un rentabli arī Latvijā?Ēkas apgaismošanai vakara stundās, TV un portatīvā datora lietošanai un mobilā telefona akumulatoru uzlādei, šī sistēma ir ļoti labi piemērota.
Pat laika nelabvēlīgos laika apstākļos – kad debesis ir apmākušās un līst lietus, vienas nelielas ēkas elektroapgādei veidota sistēma būs spējīga izpildīt savu primāro funkciju.
Sistēmai ar nelielu solāro plākšņu daudzumu (ap 20-30 plāksnēm) ir jau iespējams izveidot līdzstrāvas tīklu, kas dotu pietiekami daudz enerģijas nelielas ēkas apgaismojumam un mazas jaudas sadzīves elektroinstrumentu/ iekārtu lietošanai.
Lielākos objektos – privātmājās, daudzdzīvokļu ēkās vai komercobjektos, saules elektroenerģijas ģenerācijas iekārtu lietošanai ir divi iespējamie scenāriji: kombinēt tās ar jau esošo energotīklu (lielām ēkām) vai arī uzstādīt tās autonomi (neliela vai vidēja lieluma privātmājai).
Autonomas sistēmas izmanto vietās, kur elektrolīnijas ierīkošana ir neekonomiska, tomēr šajos gadījumos ieteicams apsvērt arī kādas kombinētās sistēmas izvēles iespējas (eksistē tā dēvētais "zaļās enerģijas tandēms", kur saules un vēja elektroenerģijas ģenerācijas iekārtas darbojas sinhroni, apgādājot ar elektroenerģiju vienģimenes dzīvojamo māju).
Foto: Elektroenerģija no saules – vai tas ir reāli un rentabli arī Latvijā?; autors: Elektroenerģija no saules – vai tas ir reāli un rentabli arī Latvijā?