Elektroģenerators - arī tā ir alternatīva centralizētai elektroenerģijas piegādei
Foto: Elektroģenerators - arī tā ir alternatīva centralizētai elektroenerģijas piegādei
Benzīna ģeneratoru, kuru paredzēts ieslēgt ar roku, ieteicams novietot un darbināt ārpus telpām, ārā, un ar pagarinātāja starpniecību pieslēgt mājas elektroietaisei. Automātiskas ieslēgšanās ģeneratoram jābūt stacionāri novietotam ar pastāvīgu pieslēgumu elektroietaisei. Ja gribat tādu darbināt kādā telpā, tad pirmām kārtām jānodrošina laba gaisa ventilācija un dūmgāzu izvadīšana no telpas, vēstī "Mans īpašums".
Benzīna ģeneratoru, kuru paredzēts ieslēgt ar roku, ieteicams novietot un darbināt ārpus telpām, ārā, un ar pagarinātāja starpniecību pieslēgt mājas elektroietaisei. Automātiskas ieslēgšanās ģeneratoram jābūt stacionāri novietotam ar pastāvīgu pieslēgumu elektroietaisei. Ja gribat tādu darbināt kādā telpā, tad pirmām kārtām jānodrošina laba gaisa ventilācija un dūmgāzu izvadīšana no telpas, vēstī "Mans īpašums".
Normālai iekšdedzes dzinēja darbībai pievadāmais svaigais gaiss kalpo gan dzinēja degmaisījuma veidošanai, gan sakarsušās telpas vēdināšanai. Jāatceras arī, ka darba procesā ģenerators rada troksni, tā detaļas stipri sakarst, bet to dzesēšanas funkciju veic gaiss. Ir iespējams uzstādīt ģeneratoriem automātiska atslēgšanās funkciju gadījumam, ja telpā, kurā tie atrodas, gaisa temperatūra kļuvusi pārmērīgi augsta.
Atcerieties, ka no ugunsdrošības viedokļa ģeneratora tuvumā jābūt ugunsdzēšanas aprātam.
No lietotāja viedokļa pats komfortablākais šobrīd iespējamais risinājums ir speciālā konteinerā iebūvēts automātiskas darbības ģenerators. Šajā gadījuma nebūs "jālauza galva" par telpas pielāgošanu stacionārai ģeneratora novietošanai. Savukārt automātika spēj patstāvīgi noteikt strāvas padeves pārtraukumu un nekavējoties iedarbināt ģeneratoru, kā arī pēc stacionāras strāvas padeves atjaunošanās atslēgt ģeneratoru. Lietotāja līdzdalība ir nepieciešama vienīgi savlaicīgā degvielas tvertnes uzpildīšanā.
Vispiemērotākā vieta šāda konteinera izvietošanai būtu netālu no ēkas, uz neliela, iepriekš izveidota pamata. Šāda konteinerā iebūvēta ģeneratora izmaksas sākas no aptuveni diviem, trim tūkstošiem latu.
Minētais konteinera variants ieteicams arī gāzes ģeneratora novietošanai. Princips konteinera izvietošanai tāds pat, kā iekšdedzes dzinēju gadījumā. Šobrīd 9 KW jaudas gāzes ģenerators konteinera versijā izdevīgi tiek piedāvāts firmā "Energolukss". Ja māja ir gāzes apkures katls, tad pieslēgums lielas problēmas neradīs – būs jāierīko vien pastāvīgs pievads. Līdzīgs tam, kā uz gāzes katlu.
Kā pieslēgt ģeneratoru
Pati galvenā drošības prasība – ģeneratoru nedrīkst pieslēgt darba režīmā pirms mājas elektroietaises atslēgšanas no ārējā elektropārvades līniju tīkla. Ja to aizmirsīsiet izdarīt – strāva no ģeneratora plūdīs arī uz ārējā elektropārvades tīkla vadiem. Rezultātā – trauma montierim, kurš tajā brīdī labo līniju, kā arī strāvas padeve visiem citiem pie ārējās elektropārvades līnijām pieslēgtiem patērētājiem. Bet šajā rakstā apskatīto ģeneratora jauda ne tuvu nevar apmierināt blakus esošo māju jaudas.
Ģeneratora pieslēgšanai ir jāveic zināmi elektroietaises pielāgošanas darbi. Proti, pirmajā pēc skaitītāja elektrosadalē jāieliek sadales kārba ar pārslēdzi, kurš dotu iespēju spriegumu uz māju padot vai nu no tīkla vai arī no ģeneratora. Minētajā kārbā ar pārslēdzi ierīkojam rozeti, kurā tad nepieciešamības gadījumā ieslēgsim ģeneratoru. Šādi ierīkota pieslēgšanas vieta būs garants tam, ka nekad vienlaikus netiks savienots ģenerators ar ārējo elektropārvades līniju.
Ģeneratora pieslēguma vadi
Ģeneratoru mājas elektroietaisei pieslēdz ar lokaniem, ģeneratora jaudai atbilstoša šķērsgriezuma vara vadiem. Ja ģeneratoram darbojoties silst pieslēguma vadi, tas nozīmē, ka to šķērsgriezums ir par mazu un tie jānomaina pret resnākiem.
Jāatceras, ka uz spoles satīti pagarinātāji pirms pieslēgšanas ģeneratoram obligāti jāizritina visā garumā. Citādi spolē esošā vadu daļa sakusīs un notiks īsslēgums.
Ģeneratoram jaudu līdz 4 KW nepieciešami 2,5 mm2 šķērsgriezuma vadi, ja pieslēguma garums nepārsniedz 4 metrus. Garākam pieslēgumam jālieto resnāki vadi – ar vismaz 4 mm2 šķērsgriezumu. Savukārt jaudīgākiem 1-fāzu ģeneratoriem, piemēram, ar 9 KW jaudu, jālieto lielāka – aptuveni 4-6 mm2 šķērsgriezuma vadi.
Ģeneratora sazemēšana
Pirms lietošanas ģenerators ir jāsazemē. Optimāls risinājums – līdz ar pagarinātāja vada ieslēgšanu pārslēdža rozetē vienlaikus tiktu savienots ģeneratora sazemējuma vads ar mājas elektrosadales zemējumu.
Ja mājā ir zemējuma vads, tad no tā ar izolēta vada palīdzību izveido pieslēgumu ģeneratora korpusa zemējuma pieslēguma vietai.
Jārēķinās ar profilaktisku apkopi
Uzstādot ģeneratoru, neatkarīgi no tā tipa, būs jāiegulda lielāks vai mazāks darbs strāvu ražojošo ierīču uzturēšana tehniskā kārtībā, veicot ģeneratoru lietošanas instrukcijā norādītās procedūras. Diemžēl, lai uzturētu ierīču darbspēju ilgtermiņā, apkopes darbi periodiski būs jāveic arī tad, kad nav nepieciešamības ģeneratoru pielietot strāvas ražošanai.
Tāpat būs jāglabā zināmi degvielas krājumi "nebaltai" dienai un būs jāseko, lai tās neaptrūkst, ģeneratoru darbinot. Jāatceras, ka degvielas iegāde pēc notikuša elektropārvades līniju bojājuma, piemēram, vētras rezultātā, var izrādīties krietni novēlots pasākums.
Nelietotu ģeneratoru nepieciešams regulāri, vismaz 3-4 reizes gadā pa pusstundai padarbināt zem slodzes. Jāatceras, ka, darbinot tukšgaitā, ģenerators ļoti īsā laikā zaudēs savas darba spējas.
Nenoslogots, tukšgaitā strādājošs dzinējs nespēj uzņemt tam paredzēto darba temperatūru, kā rezultātā norisinās nevēlami fiziski procesi pašā dzinējā (iekšējās virsmas apķep ar smērvielu produktiem, noķīlējas virzuļa gredzeni, glazējas cilindru virsma, zūd kompresija u.tml.). Rezultātā, jau pēc pāris gadiem ģenerators vairs nespēs nodrošināt to slodzi, kāda norādīta tā tehniskajos parametros. Teiktais īpaši attiecas uz dīzeļģeneratoriem. Benzīna ģeneratoriem aptuveni ik pēc 50 darba stundām ir jāmaina eļļa.
Jāatceras, ka ģeneratoru nedrīkst glabāt, noliekot to uz sāniem vai stāvus, jo degviela vai eļļa var vai nu izplūst ārā vai ietecēt tādās dzinēja korpusa vietās, kas var izraisīt dzinēja bojājumu pēc iedarbināšanas.
Jāinformē "Latvenergo"
Par savā nekustamajā īpašumā uzstādītu alternatīvu strāvas ražošanas ierīci ir jāinformē jūs apkalpojošā "Latvenergo" nodaļa. Tas tāpēc, ka montieriem, dodoties veikt bojātu elektropārvades līniju remontu, no drošības viedokļa ir jāzina, kurās vietās ir iespējama pēkšņa strāvas padeve apakšstacijā iepriekš atslēgtā līnijas posmā. Tas ir preventīvs drošības pasākums gadījumam, kad pirms savas personīgās "elektrostacijas" iedarbināšanas esat aizmirsis atslēgt savu elektroietaisi no stacionārās elektropārvades līnijas, tādējādi patērētāja vietā kļūstot par enerģijas devēju dabas spēku bojātajā līnijā.
Normālai iekšdedzes dzinēja darbībai pievadāmais svaigais gaiss kalpo gan dzinēja degmaisījuma veidošanai, gan sakarsušās telpas vēdināšanai. Jāatceras arī, ka darba procesā ģenerators rada troksni, tā detaļas stipri sakarst, bet to dzesēšanas funkciju veic gaiss. Ir iespējams uzstādīt ģeneratoriem automātiska atslēgšanās funkciju gadījumam, ja telpā, kurā tie atrodas, gaisa temperatūra kļuvusi pārmērīgi augsta.
Atcerieties, ka no ugunsdrošības viedokļa ģeneratora tuvumā jābūt ugunsdzēšanas aprātam.
No lietotāja viedokļa pats komfortablākais šobrīd iespējamais risinājums ir speciālā konteinerā iebūvēts automātiskas darbības ģenerators. Šajā gadījuma nebūs "jālauza galva" par telpas pielāgošanu stacionārai ģeneratora novietošanai. Savukārt automātika spēj patstāvīgi noteikt strāvas padeves pārtraukumu un nekavējoties iedarbināt ģeneratoru, kā arī pēc stacionāras strāvas padeves atjaunošanās atslēgt ģeneratoru. Lietotāja līdzdalība ir nepieciešama vienīgi savlaicīgā degvielas tvertnes uzpildīšanā.
Vispiemērotākā vieta šāda konteinera izvietošanai būtu netālu no ēkas, uz neliela, iepriekš izveidota pamata. Šāda konteinerā iebūvēta ģeneratora izmaksas sākas no aptuveni diviem, trim tūkstošiem latu.
Minētais konteinera variants ieteicams arī gāzes ģeneratora novietošanai. Princips konteinera izvietošanai tāds pat, kā iekšdedzes dzinēju gadījumā. Šobrīd 9 KW jaudas gāzes ģenerators konteinera versijā izdevīgi tiek piedāvāts firmā "Energolukss". Ja māja ir gāzes apkures katls, tad pieslēgums lielas problēmas neradīs – būs jāierīko vien pastāvīgs pievads. Līdzīgs tam, kā uz gāzes katlu.
Kā pieslēgt ģeneratoru
Pati galvenā drošības prasība – ģeneratoru nedrīkst pieslēgt darba režīmā pirms mājas elektroietaises atslēgšanas no ārējā elektropārvades līniju tīkla. Ja to aizmirsīsiet izdarīt – strāva no ģeneratora plūdīs arī uz ārējā elektropārvades tīkla vadiem. Rezultātā – trauma montierim, kurš tajā brīdī labo līniju, kā arī strāvas padeve visiem citiem pie ārējās elektropārvades līnijām pieslēgtiem patērētājiem. Bet šajā rakstā apskatīto ģeneratora jauda ne tuvu nevar apmierināt blakus esošo māju jaudas.
Ģeneratora pieslēgšanai ir jāveic zināmi elektroietaises pielāgošanas darbi. Proti, pirmajā pēc skaitītāja elektrosadalē jāieliek sadales kārba ar pārslēdzi, kurš dotu iespēju spriegumu uz māju padot vai nu no tīkla vai arī no ģeneratora. Minētajā kārbā ar pārslēdzi ierīkojam rozeti, kurā tad nepieciešamības gadījumā ieslēgsim ģeneratoru. Šādi ierīkota pieslēgšanas vieta būs garants tam, ka nekad vienlaikus netiks savienots ģenerators ar ārējo elektropārvades līniju.
Ģeneratora pieslēguma vadi
Ģeneratoru mājas elektroietaisei pieslēdz ar lokaniem, ģeneratora jaudai atbilstoša šķērsgriezuma vara vadiem. Ja ģeneratoram darbojoties silst pieslēguma vadi, tas nozīmē, ka to šķērsgriezums ir par mazu un tie jānomaina pret resnākiem.
Jāatceras, ka uz spoles satīti pagarinātāji pirms pieslēgšanas ģeneratoram obligāti jāizritina visā garumā. Citādi spolē esošā vadu daļa sakusīs un notiks īsslēgums.
Ģeneratoram jaudu līdz 4 KW nepieciešami 2,5 mm2 šķērsgriezuma vadi, ja pieslēguma garums nepārsniedz 4 metrus. Garākam pieslēgumam jālieto resnāki vadi – ar vismaz 4 mm2 šķērsgriezumu. Savukārt jaudīgākiem 1-fāzu ģeneratoriem, piemēram, ar 9 KW jaudu, jālieto lielāka – aptuveni 4-6 mm2 šķērsgriezuma vadi.
Ģeneratora sazemēšana
Pirms lietošanas ģenerators ir jāsazemē. Optimāls risinājums – līdz ar pagarinātāja vada ieslēgšanu pārslēdža rozetē vienlaikus tiktu savienots ģeneratora sazemējuma vads ar mājas elektrosadales zemējumu.
Ja mājā ir zemējuma vads, tad no tā ar izolēta vada palīdzību izveido pieslēgumu ģeneratora korpusa zemējuma pieslēguma vietai.
Jārēķinās ar profilaktisku apkopi
Uzstādot ģeneratoru, neatkarīgi no tā tipa, būs jāiegulda lielāks vai mazāks darbs strāvu ražojošo ierīču uzturēšana tehniskā kārtībā, veicot ģeneratoru lietošanas instrukcijā norādītās procedūras. Diemžēl, lai uzturētu ierīču darbspēju ilgtermiņā, apkopes darbi periodiski būs jāveic arī tad, kad nav nepieciešamības ģeneratoru pielietot strāvas ražošanai.
Tāpat būs jāglabā zināmi degvielas krājumi "nebaltai" dienai un būs jāseko, lai tās neaptrūkst, ģeneratoru darbinot. Jāatceras, ka degvielas iegāde pēc notikuša elektropārvades līniju bojājuma, piemēram, vētras rezultātā, var izrādīties krietni novēlots pasākums.
Nelietotu ģeneratoru nepieciešams regulāri, vismaz 3-4 reizes gadā pa pusstundai padarbināt zem slodzes. Jāatceras, ka, darbinot tukšgaitā, ģenerators ļoti īsā laikā zaudēs savas darba spējas.
Nenoslogots, tukšgaitā strādājošs dzinējs nespēj uzņemt tam paredzēto darba temperatūru, kā rezultātā norisinās nevēlami fiziski procesi pašā dzinējā (iekšējās virsmas apķep ar smērvielu produktiem, noķīlējas virzuļa gredzeni, glazējas cilindru virsma, zūd kompresija u.tml.). Rezultātā, jau pēc pāris gadiem ģenerators vairs nespēs nodrošināt to slodzi, kāda norādīta tā tehniskajos parametros. Teiktais īpaši attiecas uz dīzeļģeneratoriem. Benzīna ģeneratoriem aptuveni ik pēc 50 darba stundām ir jāmaina eļļa.
Jāatceras, ka ģeneratoru nedrīkst glabāt, noliekot to uz sāniem vai stāvus, jo degviela vai eļļa var vai nu izplūst ārā vai ietecēt tādās dzinēja korpusa vietās, kas var izraisīt dzinēja bojājumu pēc iedarbināšanas.
Jāinformē "Latvenergo"
Par savā nekustamajā īpašumā uzstādītu alternatīvu strāvas ražošanas ierīci ir jāinformē jūs apkalpojošā "Latvenergo" nodaļa. Tas tāpēc, ka montieriem, dodoties veikt bojātu elektropārvades līniju remontu, no drošības viedokļa ir jāzina, kurās vietās ir iespējama pēkšņa strāvas padeve apakšstacijā iepriekš atslēgtā līnijas posmā. Tas ir preventīvs drošības pasākums gadījumam, kad pirms savas personīgās "elektrostacijas" iedarbināšanas esat aizmirsis atslēgt savu elektroietaisi no stacionārās elektropārvades līnijas, tādējādi patērētāja vietā kļūstot par enerģijas devēju dabas spēku bojātajā līnijā.