Enerģiju taupošs "pasīvais" koka logs

Foto: Enerģiju taupošs "pasīvais" koka logs; autors: Enerģiju taupošs "pasīvais" koka logs

Latvijā pirmais "pasīvais" koka logs uzstādīts Baltijā pirmajai pasīvajai mājai, kas šogad nodota ekspluatācijā Talsu pagastā. Tas ir labas prakses piemērs, no kura mācīties un gūt pieredzi.

Konceptuālie pasīvās mājas un pasīvā loga uzdevumi ir analogi un tiem jāpakļaujas līdzīgiem principiem:

- konstrukcijai jābūt ar uzlabotu siltumizolāciju,
- konstruktīvajā uzbūvē jāizslēdz aukstumtiltu izveides iespēja,
- perfekti jānoblīvē jebkura spraugas,
- vēdināšana (gaisa apmaiņa telpā) jānodrošina, neizvadot siltumenerģiju no telpas.

Foto: Enerģiju taupošs "pasīvais" koka logs; autors: Enerģiju taupošs "pasīvais" koka logs

Pirmajai pasīvajai ēkai Baltijā – arhitekta Ervīna Kraukļa projektētajai ģimenes mājai "Lielkalni" Ģipkā īpašus koka logus ar siltinātu uzilku (atbilstoši pasīvā loga konceptam) izgatavojis un montējis SIA "Arbo".

"Arbo" speciālisti atbild uz jautājumiem par pasīvā loga konstrukciju:

Kādi ir pasīvā loga tehniskie parametri un konstruktīvās īpatnības?

1.Minimālās siltumtehniskās prasības pasīvajam logam ir Uw 0,85 W/(m2K), bet Latvijas ziemeļu daļā vēlams izmantot konstrukciju ar Uw 0,75 W/(m2K). Tādu rādītāju var panākt, iebūvējot logā divkameru stikla paketi ar siltinātajām stikla starplikām, kas ļauj izvairīties no aukstumtiltiem stikla un starplikas profila saskares vietās. Paketes siltuma vērtībai jābūt robežās no Ug 0,5 līdz 0,6 W/(m2K). Tāpat nepieciešams uzlabojot kārbas un vērtnes konstrukcijas energoefektivitāti (Uf apm. 0,88 W/(m2K). Salīdzinājumam – 78 mm koka loga kārbas un vērtnes U vērtība ir 1,4 W/(m2K). Lai panāktu maksimālu gaisa necaurlaidību, vērtne jāaprīko ar dubultu blīvgumiju sistēmu.

2.No logu ražošanā izmantotajiem materiāliem koks ir vislabākais siltuma izolators. Taču jāņem vērā, ka vērtnes un kārbas profila biezums loga konstrukcijai ir ierobežots, jo logam jāspēj pildīt arī ēkas iemītniekiem nepieciešamās funkcijas – jānodrošina vēlamais apgaismojums, atvēršanas un vēdināšanas iespēja, jāiekļaujas telpas dizainā. Lai panāktu salīdzinoši vieglu (SIA "Arbo" ražotā pasīvā loga m2 sver apm. 35 kg, divkameru koka loga m2 svars ir ap 33 kg), bet tai pat laikā energoefektīvu loga konstrukciju, 78 mm biezais koka karkass tiek aprīkots ar īpašu daudzkameru siltinājuma profilu, kuru nosedz alumīnija profils, lai pasargātu konstrukciju no laika apstākļu agresīvas iedarbības (mitrums, temperatūru svārstības, putekļi). Konstrukcija tiek noblīvēta, atstājot tikai nelielu gaisa plūsmu stikla falces jeb malas vēdināšanai, kas neļauj mitrumam kondensēties stikla paketes gropē. Stikla paketes iebūves dziļums fasādes pusē ir 25 mm, iekštelpās - 20 mm, paketes biezums – 48 mm.

Foto: Enerģiju taupošs "pasīvais" koka logs; autors: Enerģiju taupošs "pasīvais" koka logs

Kāda ir korekti izgatavota "pasīvā" loga ietekme uz ēkas kopējo energobilanci?

Veidojot loga energobilanci, jāņem vērā ne tikai siltuma zudumi caur konstrukciju, bet jāatceras, ka logi ir vienīgie ēkas elementi, kas darbojas kā saules enerģijas kolektori. To nevar nodrošināt sienas, kaut arī tām ir labāka siltuma izolācijas spēja.

Vācijas koksnes izpētes sabiedrības Koka būvniecības attīstības apvienības pētījums liecina, ka ēkas apsildē izmantojamās siltumenerģijas daudzums, ko iegūst caur logiem, ir 43%, bet transmisijas siltuma patēriņš 26%, un patērētais apkures siltums 31%. Caur pārējām būvkonstrukcijām siltuma uzkrāšana praktiski nenotiek.

Pasīvā loga montāža veicama ēkas siltajā daļā, lai izvairītos no aukstumtiltu veidošanās loga kārbas un sienas konstrukcijas saskares vietās. Tad logs pilnībā izpilda savas funkcijas un dod labāko rezultātu ēkas kopējā konstrukcijā.

www.arbo.lv