Elektroinženieri Latvijā bez darba nepaliks
Foto: Elektroinženieri Latvijā bez darba nepaliks
Rītos mēs mostamies ar krūzi kafijas, kuru pagatavojam jaunākajā kafijas automātā, vakaros nospiežam slēdzi, lai istabā ieplūstu gaisma. Savu ikdienu vairs nespējam iedomāties bez elektrības sniegtajām priekšrocībām, pat neapzinoties inženieru lomu tās nonākšanā pie mums, vēstī "Latvijas Avīze".
Rītos mēs mostamies ar krūzi kafijas, kuru pagatavojam jaunākajā kafijas automātā, vakaros nospiežam slēdzi, lai istabā ieplūstu gaisma. Savu ikdienu vairs nespējam iedomāties bez elektrības sniegtajām priekšrocībām, pat neapzinoties inženieru lomu tās nonākšanā pie mums, vēstī "Latvijas Avīze".
Par inženiera ikdienas darbu, izaicinājumiem un perspektīvām savās pārdomas dalās AS "Ceļuprojekts" elektroinženiere Veronika Ponomarjova (23 gadi).
Ierasts tehniskās profesijas pieskaitīt pie vīriešu nodarbēm. Veronika nepiekrīt sieviešu un vīriešu profesiju sadalījumam. Viss esot atkarīgs no paša cilvēka, viņa profesionalitātes un vēlmes mācīties. Jau studiju laikā Veronika bija vienīgā meitene kursā un neizjuta apgrūtinājumu vai noraidošu attieksmi. Tieši pretēji – kursa biedri bija atsaucīgi un pasniedzēji pretimnākoši.
"Studijas un darbs elektronikas nozarē ir izaicinājums. Kaut kur zemapziņā tomēr gribas pierādīt, ka mēs, sievietes, to spējam," sarunas gaitā atzīstas Veronika.
Bez darba nepalikšu
Divi galvenie motīvi par labu tehniskajām zinātnēm bija mammas ieteikums un darba perspektīvas. "Pirmkārt, inženiera profesiju man rekomendēja mamma. Otrkārt, es biju pārliecināta, ka pēc studijām man būs darbs. Es zināju, ka nozares uzņēmumos trūkst inženieru. Vēl nebiju iestājusies augstskolā, bet biju droša, ka bez darba nepalikšu!" stāsta Veronika.
Bija jāizvēlas tikai augstskola. Pēc ilgiem meklējumiem Veronika nejauši uzgāja informāciju par Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes "Elektrotehnoloģiju datorvadības" programmu. "Manu uzmanību piesaistīja paziņojums, ka jau studiju laikā ir iespēja strādāt uzņēmumā "Latvenergo". Pārceļoties uz lielpilsētu, bija svarīgi papildus studijām arī strādāt un nopelnīt. Protams, arī iespēja studēt par valsts budžeta līdzekļiem bija kārdinoša," min jaunā speciāliste.
Bez rutīnas
Šobrīd Veronika ir elektroinženiere projektētāja AS "Ceļuprojekts" ēku nodaļā. Elektroinženieri plāno, aprēķina ērtākos, ekonomiskākos elektroenerģijas iegūšanas ceļus, izstrādā, projektē elektrības sadales un pārvades sistēmas, lai piegādātu elektroenerģiju mums – patērētājiem.
Viņas darba vieta atrodas līdzās arhitektiem un citiem projektētājiem. Jauniete ar entuziasmu stāsta par ikdienas pienākumiem: "Sākumā arhitekti sadarbībā ar konstruktoriem izstrādā ēkas projekta risinājumus un telpu plānojumu. Kopīgi ar projekta vadītāju, ievērojot klienta vēlmes un tehnoloģijas specifiku, tiek sastādīts uzdevums elektroapgādes un apgaismojuma projektēšanai. Tālāk saskaņā ar šo uzdevumu es projektēšanas programmā "AutoCad" "salieku" nepieciešamajās vietās apgaismes ierīces, slēdžus, elektrosadales skapjus utt." Tā uz arhitektu rasējumiem un plāniem top apgaismojuma tīkli un elektroapgādes maģistrāles.
Klienta vēlmes Veronikas darbā ir noteicošās, tāpēc arī nepieciešams sazvanīties un konsultēties. Bieži vien ikdienā mēs neiedomājamies pavisam vienkāršas lietas. Lai atvieglotu mūsu ikdienu, elektroinženieri klientiem iesaka efektīvākos risinājumus un iespējas. Piemēram, racionālu materiāla izmantošanu, izvēloties īsākos maģistrāļu maršrutus, iespējas izmantot pārslēdžus, lai lampu vai lampu grupu izslēgtu vairākās vietās un tādēļ nevajadzētu, teiksim, koridoru vai kāpņu telpu šķērsot pa tumsu.
"Katrs izstrādātais projekts ir individuāls risinājums. Mēs neradām tipveida projektus. Un tieši tas ir pats interesantākais šajā darbā – nav ikdienas rutīnas," Veronika atklāj profesijas pozitīvās puses.
Darbā ir jāpārzina Latvijas standarti, jāseko līdzi jaunākajai informācijai. Tehnoloģijas nemitīgi attīstās, un inženierim vienmēr jābūt lietas kursā par notiekošo. Ir iespējas apmeklēt nacionālās un starptautiskās izstādes, pilnveidot prasmes kursos un semināros.
Kļūdas gadās studiju laikā
Savā darbā elektroinženierim ir jābūt precīzam. Viņš uzņemas atbildību par izstrādāto projektu kvalitāti. Jebkura kļūda var būt nozīmīga. Tāpēc arī Veronika nespēj atcerēties nevienu ne tik veiksmīgu stāstu no savas darba pieredzes. Bet studiju laikā gan ir gadījies saskarties ar neizskaidrojamām lietām. "Kad mācījos universitātē, bija gadījumi, kad laboratorijas darba raksturlīkne nesakrīt ar teorētisko, pat nevis nesakrīt, bet vispār nav nekā līdzīga ar teorētisko, un tad jāpamato, kāpēc tā ir. Universālā atbilde – mērījumu kļūda," smaidot atceras absolvente. Inženiera darbā mērījumi noteikti būtu jāpārtaisa.
Perspektīva nozare
Elektronikas nozare tiek saistīta ar valsts uzņēmuma "Latvenergo" monopolu. Tomēr nozarē darbojas vairāki uzņēmumi, kuri piedāvā savus pakalpojumus elektrotīklu projektēšanā. "AS "Ceļuprojekts" ir viena no vecākajām un vadošajām projektēšanas kompānijām Latvijā, kurai klienti uzticas," par savu darba vietu izsakās Veronika. Viņa uzņēmumā strādā jau gandrīz gadu un plāno iegūt sertifikātu elektroietaišu projektēšanai. Tā iegūšanai ir nepieciešama augstākā izglītība un vismaz divu gadu pieredze nozarē. "Kad saņemšu sertifikātu, varēšu strādāt patstāvīgi. Šobrīd man nav tiesību parakstīties uz tehniskajiem projektiem. Manus projektus pieņem un pārbauda kolēģe – sertificēta elektroinženiere Elīna Tetere. Savā specialitātē mēs esam divas nodaļā," stāsta Veronika.
Mazliet apdomājoties, elektronikas inženiere atzīst, ka no bijušajiem kursa biedriem neviens nav bez darba, visi strādā savā specialitātē. Darba iespējas ir plašas – no projektētāja līdz iekārtu programmētājam un uzstādītājam.
Arī draugi pavelk uz zoba
Uzņēmumā strādā vairākas sievietes, un Veronika nekad nav izjutusi noraidošu attieksmi ne no klientu, ne darba devēju puses. Tomēr sabiedrībā sieviete inženiere sastopas ar stereotipiem. Iepazīstinot apkārtējos ar savu profesiju, Veronikai vienmēr tiek uzdots jautājums: "Kāpēc tāda profesija? Tā taču ir puišu specialitāte!" Arī draugi ne līdz galam izprot Veronikas izvēli. Inženierus elektriķus viņi uztver par vadu vilcējiem un, satiekot Veroniku, pavelk viņu uz zoba: "Kad nāksi man mājās elektrību ievilkt?" Un, ja nopietni, vai jaunā speciāliste prastu arī elektrību ievilkt? "Būtu jāpamācās. Katrā darbā ir savi knifiņi, kurus var apgūt tikai strādājot, bet, ja mani kāds apmācītu, domāju, ka to paveiktu!"
Tomēr Veronika ir lepna par izdarīto izvēli un pārliecināta par savu nākotni. Darbs nozarē ir labi apmaksāts un perspektīvs. Veronika gan neatklāj, cik var nopelnīt, bet no uzticamiem avotiem zinu, ka iesācēji speciālisti nozarē var nopelnīt no 400 līdz 800 latiem pēc nodokļu nomaksas. Salīdzinot vīriešu un sieviešu pieeju darbam, Veronika stāsta: "Manuprāt, ar vīriešiem ir tā – ja viņiem kas jādara, viņi to izdara tehniski automātiski, neaizdomājoties. Es vēlos ne tikai izdarīt, bet arī izprast!"
***
Profesijas plusi un mīnusi:
+ Perspektīvs un apmaksāts darbs
+ Plašas izaugsmes iespējas
+ Katru dienu jāmeklē jauni risinājumi, nav ikdienas rutīnas
+ Dažādība, iespēja strādāt dažādus darbus (projektētājs, elektroniķis, programmētājs utt.)
- Lai iegūtu profesiju, daudz un sarežģīti jāmācās
- Nepietiek ar augstāko izglītību, jāmācās visa mūža garumā
- Sabiedrībā nākas saskarties ar stereotipiem
Par inženiera ikdienas darbu, izaicinājumiem un perspektīvām savās pārdomas dalās AS "Ceļuprojekts" elektroinženiere Veronika Ponomarjova (23 gadi).
Ierasts tehniskās profesijas pieskaitīt pie vīriešu nodarbēm. Veronika nepiekrīt sieviešu un vīriešu profesiju sadalījumam. Viss esot atkarīgs no paša cilvēka, viņa profesionalitātes un vēlmes mācīties. Jau studiju laikā Veronika bija vienīgā meitene kursā un neizjuta apgrūtinājumu vai noraidošu attieksmi. Tieši pretēji – kursa biedri bija atsaucīgi un pasniedzēji pretimnākoši.
"Studijas un darbs elektronikas nozarē ir izaicinājums. Kaut kur zemapziņā tomēr gribas pierādīt, ka mēs, sievietes, to spējam," sarunas gaitā atzīstas Veronika.
Bez darba nepalikšu
Divi galvenie motīvi par labu tehniskajām zinātnēm bija mammas ieteikums un darba perspektīvas. "Pirmkārt, inženiera profesiju man rekomendēja mamma. Otrkārt, es biju pārliecināta, ka pēc studijām man būs darbs. Es zināju, ka nozares uzņēmumos trūkst inženieru. Vēl nebiju iestājusies augstskolā, bet biju droša, ka bez darba nepalikšu!" stāsta Veronika.
Bija jāizvēlas tikai augstskola. Pēc ilgiem meklējumiem Veronika nejauši uzgāja informāciju par Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes "Elektrotehnoloģiju datorvadības" programmu. "Manu uzmanību piesaistīja paziņojums, ka jau studiju laikā ir iespēja strādāt uzņēmumā "Latvenergo". Pārceļoties uz lielpilsētu, bija svarīgi papildus studijām arī strādāt un nopelnīt. Protams, arī iespēja studēt par valsts budžeta līdzekļiem bija kārdinoša," min jaunā speciāliste.
Bez rutīnas
Šobrīd Veronika ir elektroinženiere projektētāja AS "Ceļuprojekts" ēku nodaļā. Elektroinženieri plāno, aprēķina ērtākos, ekonomiskākos elektroenerģijas iegūšanas ceļus, izstrādā, projektē elektrības sadales un pārvades sistēmas, lai piegādātu elektroenerģiju mums – patērētājiem.
Viņas darba vieta atrodas līdzās arhitektiem un citiem projektētājiem. Jauniete ar entuziasmu stāsta par ikdienas pienākumiem: "Sākumā arhitekti sadarbībā ar konstruktoriem izstrādā ēkas projekta risinājumus un telpu plānojumu. Kopīgi ar projekta vadītāju, ievērojot klienta vēlmes un tehnoloģijas specifiku, tiek sastādīts uzdevums elektroapgādes un apgaismojuma projektēšanai. Tālāk saskaņā ar šo uzdevumu es projektēšanas programmā "AutoCad" "salieku" nepieciešamajās vietās apgaismes ierīces, slēdžus, elektrosadales skapjus utt." Tā uz arhitektu rasējumiem un plāniem top apgaismojuma tīkli un elektroapgādes maģistrāles.
Klienta vēlmes Veronikas darbā ir noteicošās, tāpēc arī nepieciešams sazvanīties un konsultēties. Bieži vien ikdienā mēs neiedomājamies pavisam vienkāršas lietas. Lai atvieglotu mūsu ikdienu, elektroinženieri klientiem iesaka efektīvākos risinājumus un iespējas. Piemēram, racionālu materiāla izmantošanu, izvēloties īsākos maģistrāļu maršrutus, iespējas izmantot pārslēdžus, lai lampu vai lampu grupu izslēgtu vairākās vietās un tādēļ nevajadzētu, teiksim, koridoru vai kāpņu telpu šķērsot pa tumsu.
"Katrs izstrādātais projekts ir individuāls risinājums. Mēs neradām tipveida projektus. Un tieši tas ir pats interesantākais šajā darbā – nav ikdienas rutīnas," Veronika atklāj profesijas pozitīvās puses.
Darbā ir jāpārzina Latvijas standarti, jāseko līdzi jaunākajai informācijai. Tehnoloģijas nemitīgi attīstās, un inženierim vienmēr jābūt lietas kursā par notiekošo. Ir iespējas apmeklēt nacionālās un starptautiskās izstādes, pilnveidot prasmes kursos un semināros.
Kļūdas gadās studiju laikā
Savā darbā elektroinženierim ir jābūt precīzam. Viņš uzņemas atbildību par izstrādāto projektu kvalitāti. Jebkura kļūda var būt nozīmīga. Tāpēc arī Veronika nespēj atcerēties nevienu ne tik veiksmīgu stāstu no savas darba pieredzes. Bet studiju laikā gan ir gadījies saskarties ar neizskaidrojamām lietām. "Kad mācījos universitātē, bija gadījumi, kad laboratorijas darba raksturlīkne nesakrīt ar teorētisko, pat nevis nesakrīt, bet vispār nav nekā līdzīga ar teorētisko, un tad jāpamato, kāpēc tā ir. Universālā atbilde – mērījumu kļūda," smaidot atceras absolvente. Inženiera darbā mērījumi noteikti būtu jāpārtaisa.
Perspektīva nozare
Elektronikas nozare tiek saistīta ar valsts uzņēmuma "Latvenergo" monopolu. Tomēr nozarē darbojas vairāki uzņēmumi, kuri piedāvā savus pakalpojumus elektrotīklu projektēšanā. "AS "Ceļuprojekts" ir viena no vecākajām un vadošajām projektēšanas kompānijām Latvijā, kurai klienti uzticas," par savu darba vietu izsakās Veronika. Viņa uzņēmumā strādā jau gandrīz gadu un plāno iegūt sertifikātu elektroietaišu projektēšanai. Tā iegūšanai ir nepieciešama augstākā izglītība un vismaz divu gadu pieredze nozarē. "Kad saņemšu sertifikātu, varēšu strādāt patstāvīgi. Šobrīd man nav tiesību parakstīties uz tehniskajiem projektiem. Manus projektus pieņem un pārbauda kolēģe – sertificēta elektroinženiere Elīna Tetere. Savā specialitātē mēs esam divas nodaļā," stāsta Veronika.
Mazliet apdomājoties, elektronikas inženiere atzīst, ka no bijušajiem kursa biedriem neviens nav bez darba, visi strādā savā specialitātē. Darba iespējas ir plašas – no projektētāja līdz iekārtu programmētājam un uzstādītājam.
Arī draugi pavelk uz zoba
Uzņēmumā strādā vairākas sievietes, un Veronika nekad nav izjutusi noraidošu attieksmi ne no klientu, ne darba devēju puses. Tomēr sabiedrībā sieviete inženiere sastopas ar stereotipiem. Iepazīstinot apkārtējos ar savu profesiju, Veronikai vienmēr tiek uzdots jautājums: "Kāpēc tāda profesija? Tā taču ir puišu specialitāte!" Arī draugi ne līdz galam izprot Veronikas izvēli. Inženierus elektriķus viņi uztver par vadu vilcējiem un, satiekot Veroniku, pavelk viņu uz zoba: "Kad nāksi man mājās elektrību ievilkt?" Un, ja nopietni, vai jaunā speciāliste prastu arī elektrību ievilkt? "Būtu jāpamācās. Katrā darbā ir savi knifiņi, kurus var apgūt tikai strādājot, bet, ja mani kāds apmācītu, domāju, ka to paveiktu!"
Tomēr Veronika ir lepna par izdarīto izvēli un pārliecināta par savu nākotni. Darbs nozarē ir labi apmaksāts un perspektīvs. Veronika gan neatklāj, cik var nopelnīt, bet no uzticamiem avotiem zinu, ka iesācēji speciālisti nozarē var nopelnīt no 400 līdz 800 latiem pēc nodokļu nomaksas. Salīdzinot vīriešu un sieviešu pieeju darbam, Veronika stāsta: "Manuprāt, ar vīriešiem ir tā – ja viņiem kas jādara, viņi to izdara tehniski automātiski, neaizdomājoties. Es vēlos ne tikai izdarīt, bet arī izprast!"
***
Profesijas plusi un mīnusi:
+ Perspektīvs un apmaksāts darbs
+ Plašas izaugsmes iespējas
+ Katru dienu jāmeklē jauni risinājumi, nav ikdienas rutīnas
+ Dažādība, iespēja strādāt dažādus darbus (projektētājs, elektroniķis, programmētājs utt.)
- Lai iegūtu profesiju, daudz un sarežģīti jāmācās
- Nepietiek ar augstāko izglītību, jāmācās visa mūža garumā
- Sabiedrībā nākas saskarties ar stereotipiem
