Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijai izstrādās detalizētus īstenošanas instrumentus
Foto: Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijai izstrādās detalizētus īstenošanas instrumentus
Ceturtdien, 18.oktobrī, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs un zemkopības ministre Laimdota Straujuma vienojās veidot starpministriju darba grupu, kas izstrādās detalizētus vadlīniju "Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai" (Stratēģija 2030) īstenošanas instrumentus.
Gan E.Sprūdžs, gan L.Straujuma atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādātās Stratēģijas 2030 piedāvātos mērķus un galvenos rīcības virzienus, kas koncentrējas uz konkurētspējīgu ekonomiku, ilgtspējīgu enerģiju un apgādes drošumu. Visi trīs ministri bija vienisprātis, ka, lai koordinēti un plānveidīgi īstenotu Stratēģiju 2030, nepieciešams izveidot starpministriju darba grupu, kas izstrādātu jau konkrētākus un detalizētākus instrumentus, kā arī to īstenošanas aptuveno laika rāmi. Darba grupa Ekonomikas ministrijas vadībā tiks izveidota tuvāko mēnešu laikā, pēc tam, kad Stratēģija 2030 būs izdiskutēta ar nozīmīgākajām uzņēmēju un nozaru asociācijām.
Tāpat tikšanās laikā puses pārrunāja jautājumu loku, kas saistīts ar elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), jo īpaši kā risināt iepriekšējo valdību pieļautās koordinācijas kļūdas, piemēram iespēju projektu īstenošanā saņemt atbalstu no vairākām programmām. Visi klātesošie piekrita, ka turpmākajos gados efektīvākais atbalsts, piemēram, biogāzei būtu investīciju atbalsts tām stacijām, kuras tiek būvētas fermu tuvumā un pārstrādā atkritumus. Ekonomikas ministrija jau piedāvājusi un valdība atbalstījusi vairākas iniciatīvas, lai ieviestu caurskatāmāku, ilgtspējīgāku un efektīvāku valsts atbalsta sistēmu elektroenerģijas ražošanai no AER un koģenerācijā. Šobrīd notiek aktīvas sarunas ar enerģētikas nozares nevalstiskajām organizācijām, lai izstrādātu efektīvākus, caurspīdīgākus, skaidrākus un tirgus principiem atbilstošus valsts atbalsta mehānismus. Gan Zemkopības ministrija, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pauda atbalstu Ekonomikas ministrijai šajā darbā, izsakot arī gatavību sniegt atbalstu jaunās atbalsta sistēmas izstrādē.
Tāpat tikšanās laikā ministri pārrunāja biodegvielu ražošanas nozares attīstības jautājumus, vienojoties, ka visefektīvāko atbalstu nozarei sniedz patēriņu veicinoši instrumenti, nevis tiešās valsts subsīdijas. Kā viens no patēriņu veicinošiem instrumentiem tika apspriesta biodegvielu plašāka izmantošana lauksaimniecības un mežizstrādes sektorā. Tāpēc Zemkopības ministrija ir gatava sadarbībā ar Ekonomikas ministriju sagatavot piedāvājumu, kas palīdzētu sekmēt biodegvielu patēriņu lauksaimniecībā no 2014. gada, kad mainīsies direktīva par akcīzes nodokļa atlaidi zemniekiem.
D.Pavļuts, E.Sprūdžs un L.Straujuma pārrunāja arī energoefektivitātes jautājumus un dažādos ministriju līdz šim īstenotos pasākumus šajā jomā, panākot kopīgu izpratni, ka nākamajā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu periodā energoefektivitātes valsts atbalsta pasākumu izstrādē un īstenošanā starp iesaistītajām pusēm ir nepieciešama lielāka koordinācija, lai ieguldījumi sniegtu lielāko efektu un rezultātu. Tāpat puses vienojās, ka nākamajā ES struktūrfondu periodā lielāka uzmanība jāpievērš ne vien energoefektivitātes uzlabošanai dzīvojamo ēku sektorā, bet lielāks darbs jāvelta arī industriālajam un transporta sektoram, kas rada iespējas uzlabot uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju, vienlaikus rūpējoties par vides aspektiem.
