Energoefektivitātes uzlabošanai daudzdzīvokļu mājās Latvijā nepieciešami apmēram četri miljardi eiro
Kā šodien preses konferencē skaidroja "Mājokļu aģentūras" pārstāvis Valdis Zaķis, līdz 2006.gada janvārim Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm savā likumdošanā jāiekļauj direktīvas "Ēku energoefektivitāte" normas.
Energoefektivitātes uzlabošanai daudzdzīvokļu mājās Latvijā nepieciešami apmēram četri miljardi eiro (apmēram 2,69 miljardi latu), liecina "Mājokļu aģentūras" apkopotā informācija.
Kā šodien preses konferencē skaidroja "Mājokļu aģentūras" pārstāvis Valdis Zaķis, līdz 2006.gada janvārim Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm savā likumdošanā jāiekļauj direktīvas "Ēku energoefektivitāte" normas.
Tās nosacījumi attieksies uz ēkām, kuru kopējā platība pārsniegs 1000 kvadrātmetru. Pēc "Mājokļu aģentūras" informācijas, Latvijā patlaban ir gandrīz 30 000 šādu ēku. No tām 80% veido dzīvojamās mājas.
Salīdzinājumā ar ES valstīm Latvijā mājokļu siltumnoturība ir zemāka - dzīvojamās ēkas ir salīdzinoši vecas un jaunu mājokļu būvniecības tempi - gausi. Komunālajos maksājumos lielāko daļu veido izdevumi par siltumenerģiju. Apmēram 90% Latvijas iedzīvotāju dzīvo siltumnenoturīgos mājokļos, kur lietderīgi tiek izmantota tikai puse no visas tiem pievadītās enerģijas. Ja tiktu īstenoti nepieciešamie darbi energoefektivitātes uzlabošanai, enerģija tiktu ietaupīta līdz pat 60%, secinājuši "Mājokļu aģentūras" pārstāvji.
Kā preses konferencē norādīja "Mājokļu aģentūras" direktors Normunds Pēterkops, direktīva nepieciešama ne tikai, lai īstenotu Kioto protokola saistības un samazinātu Eiropas valstu atkarību no enerģijas resursu piegādātājiem. Tā arī dotu iespēju uz siltumenerģijas rēķina ietaupīt līdzekļus katrai mājsaimniecībai.
"Mājokļu aģentūras" pārstāvji norāda, ka neatjaunojamo enerģijas resursu patēriņš Latvijā pieaug ik gadu un valsts kļūst arvien atkarīgāka no ievestā kurināmā - naftas un gāzes - piegādātājiem. Turklāt enerģijas lietderīgas izlietošanas jautājumu aktualizējusi arī pasaulē strauji augošā naftas cena.
Energoefektivitāte ir saistīta ne tikai ar resursu ievešanu, bet arī ar gaisa piesārņojumu, siltumnīcas efektu, globālām klimata pārmaiņām. Latvijā galvenais siltumnīcefekta gāzu izplūdes avots ir enerģijas sektors. Prasības pēc apgaismojuma, apkures un dzesēšanas, kā arī karstā ūdens mūsu mājokļos, darba un izklaides vietās rada lielāku enerģijas patēriņa pieaugumu nekā transporta vai rūpniecības nozarē. Ēkas patērē apmēram 40% no kopējās izmantotās enerģijas.
Kā atzīst "Mājokļu aģentūras" pārstāvji, lai situāciju uzlabotu, nepieciešama vienota valsts un pašvaldību politika mājokļu jomā.
Patlaban Ekonomikas ministrijā sākusi strādāt darba grupa, kurā iekļauti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Vides ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Darba grupas uzdevums ir sagatavot likumprojektu ēku energoefektivitātes direktīvas piemērošanai Latvijā, stāstīja Zaķis.
Kā ziņots, Mājokļu aģentūras izstrādātā programma "Daudzdzīvokļu māju renovāciju veicināšana", kas iesniegta izskatīšanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, paredz, ka valsts par siltuma patēriņa samazināšanu daudzdzīvokļu namiem varētu atmaksāt 20% no ēku renovācijas izmaksas.
Līdzekļus varētu atmaksāt tiem daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašniekiem, kuri atjaunojuši namus un kuru darbība palīdzējusi siltumenerģiju ietaupīt par 20%.
Kā šodien preses konferencē skaidroja "Mājokļu aģentūras" pārstāvis Valdis Zaķis, līdz 2006.gada janvārim Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm savā likumdošanā jāiekļauj direktīvas "Ēku energoefektivitāte" normas.
Tās nosacījumi attieksies uz ēkām, kuru kopējā platība pārsniegs 1000 kvadrātmetru. Pēc "Mājokļu aģentūras" informācijas, Latvijā patlaban ir gandrīz 30 000 šādu ēku. No tām 80% veido dzīvojamās mājas.
Salīdzinājumā ar ES valstīm Latvijā mājokļu siltumnoturība ir zemāka - dzīvojamās ēkas ir salīdzinoši vecas un jaunu mājokļu būvniecības tempi - gausi. Komunālajos maksājumos lielāko daļu veido izdevumi par siltumenerģiju. Apmēram 90% Latvijas iedzīvotāju dzīvo siltumnenoturīgos mājokļos, kur lietderīgi tiek izmantota tikai puse no visas tiem pievadītās enerģijas. Ja tiktu īstenoti nepieciešamie darbi energoefektivitātes uzlabošanai, enerģija tiktu ietaupīta līdz pat 60%, secinājuši "Mājokļu aģentūras" pārstāvji.
Kā preses konferencē norādīja "Mājokļu aģentūras" direktors Normunds Pēterkops, direktīva nepieciešama ne tikai, lai īstenotu Kioto protokola saistības un samazinātu Eiropas valstu atkarību no enerģijas resursu piegādātājiem. Tā arī dotu iespēju uz siltumenerģijas rēķina ietaupīt līdzekļus katrai mājsaimniecībai.
"Mājokļu aģentūras" pārstāvji norāda, ka neatjaunojamo enerģijas resursu patēriņš Latvijā pieaug ik gadu un valsts kļūst arvien atkarīgāka no ievestā kurināmā - naftas un gāzes - piegādātājiem. Turklāt enerģijas lietderīgas izlietošanas jautājumu aktualizējusi arī pasaulē strauji augošā naftas cena.
Energoefektivitāte ir saistīta ne tikai ar resursu ievešanu, bet arī ar gaisa piesārņojumu, siltumnīcas efektu, globālām klimata pārmaiņām. Latvijā galvenais siltumnīcefekta gāzu izplūdes avots ir enerģijas sektors. Prasības pēc apgaismojuma, apkures un dzesēšanas, kā arī karstā ūdens mūsu mājokļos, darba un izklaides vietās rada lielāku enerģijas patēriņa pieaugumu nekā transporta vai rūpniecības nozarē. Ēkas patērē apmēram 40% no kopējās izmantotās enerģijas.
Kā atzīst "Mājokļu aģentūras" pārstāvji, lai situāciju uzlabotu, nepieciešama vienota valsts un pašvaldību politika mājokļu jomā.
Patlaban Ekonomikas ministrijā sākusi strādāt darba grupa, kurā iekļauti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Vides ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Darba grupas uzdevums ir sagatavot likumprojektu ēku energoefektivitātes direktīvas piemērošanai Latvijā, stāstīja Zaķis.
Kā ziņots, Mājokļu aģentūras izstrādātā programma "Daudzdzīvokļu māju renovāciju veicināšana", kas iesniegta izskatīšanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, paredz, ka valsts par siltuma patēriņa samazināšanu daudzdzīvokļu namiem varētu atmaksāt 20% no ēku renovācijas izmaksas.
Līdzekļus varētu atmaksāt tiem daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašniekiem, kuri atjaunojuši namus un kuru darbība palīdzējusi siltumenerģiju ietaupīt par 20%.
