Enerģētikas ceļvedis līdz 2050. gadam: ir iespējama droša un konkurētspējīga enerģētikas nozare ar mazām oglekļa dioksīda emisijām
Lai sasniegtu mērķi līdz 2050. gadam samazināt emisijas par vairāk nekā 80 %, enerģijas ražošanai Eiropā jābūt tādai, kas gandrīz nerada oglekļa dioksīda emisijas.
Kā to panākt, nepārtraucot enerģijas piegādi un neapdraudot konkurētspēju — uz šo jautājumu atbild "Enerģētikas ceļvedis līdz 2050. gadam", ar ko Eiropas Komisija šodien nāk klajā. Dokumentā, kura pamatā ir vairāku attīstības scenāriju analīze, aprakstītas no oglekļa dioksīda emisijām brīvas enerģētikas sistēmas ietekme un nepieciešamais politiskais regulējums. Pēdējam vajadzētu ļaut dalībvalstīm izdarīt nepieciešamo izvēli enerģētikas jomā un izveidot stabilu uzņēmējdarbības vidi privātām investīcijām, galvenokārt līdz 2030. gadam.
Enerģētikas komisārs Ginters Etingers saka: "Tikai jauns enerģētikas modelis padarīs mūsu sistēmu ilgtermiņā drošu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu. Tagad mums ir Eiropas regulējums nepieciešamajiem politikas pasākumiem, kuri jāveic, lai nodrošinātu pareizas investīcijas."
Analīzes pamatā ir ilustratīvi scenāriji, kas izstrādāti, dažādos veidos kombinējot četrus galvenos oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas veidus (energoefektivitāte, atjaunojamās enerģijas un kodolenerģijas izmantošana un oglekļa dioksīda uztveršana un uzglabāšana). Neviens no šiem scenārijiem, visticamāk, nerealizēsies, taču tie visi skaidri parāda vairākas t. s. "iespējas, kas nav jānožēlo" ("no regrets" options) nākamajiem gadiem.
Enerģētikas ceļvedī līdz 2050. gadam uzrādīta virkne elementu, kam ir pozitīva ietekme visos gadījumos, un tas nosaka vairākus turpmāk izklāstītos svarīgos secinājumus.
• Oglekļa dioksīda emisijas mazināšana enerģētikas sistēmā ir tehniski un ekonomiski paveicama. Visi oglekļa dioksīda līmeņa pazemināšanas scenāriji ļauj sasniegt emisiju samazināšanas mērķi un ilgtermiņā var izmaksāt lētāk nekā pašreizējo politikas virzienu īstenošana.
• Energoefektivitāte un atjaunojamā enerģija ir izšķiroši faktori. Neatkarīgi no izvēlētajiem enerģijas veidiem augstāka energoefektivitāte un strauji augoša atjaunojamās enerģijas daļa ir nepieciešams faktors mērķu sasniegšanai saistībā ar CO2 emisiju samazināšanu līdz 2050. gadam. Scenāriji parāda arī, ka elektrībai būs lielāka nozīme nekā pašlaik. Arī gāze, nafta, ogles un kodolenerģija atšķirīgās proporcijās figurē visos scenārijos, dodot iespēju dalībvalstīm saglabāt elastību savā enerģētikā ar nosacījumu, ka tiek ātri izveidots labi savienots iekšējais tirgus.
• Agrīni ieguldījumi izmaksā lētāk. Lēmumi par investīcijām nepieciešamajā infrastruktūrā līdz 2030. gadam jāpieņem tagad, jo pirms 30 līdz 40 gadiem būvētā infrastruktūra ir jānomaina. Tūlītēja rīcība var aiztaupīt dārgākas pārmaiņas pēc 20 gadiem. ES enerģētikas attīstība jebkurā gadījumā prasa modernizāciju un tādu daudz elastīgāku infrastruktūru kā pārrobežu savienojumi, viedi elektrotīkli un mūsdienīgas zema oglekļa satura tehnoloģijas enerģijas ražošanai, pārvadei un uzglabāšanai.
• Cenu pieauguma apturēšana. Tagad veiktie ieguldījumi var sagatavot ceļu labākām cenām nākotnē. Elektrības cenas var pieaugt līdz 2030. gadam, taču pēc tam tās var samazināt lētākas piegādes, taupības politika un uzlabotas tehnoloģijas. Izmaksas kompensēs augsts ilgtspējīgo ieguldījumu līmenis Eiropas ekonomikā, ar to saistītās vietējās darbvietas un atkarības samazināšanās no importa. Visos scenārijos bez īpašām atšķirībām kopējo izmaksu vai energoapgādes drošības ziņā paredzēta oglekļa dioksīda emisiju mazināšana.
• Vajadzīgi apjomradīti ietaupījumi. Eiropas pieeja izpaudīsies zemākās cenās un drošākās piegādēs salīdzinājumā ar paralēlajām valstu shēmām. Tas ietver kopēju enerģētikas tirgu, kura izveide jāpabeidz līdz 2014. gadam.
Pamatinformācija
Enerģētikas plāna mērķis ir sasniegt mazas oglekļa dioksīda emisijas līdz 2050. gadam, vienlaikus uzlabojot Eiropas konkurētspēju un energoapgādes drošību. Dalībvalstis jau ir izstrādājušas savu valstu enerģētikas politikas virzienus nākotnei, taču ir nepieciešams apvienot spēkus, koordinējot centienus plašākā sistēmā. Ceļvedi papildinās turpmākas politikas iniciatīvas īpašās enerģētikas politikas jomās tuvākajos gados, sākot ar nākamā gada priekšlikumiem par iekšējo tirgu, atjaunojamo enerģiju un kodoldrošību.
EK 2011. gada martā publicēja vispārēju oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas ceļvedi, kas attiecas uz ekonomiku kopumā. Tajā analizētas visas nozares — enerģijas ražošana, transports, mājokļi, rūpniecība un lauksaimniecība. Komisija arī tika sagatavojusi nozaru ceļvežus, kuru vidū "Enerģētikas ceļvedis līdz 2050. gadam" ir pēdējais, un tā uzmanības centrā ir enerģētikas nozare kopumā.
Vairāk informācijas
Enerģētikas ceļvedi līdz 2050. gadam skatīt šeit : http://ec.europa.eu/energy/energy2020/roadmap/index_en.htm