Energoauditu rezultāti pierāda: veicot māju siltināšanu, iespējams ietaupīt no 47,2 līdz pat 76,4% siltumenerģijas
Foto: Energoauditu rezultāti pierāda: veicot māju siltināšanu, iespējams ietaupīt no 47,2 līdz pat 76,4% siltumenerģijas
Projekta "Mājokļu energoauditi - 2008" vadības grupa iepazinusies ar energoauditu atskaitēm, kas sagatavotas 21 daudzdzīvokļu mājai. Iesniegtie dokumenti liecina, ka, veicot māju siltināšanu, iespējams ietaupīt no 47,2 līdz pat 76,4% siltumenerģijas.
Projekta "Mājokļu energoauditi - 2008" vadības grupa iepazinusies ar energoauditu atskaitēm, kas sagatavotas 21 daudzdzīvokļu mājai. Iesniegtie dokumenti liecina, ka, veicot māju siltināšanu, iespējams ietaupīt no 47,2 līdz pat 76,4% siltumenerģijas.
Māju siltināšanas izmaksas aplēstas robežās no 36,82 latiem par kvadrātmetru līdz 63,17 latiem par kvadrātmetru.
"Rezultāti ir ļoti labi. Datu analīze vēlreiz apliecina, ka, neveicot māju siltināšanu, tikai par siltuma patēriņu vien iedzīvotāji maksā vairāk, nekā par siltinātas mājas samazināto patēriņu un kredīta atmaksu kopā, ja kredīts ir ņemts uz 15 gadiem" , atzīst Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) direktore Maija Rubīna.
Projekts "Mājokļu energoauditi - 2008" ir pirmais šāda veida projekts, kas pērn tika uzsākts ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu. No Pilsētas attīstības fonda tika piešķirts 10000 latu liels līdzfinansējums (daļu no auditu izmaksām sedza māju iedzīvotāji) un tā ietvaros bija iespējams veikt energoauditus 21 daudzdzīvokļu mājai. Ēkas energoauditu veikšanai tika izvēlētas konkursa kārtībā, tāpat konkursa ceļā tika izvēlēta arī firma "VEK", kas veica energoauditus.
Saskaņā ar konkursa nolikumu, pieteikumi energoaudita veikšanai tika pieņemti no tiem privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, kas nodibinājuši dzīvokļu īpašnieku biedrības vai ir noslēguši pilnvarojuma līgumu. Izvērtējot auditējamās ēkas, tika ņemts vērā apkurei patērētais siltumenerģijas daudzums uz vienu kopējās apkurināmās platības kvadrātmetru. Tiks vērtēts arī tas, vai mājas iedzīvotājiem ir parādi par apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kā arī dzīvokļu īpašnieku gatavība veikt dzīvojamās mājas renovāciju.
Energoaudits tika veikts šādās ēkās: Zemgaļu ielā 21, Vangažu ielā 28, Dzirciema ielā 69, Kurzemes prospektā 26, A.Deglava ielā 104, Vidzemes alejā 7, Rušonu ielā 24/k.1, Alojas ielā 2, Vecā Jūrmalas gatvē 1/k.2, Maskavas ielā 254/k.6, Baznīcas ielā 41/43, Kuldīgas ielā 15, Vidzemes alejā 5, Krišjāņa Valdemāra ielā 94, Brīvības gatvē 352, Vecmīlgrāvja 5. līnijā 10, Dārza ielā 52, Baltā ielā 22/k.1, Lubānas ielā 137, Firsa Sadovņikova ielā 21 un Anniņmuižas bulvārī 46. Energoaudita gaitā katrai mājai ir sagatavoti konkrēti priekšlikumi renovācijas darbu veikšanai, aplēstas renovācijas izmaksas un aprēķināts sagaidāmais enerģijas ietaupījums. Pagaidām nav skaidrības par to, vai pašvaldībai būs līdzekļi, lai varētu piešķirt līdzfinansējumu renovācijas darbu apmaksai. To deputāti lems reizē ar budžeta pieņemšanu 2009. gadam.
Mājokļu energoauditu projekta īstenošanā REA sadarbojās ar Rīgas domes Komunālo departamentu un Finanšu departamentu, Rīgas pašvaldības aģentūru "Rīgas mājoklis" un "Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūru".
REA ir Rīgas domes izveidota pašvaldības iestāde, kas nodrošina energoapgādes attīstības un energoefektivitātes paaugstināšanas vadību un koordināciju pašvaldībā, veido atbilstošas koncepcijas, programmas un projektus, īsteno to ieviešanas uzraudzību, kā arī veicina informācijas pieejamību iedzīvotājiem.
Māju siltināšanas izmaksas aplēstas robežās no 36,82 latiem par kvadrātmetru līdz 63,17 latiem par kvadrātmetru.
"Rezultāti ir ļoti labi. Datu analīze vēlreiz apliecina, ka, neveicot māju siltināšanu, tikai par siltuma patēriņu vien iedzīvotāji maksā vairāk, nekā par siltinātas mājas samazināto patēriņu un kredīta atmaksu kopā, ja kredīts ir ņemts uz 15 gadiem" , atzīst Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) direktore Maija Rubīna.
Projekts "Mājokļu energoauditi - 2008" ir pirmais šāda veida projekts, kas pērn tika uzsākts ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu. No Pilsētas attīstības fonda tika piešķirts 10000 latu liels līdzfinansējums (daļu no auditu izmaksām sedza māju iedzīvotāji) un tā ietvaros bija iespējams veikt energoauditus 21 daudzdzīvokļu mājai. Ēkas energoauditu veikšanai tika izvēlētas konkursa kārtībā, tāpat konkursa ceļā tika izvēlēta arī firma "VEK", kas veica energoauditus.
Saskaņā ar konkursa nolikumu, pieteikumi energoaudita veikšanai tika pieņemti no tiem privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, kas nodibinājuši dzīvokļu īpašnieku biedrības vai ir noslēguši pilnvarojuma līgumu. Izvērtējot auditējamās ēkas, tika ņemts vērā apkurei patērētais siltumenerģijas daudzums uz vienu kopējās apkurināmās platības kvadrātmetru. Tiks vērtēts arī tas, vai mājas iedzīvotājiem ir parādi par apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kā arī dzīvokļu īpašnieku gatavība veikt dzīvojamās mājas renovāciju.
Energoaudits tika veikts šādās ēkās: Zemgaļu ielā 21, Vangažu ielā 28, Dzirciema ielā 69, Kurzemes prospektā 26, A.Deglava ielā 104, Vidzemes alejā 7, Rušonu ielā 24/k.1, Alojas ielā 2, Vecā Jūrmalas gatvē 1/k.2, Maskavas ielā 254/k.6, Baznīcas ielā 41/43, Kuldīgas ielā 15, Vidzemes alejā 5, Krišjāņa Valdemāra ielā 94, Brīvības gatvē 352, Vecmīlgrāvja 5. līnijā 10, Dārza ielā 52, Baltā ielā 22/k.1, Lubānas ielā 137, Firsa Sadovņikova ielā 21 un Anniņmuižas bulvārī 46. Energoaudita gaitā katrai mājai ir sagatavoti konkrēti priekšlikumi renovācijas darbu veikšanai, aplēstas renovācijas izmaksas un aprēķināts sagaidāmais enerģijas ietaupījums. Pagaidām nav skaidrības par to, vai pašvaldībai būs līdzekļi, lai varētu piešķirt līdzfinansējumu renovācijas darbu apmaksai. To deputāti lems reizē ar budžeta pieņemšanu 2009. gadam.
Mājokļu energoauditu projekta īstenošanā REA sadarbojās ar Rīgas domes Komunālo departamentu un Finanšu departamentu, Rīgas pašvaldības aģentūru "Rīgas mājoklis" un "Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūru".
REA ir Rīgas domes izveidota pašvaldības iestāde, kas nodrošina energoapgādes attīstības un energoefektivitātes paaugstināšanas vadību un koordināciju pašvaldībā, veido atbilstošas koncepcijas, programmas un projektus, īsteno to ieviešanas uzraudzību, kā arī veicina informācijas pieejamību iedzīvotājiem.
