Energoefektīvs dzīvojamais fonds – iespējas un risinājumi
Mājokļu jomā būtiska problēma ir dzīvojamo māju lielais enerģijas patēriņš. Salīdzinot ar ES valstīm, Latvijā no 1946. līdz 1990. gadam celtie mājokļi (sērijveida) ir zemākas kvalitātes un ar zemu siltumnoturību. Apmēram 71% Latvijas iedzīvotāju dzīvo tieši šādos mājokļos. Tāpēc nepieciešams veikt māju renovāciju, lai samazinātu energoresursu patēriņu un līdz ar to kaitīgo CO2 izmešus atmosfērā, kas rodas, ražojot siltumenerģiju.
Nozīmīgai iedzīvotāju daļai nav siltuma patēriņa samazināšanas iespēju centrālās apkures sistēmā. Patlaban 90% dzīvojamā fonda veido mājas, kuru ārējās sienas neatbilst Eiropas siltumtehniskajiem standartiem. Statistikas dati liecina, ka siltuma īpatnējā aprēķinātā patēriņa rādītāji ēku apkurē Latvijā kopumā ir divas trīs reizes lielāki par Eiropas rādītājiem. Energoefektivitātes paaugstināšanas mērķtiecība ir pamatota ar sociāliem, ekonomiskiem, tehniskiem, ekoloģiskiem un estētiskiem faktoriem.
Latvijas dzīvojamā fonda pamatā ir paneļu mājas, kas tika celtas 60.–80. gados; bez siltināšanas darbu veikšanas ēku enerģijas zaudējumi ar katru gadu palielinājās. Viens no faktoriem, kas bremzē dzīvojamā kompleksa energoefektivitātes paaugstināšanas projektu un mērķa programmu realizāciju, ir to ekonomiskā pamatojuma metodikas trūkums. Neapšaubāmi, situāciju lielākajā daļā Latvijas un Rīgas sērijveida dzīvokļu nepieciešams uzlabot.
Patlaban ir daudz struktūru un aģentūru dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas programmu sagatavošanas un realizācijas atbalstam, bet to darbībai faktiski nav nekāda rezultāta. Tikuši realizēti tikai daži projekti.
Eiropas Savienības piešķirtie līdzekļi dzīvojamā fonda siltināšanai paliek neizmantoti, lai gan līdzfinansējumu var saņemt 50% apjomā no projektu pilnās vērtības.
Kioto protokola ietvaros, ko Latvijas ir ratificējusi, valstij līdz 2012. gadam par 8% jāsamazina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisija atmosfērā.
Iespējas samazināt enerģijas patēriņu
Energoresursu izmantošanas efektivitāte ir faktors, kas nosaka konkurētspējīgas produkcijas ražošanu un galu galā nacionālās ekonomikas stabilitāti un efektivitāti.
Energoefektivitātes paaugstināšana ļaus Latvijai:
* nodrošināt enerģētisku drošību;
* stimulēt stabilu ekonomisko attīstību;
* uzlabot nozares konkurētspēju, samazināt enerģijas ražošanas izmaksas;
* saņemt papildienākumus no gāzes un naftas produktu patērēšanas samazināšanas;
* atsvabināt budžeta rezerves. Efektīvāka enerģijas izmantošana ļaus ieekonomēt gan valsts, gan lokālu rajonu budžetu, kas savukārt dos iespēju veiksmīgi risināt dažādas sociālās programmas;
* uzlabot vidi.
Elektroenerģijas patēriņa līmenis ir samērā stabils, bet attiecībā uz patērētājiem ir dažas strukturālas pārmaiņas. Pagaidām lielākais siltumenerģijas patērētājs ir dzīvojamais sektors (mājsaimniecību izdevumi par energoresursiem un to struktūra, sk. 1. attēlu).
Nozīmīgākais patēriņa resurss ir siltumenerģija. Tas arī ir resurss, uz kuru virzīt energotaupīšanas programmas, modeļu, projektu izstrādi ar lielāku galarezultāta nozīmības pakāpi.
Foto: Energoefektīvs dzīvojamais fonds – iespējas un risinājumi; autors: Energoefektīvs dzīvojamais fonds – iespējas un risinājumi
Situācijas un dinamikas novērtējums
Pēc Centrālās statistikas komitejas datiem, 2010. gada beigās kopējā dzīvojamā fonda platība Latvijā bija 61 miljons kvadrātmetru.
Nepieciešams izvērtēt iespēju veikt renovāciju jau tagad, nevis gaidīt vēl lielāku cenu pieaugumu. Veicot renovāciju, tiek panākts ne tikai siltuma ietaupījums, bet arī paaugstināts komforta līmenis un nekustamā īpašuma vērtība, saglabāts ēkas būvkonstrukciju tehniskais stāvoklis.
Foto: Energoefektīvs dzīvojamais fonds – iespējas un risinājumi; autors: Energoefektīvs dzīvojamais fonds – iespējas un risinājumi
Dzīvojamās platības celtniecības apjomi Latvijā 2009. gadā tika veikti par Ls 1 018 922, kas salīdzinošās cenās ir par 35,3% mazāk nekā 2008. gadā. Par to liecina republikas CSP apkopotie dati. Salīdzinājumā ar 2008. gadu 2009. gadā Latvijā par 61,7% samazinājās jaunbūvju apjomi, par 35,1% – remonta un rekonstrukcijas darbi.
Analīze rāda, ka 70% no visa dzīvojamā fonda nepieciešams kapitālais remonts un energoefektivitātes paaugstināšana.
Energoefektivitātes paaugstināšanas projektu ekonomiskās efektivitātes rādītāju novērtējums
Resursu izlietojumu jaunai celtniecībai un renovācijai var parādīt kā iegūto efektu dzīvojamā fonda platības veidā, kas aprēķināts pēc formulas:
Foto: Energoefektīvs dzīvojamais fonds – iespējas un risinājumi; autors: Energoefektīvs dzīvojamais fonds – iespējas un risinājumi
Kļūst acīmredzams, ka renovācija ir ne tikai ļoti izdevīga kā valsts līdzekļu (resursu) izmantošana, bet arī daudz pieņemamāka attiecībā uz ģeogrāfisko dzīvojamā fonda izvietojumu ar attīstītu infrastruktūru.
Piedāvātais energoefektivitātes paaugstināšanas modelis
Apstākļos, kad energotaupīšana tieši vai netieši attiecas uz katru sabiedrības subjektu, nepieciešams rast daudz vienkāršākus un pieņemamākus energoefektivitātes paaugstināšanas projektu realizācijas modeļus.
Foto: Energoefektīvs dzīvojamais fonds – iespējas un risinājumi; autors: Energoefektīvs dzīvojamais fonds – iespējas un risinājumi
Lai sāktu energoefektivitātes paaugstināšanas programmas masveida realizāciju, nepieciešams novērst pamatšķērsli – mājokļu īpašnieku motivācijas trūkumu ņemt kredītus renovācijai. Tā ir barjera, kas patlaban bremzē visu dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas procesu. Nepieciešams radīt struktūru (organizāciju) ar finansējuma iespēju un kredīta izmaksu bez mājokļa īpašnieku tiešas piedalīšanās.
Nepieciešams ņemt vērā ES līdzfinansējuma lomu energoefektivitātes paaugstināšanas programmās. Līdzekļi jāapgūst pilnā apmērā un noteiktajos termiņos, ar maksimālu efektu un efektivitāti (sk. 3. attēlu).
Foto: Energoefektīvs dzīvojamais fonds – iespējas un risinājumi; autors: Energoefektīvs dzīvojamais fonds – iespējas un risinājumi
Visa pasaule apzinās energoefektivitātes paaugstināšanas nozīmīgumu, bet ne visiem izdodas realizēt šīs programmas, un Latvija nav izņēmums. Pat ar ES līdzfinansējumu Latvijā līdz šim brīdim neizmanto savā labā visu potenciālu. Piedāvātais organizatoriskais modelis tiešā veidā varētu ietekmēt Latvijas dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas darbu procesa izveidi, kas sniegtu efektīvu un ekonomiski pamatotu rezultātu. Aprakstītā pieeja var dot tiešu labumu:
1) nepieciešamo profesionālā līmeņa resursu piesaistē;
2) pilna juridiska projekta uzturēšanā;
3) iespējā apgūt visu ES finansēšanas potenciālu;
4) nepieciešamo celtniecības materiālu iepirkumu konkursos;
5) iespējā optimizēt izdevumus uz mēroga rēķina;
6) atbilstošas kvalifikācijas oficiālas darbavietas izveidošanā;
7) izdevumu samazināšanā apkurei maksimāli lielākam skaitam mājsaimniecību;
8) veicamo darbu kontroles nodrošināšanā, kas ietver gan materiālu, gan arī celtniecības darbu augstu kvalitāti.
Vitālijs Zubkovs,
Mg. oec., Rīgas Tehniskās universitātes doktorantūras students
Ineta Geipele,
Dr. oec., Rīgas Tehniskās universitātes profesore
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA:
