building.lv skaitļos

Lietotāji online36
Aktīvie uzņēmumi19582
Nozares ziņas33014
Energoefektivitātei ir būtiska loma rūpniecības konkurētspējas celšanā : building.lv - par būvniecību Latvijā

Energoefektivitātei ir būtiska loma rūpniecības konkurētspējas celšanā

Energoefektivitātei ir būtiska loma rūpniecības konkurētspējas celšanā
Foto: Energoefektivitātei ir būtiska loma rūpniecības konkurētspējas celšanā

2013. gada 1. martā starptautiskās konferences "Jaunā Energoefektivitātes direktīva - nozīmīgs instruments ES enerģētikas mērķu 20:20:20 īstenošanai. Būtiskākās prasības" laikā Latvijas ekonomikas  ministrs Daniels Pavļuts un Dānijas vēstnieks Latvijā H.E.Per Karlsens atzina, ka energoefektivitāte ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem atslēgas vārdiem 21.gadsimta pirmās desmitgades dažādās diskusijās.

Banner 280x280


Nolūkā sekmēt Eiropas Savienības rūpniecības konkurētspēju pasaulē ES kā nozīmīgu politikas prioritāti definējusi energoefektivitātes palielināšanu, kas kā viens no mērķiem iekļauts arī Eiropas Komisijas publicētajā komunikācijā "Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei".

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādīja: "Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030 energoefektivitātei ir ļoti nozīmīga vieta. Energoefektivitātes paaugstināšana ir ātrākais un izmaksu ziņā efektīvākais energoapgādes drošības, ilgtspējas un konkurētspējas risku samazināšanas veids, vienlaicīgi radot papildu darbavietas un veicinot izaugsmi. Energoefektivitātei ir jākļūst par horizontālu starpnozaru politikas mērķi, iekļaujot to citās politikas jomās, piemēram, reģionālajā un pilsētu attīstībā, transporta, rūpniecības un lauksaimniecības politikā. Energoefektivitātes pasākumi ir arī būtisks Nacionālās industriālās politikas īstenošanas instruments, jo paaugstina mūsu uzņēmēju produktivitāti, ceļ konkurētspēju un iedzīvotāju kopējo labklājību. Lai samazinātu iedzīvotāju un uzņēmēju izmaksas par enerģiju, energoefektivitātes pasākumu īstenošanai Nacionālajā attīstības plānā kopumā ir iezīmēti 870 miljoni latu nākamajam septiņu gadu plānošanas periodam."

Direktīva izstrādāta ar mērķi līdz 2020.gadam nodrošināt 20 % ietaupījumu no Eiropas Savienības primārās enerģijas patēriņa un panākt turpmākus energoefektivitātes uzlabojumus arī pēc 2020. gada.

Dānijas Karalistes vēstnieks Latvijā H.E.Per Karlsens konferences laikā uzsvēra: "Pēdējo 20 gadu laikā sadarbība starp Dāniju un Latviju ir ievērojami stiprinājusies. Dānijas pieredze māca, ka, veicot energoefektivitātes pasākumus visās tautsaimniecības nozarēs, var ietaupīt gan finanšu līdzekļus, gan enerģiju, tādējādi samazinot arī klimata izmaiņas pasaulē".

Direktīva paredz gan dalībvalstīm obligāti veicamus pasākumus, gan arī ieteikumus energoefektivitātes paaugstināšanas veicināšanai. Uzsverot publiskā sektora nozīmi energoefektivitātes paaugstināšanā, kā viens no obligāti veicamajiem pasākumiem, dalībvalstīm noteikta prasība katru gadu renovēt 3 % no kopējā valstij piederošo un izmantojamo ēku platības.

Lai nodrošinātu enerģijas resursu efektīvu izmantošanu, jaunajā energoefektivitātes direktīvā noteikta prasība dalībvalstīm līdz 2015.gada 31.decembrim veikt augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas izmantošanas potenciāla visaptverošu izvērtējumu.

SIA "Danfos apkures risnājumi" Sabiedriskā un rūpniecības sektoru nodaļas vadītāja Jūlija Kjestrupa atzīmēja: "Ieguvumi no energoefektivitātes ir kas daudz vairāk par investīciju atpelnīšanu un to dzīvē apliecina daudz piemēru. Jo ātrāk Jūs sākat īstenot energoefektivitātes pasākumus, jo ātrāk Jūs saskatīsiet ieguvumus, bet ja izvēlēsieties neko nedarīt, tad principā Jūs palielināt savus izdevumus. Svarīgi apzināties, ka līdz ar būtisko enerģijas un finanšu ietaupījumu ir vērojami arī citi ieguvumi: uzlabots iekštelpu klimats un veselība, radītas jaunas darba vietas un uzlabota konkurētspēja".

Liela vērība jaunajā energoefektivitātes direktīvā ir pievērsta enerģijas (elektroenerģijas, gāzes, siltumenerģijas, karstā ūdens) uzskaites pilnveidošanai un patērētāju informēšanai. Dalībvalstīm būs pēc iespējas jānodrošina, ka patērētāju norēķini par enerģiju notiek, ņemot vērā enerģijas skaitītāju rādījumus, tostarp arī siltuma skaitītāju rādījumus, tādā veidā veicinot patēriņa regulēšanu. Ēkās, kurās nevar tehniski nodrošināt siltuma skaitītāju uzstādīšanu, jāizmanto individuālie siltummaksas sadalītāji. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka rēķinu informācija ir precīza, pamatojoties uz faktisko patēriņu, kā arī enerģijas lietotājiem būtu iespēja viegli piekļūt papildinformācijai par sava patēriņa vēsturi. Tādējādi patērētājiem tiks nodrošināta iespēja sekot līdzi saviem individuālā enerģijas patēriņa paradumiem, kas varētu motivēt efektīvāku enerģijas lietošanu.

Konference tika organizēta ar mērķi informēt Latvijas sabiedrību, pašvaldības un rūpniecības nozari par jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par energoefektivitāti (2012/27/ES) prasībām industriālajiem uzņēmumiem un sabiedriskajām ēkām, kas nosaka pienākumus veikt pasākumus energoefektivitātes uzlabošanai ne tikai enerģijas gala patēriņa saņēmējiem, bet arī uzņēmumiem, kas ražo enerģiju un piedalās tās sadalē.

Konferenci "Jaunā Energoefektivitātes direktīva - nozīmīgs instruments ES enerģētikas mērķu 20:20:20 īstenošanai. Būtiskākās prasības" organizēja Ekonomikas ministrija, Dānijas Karalistes vēstniecība Latvijā sadarbībā ar SIA "Danfoss Latvija". Konferences prezentācijas publicētas Ekonomikas ministrijas mājas lapā; konferences videoieraksts tuvāko dienu laikā tiks publicēts Ekonomikas ministrijas videokanālā interneta vietnē www.youtube.com.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.