Energosistēmu starpsavienojumu būve ir biznesmeņu, nevis politiķu kompetences jautājums
Foto: Energosistēmu starpsavienojumu būve ir biznesmeņu, nevis politiķu kompetences jautājums
Lēmums par energotilta veidošanu no Zviedrijas uz Latviju vai Lietuvu ir jāpieņem uzņēmējiem, nevis valdībām, tā pirmdien Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kopīgā preses brīfingā sacīja Zviedrijas premjerministrs Frederiks Reinfelts, ziņo LETA.
Lēmums par energotilta veidošanu no Zviedrijas uz Latviju vai Lietuvu ir jāpieņem uzņēmējiem, nevis valdībām, tā pirmdien Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kopīgā preses brīfingā sacīja Zviedrijas premjerministrs Frederiks Reinfelts.
Vienlaikus Reinfelts norādīja, ka tas būtu dabisks solis, kā integrēt reģiona enerģētikas tirgus, taču atkārtoti uzsvēra, ka tas ir komerciāls, nevis politisks projekts. Pēc Zviedrijas premjera teiktā, Zviedrijas energokompānija "Svenska Kraftnat" pašlaik pēta, kā finansēt šādu energotiltu veidošanu no Zviedrijas uz Latviju vai Lietuvu.
Savukārt Lietuvas premjers Ģedimins Ķirķils vairakkārt uzsvēra, ka Lietuva ir gatava būvēt energotiltu ar Zviedriju kaut rīt, bet "mēs arvien vēl runājam ar latviešu draugiem".
LETA jau ziņoja, ka Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu ir piedāvājis izstrādāt plānu attiecībā uz Baltijas valstu energotiltiem un piešķirt tam papildu finansējumu, bet vienlaikus norādījis, ka EK negroza savu attieksmi pret prasību slēgt Ignalinas atomelektrostaciju (AES) Lietuvā 2009.gadā.
Tādā veidā jautājumu, uz kuru no Baltijas valstīm - Lietuvu vai Latviju - veidot energotiltu ar Zviedriju, izšķirs īpaša komisija EK amatpersonu vadībā. Latviju šajās sarunās pārstāvēs valdības un energokompānijas pilnvarotie pārstāvji.
Elektrības savienojumu ar Zviedriju plānots sākt būvēt 2010.gada janvārī.
Ķirķils jau iepriekš paudis viedokli, ka gadījumā, ja pieslēgums elektrosistēmu starpsavienojumam ar Zviedriju tiks veidots Latvijā nevis Lietuvā, projekts būtiski ievilksies.
Vienlaikus Reinfelts norādīja, ka tas būtu dabisks solis, kā integrēt reģiona enerģētikas tirgus, taču atkārtoti uzsvēra, ka tas ir komerciāls, nevis politisks projekts. Pēc Zviedrijas premjera teiktā, Zviedrijas energokompānija "Svenska Kraftnat" pašlaik pēta, kā finansēt šādu energotiltu veidošanu no Zviedrijas uz Latviju vai Lietuvu.
Savukārt Lietuvas premjers Ģedimins Ķirķils vairakkārt uzsvēra, ka Lietuva ir gatava būvēt energotiltu ar Zviedriju kaut rīt, bet "mēs arvien vēl runājam ar latviešu draugiem".
LETA jau ziņoja, ka Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu ir piedāvājis izstrādāt plānu attiecībā uz Baltijas valstu energotiltiem un piešķirt tam papildu finansējumu, bet vienlaikus norādījis, ka EK negroza savu attieksmi pret prasību slēgt Ignalinas atomelektrostaciju (AES) Lietuvā 2009.gadā.
Tādā veidā jautājumu, uz kuru no Baltijas valstīm - Lietuvu vai Latviju - veidot energotiltu ar Zviedriju, izšķirs īpaša komisija EK amatpersonu vadībā. Latviju šajās sarunās pārstāvēs valdības un energokompānijas pilnvarotie pārstāvji.
Elektrības savienojumu ar Zviedriju plānots sākt būvēt 2010.gada janvārī.
Ķirķils jau iepriekš paudis viedokli, ka gadījumā, ja pieslēgums elektrosistēmu starpsavienojumam ar Zviedriju tiks veidots Latvijā nevis Lietuvā, projekts būtiski ievilksies.
