Energosertifikācijas normu iestrāde Itālijas pilsētu būvniecības reglamentos: Karugatas, Bolcāno un Perudžas pieredze
Itālijā energosertifikācijas normu iestrādes būvniecības reglamentos nepieciešamība tika aktualizēta vienlaikus ar nacionālā būvniecības likuma10/91 pieņemšanu, kura 30. punktā noteikts, ka: - ēkas nomniekam vai pircējam (tās izīrēšanas vai pārdošanas gadījumā) obligāti nododams nekustamā īpašuma energoveikstspēju apliecinošs sertifikāts, - minētām personām dodama iespēja griezties pie municipālās iestādes administrācijas ar iesniegumu sertificēt uz iesniedzēja rēķina; - sertifikāta derīguma termiņu ir 5 gadi.
Ēku energosertifikācijas jautājums Itālijā kļuva par vienu no nacionālā būvenerģētikas sektora stratēģiskajām prioritātēm pēc Eiropas reglamenta 2002/91/CE pieņemšanas.
Norādītais reglaments (Itālijā pieņemts kā 2003. gada 31. oktobra likums Nr. 306.) prasa, lai ēku energoefektivitātes un energoveiktspējas shēmas aprēķinā, bez arhitektūras raksturojuma, būtu norādīti pasākumi atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanā, tehniski-ekonomiski un ekoloģiski pamatojumi enerģijas taupīšanas un ekoloģijas alternatīvajām sistēmām, kā arī būtu norādīts CO2 emisijas līmenis.
Bez tam, projektā norādītie minimālie ekspluatācijas parametri nedrīkst būt pretrunā pastāvošo noteikumu priekšrakstiem ēku un citu konstrukciju lietošanas, kvalitātes un izturības rādītājiem.
Energosertifikācijas piemēru municipālo iestāžu celtniecības reglamentos pagaidām nav daudz. Bez jau minētās Karugatas pilsētas administrācijas, jāatzīmē Bolcāno autonomais apgabals ar tā "Mājoklis un klimats" (Certificato Casa Clima) sertifikātu: ņemot par pamatu siltuma koeficientu, aprēķinātu saskaņā ar Eiropas reglamentu Uni En 832/2001, jaunceļamajām ēkām piešķirot noteiktu enerģijas patēriņa klasi (klase A < 30 kWh/gadā/m², klase B < 50 kWh/gadā/m², klase C < 70 kWh/gadā/m², klase D < 90 kWh/gadā/m², klase E < 120 kWh/gadā/m², klase F < 160 kWh/gadā/m², klase G ≥ 160 kWh/gadā/m²). Ideālā variantā ( ja projekts pilnībā atbilst energoefektīvas būvniecības prasībām) būvei tiek piešķirta speciāla prēmija par labāko mājokļa klimatu.
Lai dzīvojamā ēka tiktu pieņemta ekspluatācijā, enerģijas patēriņa klase nedrīkst būt zemāka par "C".
Jāatzīmē, ka 10. likuma ievērošana paredz enerģijas izlietojuma līmeni robežās no 70 līdz 100 kWh/gadā/m², tajā pat laikā vairāk kā 90% itāļu dzīvojamā fonda siltuma patēriņa rādītāji ir no 200 līdz 300 kWh/gadā/m² (līdzīgi kā Baltijas valstīs un arī Latvijā).
Ēku energosertifikācijas nolikuma izstrādāšanas laikā Perudžas pilsētas administrācija centās aptvert visus nozīmīgos problēmu aspektus, ieskaitot ēkas karkasa izolāciju un augstražīgas inženiertehniskās iekārtas, kā arī enerģijas atjaunošanas avotu izmantošanas iespējas, kas tieši uzskaitīti enerģijas izlietojuma sākotnējos aprēķinos.
Kas attiecas uz pasākumiem, virzītiem enerģijas taupīšanas celtniecības tehnoloģiju izmantošanā, atjaunojamo enerģijas avotu un celtniecības objektu kvalitātes popularizēšanā, tad interesanti ir rezultāti, ko 2004. gadā veica Federabitazione (it. Celtnieku federācija) kopā ar Anci (it. Municipālo iestāžu nacionālā asociācija), (it. Ekoarhitektūras institūts) un Legambiente (it. Apkārtējās vides aizsardzības līga) ar mērķi noteikt faktiskos celtniecības ekoloģiskās saderības apjomus 250 lielu, vidēju un mazu municipalitāšu teritorijās.
Vairāk par pusi (55%) vietējo administrāciju jau radījušas visus nepieciešamos priekšnoteikumus ekoloģisko un energoefektīvo ēku projektu realizēšanā, vēl 10 % gatavojas to darīt tuvākajā nākotnē un tikai 35% nav nekādas programmas enerģijas taupīšanai municipalitātes teritorijā.
21% šo administrāciju rekomendē tā saucamo apjomu palielināšanas stimulēšanu vai, citādi, lietderīgā apbūves gabala palielināšanu, 16% nosaka "piesaistīto" formējumu, t.i. energoefeketīvo būvniecību kā obligātu nosacījumu, lai saņemtu noteiktu apbūves gabalu koncesiju, 12% nosaka Ici (it. Nekustamā īpašuma municipālais nodoklis) likmes samazināšanu un vēl 12% dod priekšroku finansējuma samazināšanai attiecīgu konkursu rezultātā.
Uz jautājumu, kas traucē energoefektīvās būvniecības plašāku ieviešanu, 46% no apjautātajām municipālajām iestādēm pirmkārt atsaucās uz finansējamo līdzekļu ierobežojumu. Kā nākamā pamatproblēma 41% administrāciju ir personāla un (vai) speciālās sagatavotības trūkums, 35% ir grūtības noteikt, tieši kāda rakstura nozares jāstimulē, 24% atzīmēja nepietiekamu normatīvo dokumentu izstrādi, un beidzot, 14% ir pilsētbūvniecības sarežģījumi (apgrūtinājumi).
Pakāpeniski nostiprinot energoefektīvās būvniecības principus gan nacionālā, gan reģionālā mēroga būvniecības normatīvajos aktos, pieaug arī municipālo iestāžu skaits, kas visai ātri adaptē modernās pilsētceltniecības metodiku, tehnoloģijas, procedūras un paņēmienus, kas veicina ne tikai energoefektīvas un "zaļas" būvniecības popularizāciju, bet arī kompleksu apkārtējās vides labiekārtošanu un harmonizēšanu.
Šajā kontekstā būvniecības reglaments kā normatīvais dokuments ir ideāls instruments, ar kura palīdzību vietējā administrācija var regulēt visa veida ēku būvniecības darbus savā teritorijā un attiecīgi koriģēt arī pilsētbūvniecības politiku.
Visbeidzot, lai sekmīgi pielietotu jaunos, energoefektīvās būvniecības principus iedzīvinošos, dokumentus, svarīgi, lai to sastādīšanā aktīvi piedalītos būvniecības un būvprojektēšanas sfēras profesionālā pārstāvniecība, kā arī profesionālās asociācijas, nozaru grupas, uzņēmēju apvienības, vides aktīvistu organizācijas un arodbiedrības.
Materiāla tapšanā izmantoti Perudžas Universitātes Tehniskās fizikas nodaļas un Perudžas pilsētas administrācijas inženierenerģētikas komisija speciālistu sagatavotie un apkopotie materiāli (2006. gads).
Norādītais reglaments (Itālijā pieņemts kā 2003. gada 31. oktobra likums Nr. 306.) prasa, lai ēku energoefektivitātes un energoveiktspējas shēmas aprēķinā, bez arhitektūras raksturojuma, būtu norādīti pasākumi atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanā, tehniski-ekonomiski un ekoloģiski pamatojumi enerģijas taupīšanas un ekoloģijas alternatīvajām sistēmām, kā arī būtu norādīts CO2 emisijas līmenis.
Bez tam, projektā norādītie minimālie ekspluatācijas parametri nedrīkst būt pretrunā pastāvošo noteikumu priekšrakstiem ēku un citu konstrukciju lietošanas, kvalitātes un izturības rādītājiem.
Energosertifikācijas piemēru municipālo iestāžu celtniecības reglamentos pagaidām nav daudz. Bez jau minētās Karugatas pilsētas administrācijas, jāatzīmē Bolcāno autonomais apgabals ar tā "Mājoklis un klimats" (Certificato Casa Clima) sertifikātu: ņemot par pamatu siltuma koeficientu, aprēķinātu saskaņā ar Eiropas reglamentu Uni En 832/2001, jaunceļamajām ēkām piešķirot noteiktu enerģijas patēriņa klasi (klase A < 30 kWh/gadā/m², klase B < 50 kWh/gadā/m², klase C < 70 kWh/gadā/m², klase D < 90 kWh/gadā/m², klase E < 120 kWh/gadā/m², klase F < 160 kWh/gadā/m², klase G ≥ 160 kWh/gadā/m²). Ideālā variantā ( ja projekts pilnībā atbilst energoefektīvas būvniecības prasībām) būvei tiek piešķirta speciāla prēmija par labāko mājokļa klimatu.
Foto: Energosertifikācijas normu iestrāde Itālijas pilsētu būvniecības reglamentos: Karugatas, Bolcāno un Perudžas pieredze; autors: Energosertifikācijas normu iestrāde Itālijas pilsētu būvniecības reglamentos: Karugatas, Bolcāno un Perudžas pieredze
Jāatzīmē, ka 10. likuma ievērošana paredz enerģijas izlietojuma līmeni robežās no 70 līdz 100 kWh/gadā/m², tajā pat laikā vairāk kā 90% itāļu dzīvojamā fonda siltuma patēriņa rādītāji ir no 200 līdz 300 kWh/gadā/m² (līdzīgi kā Baltijas valstīs un arī Latvijā).
Ēku energosertifikācijas nolikuma izstrādāšanas laikā Perudžas pilsētas administrācija centās aptvert visus nozīmīgos problēmu aspektus, ieskaitot ēkas karkasa izolāciju un augstražīgas inženiertehniskās iekārtas, kā arī enerģijas atjaunošanas avotu izmantošanas iespējas, kas tieši uzskaitīti enerģijas izlietojuma sākotnējos aprēķinos.
Foto: Energosertifikācijas normu iestrāde Itālijas pilsētu būvniecības reglamentos: Karugatas, Bolcāno un Perudžas pieredze; autors: Energosertifikācijas normu iestrāde Itālijas pilsētu būvniecības reglamentos: Karugatas, Bolcāno un Perudžas pieredzeStimulējošo pasākumu sistēma
Kas attiecas uz pasākumiem, virzītiem enerģijas taupīšanas celtniecības tehnoloģiju izmantošanā, atjaunojamo enerģijas avotu un celtniecības objektu kvalitātes popularizēšanā, tad interesanti ir rezultāti, ko 2004. gadā veica Federabitazione (it. Celtnieku federācija) kopā ar Anci (it. Municipālo iestāžu nacionālā asociācija), (it. Ekoarhitektūras institūts) un Legambiente (it. Apkārtējās vides aizsardzības līga) ar mērķi noteikt faktiskos celtniecības ekoloģiskās saderības apjomus 250 lielu, vidēju un mazu municipalitāšu teritorijās.
Vairāk par pusi (55%) vietējo administrāciju jau radījušas visus nepieciešamos priekšnoteikumus ekoloģisko un energoefektīvo ēku projektu realizēšanā, vēl 10 % gatavojas to darīt tuvākajā nākotnē un tikai 35% nav nekādas programmas enerģijas taupīšanai municipalitātes teritorijā.
Foto: Energosertifikācijas normu iestrāde Itālijas pilsētu būvniecības reglamentos: Karugatas, Bolcāno un Perudžas pieredze; autors: Energosertifikācijas normu iestrāde Itālijas pilsētu būvniecības reglamentos: Karugatas, Bolcāno un Perudžas pieredzeVairums administrāciju (28%), kuras jau izstrādājušas energoefektīvo būvniecību stimulēšanas līdzekļus, paredz dažādas nodevu un nodokļu atlaides.
21% šo administrāciju rekomendē tā saucamo apjomu palielināšanas stimulēšanu vai, citādi, lietderīgā apbūves gabala palielināšanu, 16% nosaka "piesaistīto" formējumu, t.i. energoefeketīvo būvniecību kā obligātu nosacījumu, lai saņemtu noteiktu apbūves gabalu koncesiju, 12% nosaka Ici (it. Nekustamā īpašuma municipālais nodoklis) likmes samazināšanu un vēl 12% dod priekšroku finansējuma samazināšanai attiecīgu konkursu rezultātā.
Uz jautājumu, kas traucē energoefektīvās būvniecības plašāku ieviešanu, 46% no apjautātajām municipālajām iestādēm pirmkārt atsaucās uz finansējamo līdzekļu ierobežojumu. Kā nākamā pamatproblēma 41% administrāciju ir personāla un (vai) speciālās sagatavotības trūkums, 35% ir grūtības noteikt, tieši kāda rakstura nozares jāstimulē, 24% atzīmēja nepietiekamu normatīvo dokumentu izstrādi, un beidzot, 14% ir pilsētbūvniecības sarežģījumi (apgrūtinājumi).
Foto: Energosertifikācijas normu iestrāde Itālijas pilsētu būvniecības reglamentos: Karugatas, Bolcāno un Perudžas pieredze; autors: Energosertifikācijas normu iestrāde Itālijas pilsētu būvniecības reglamentos: Karugatas, Bolcāno un Perudžas pieredzeRezumējums
Pakāpeniski nostiprinot energoefektīvās būvniecības principus gan nacionālā, gan reģionālā mēroga būvniecības normatīvajos aktos, pieaug arī municipālo iestāžu skaits, kas visai ātri adaptē modernās pilsētceltniecības metodiku, tehnoloģijas, procedūras un paņēmienus, kas veicina ne tikai energoefektīvas un "zaļas" būvniecības popularizāciju, bet arī kompleksu apkārtējās vides labiekārtošanu un harmonizēšanu.
Šajā kontekstā būvniecības reglaments kā normatīvais dokuments ir ideāls instruments, ar kura palīdzību vietējā administrācija var regulēt visa veida ēku būvniecības darbus savā teritorijā un attiecīgi koriģēt arī pilsētbūvniecības politiku.
Visbeidzot, lai sekmīgi pielietotu jaunos, energoefektīvās būvniecības principus iedzīvinošos, dokumentus, svarīgi, lai to sastādīšanā aktīvi piedalītos būvniecības un būvprojektēšanas sfēras profesionālā pārstāvniecība, kā arī profesionālās asociācijas, nozaru grupas, uzņēmēju apvienības, vides aktīvistu organizācijas un arodbiedrības.
Materiāla tapšanā izmantoti Perudžas Universitātes Tehniskās fizikas nodaļas un Perudžas pilsētas administrācijas inženierenerģētikas komisija speciālistu sagatavotie un apkopotie materiāli (2006. gads).
