Es domāju, ka mūsu uzņēmumi jau konkurē un ne tikai Latvijā. Bet mēs nedrīkstam iestigt pašapmierinātībā, ka mēs visu protam un visu varam

Foto: Es domāju, ka mūsu uzņēmumi jau konkurē un ne tikai Latvijā. Bet mēs nedrīkstam iestigt pašapmierinātībā, ka mēs visu protam un visu varam; autors: Es domāju, ka mūsu uzņēmumi jau konkurē un ne tikai Latvijā. Bet mēs nedrīkstam iestigt pašapmierinātībā, ka mēs visu protam un visu varam

Intervija ar VARAM (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas) Būvniecības departamenta direktori Viju Gēmi.

Kāds ir bijis pagājušais gads Būvniecības departamentam?
Aizvadītajā gadā Būvniecības departaments ieguva jaunu jomu un jaunu nodaļu 3 cilvēku sastāvā- Apdzīvotu vietu plānošanas nodaļu. Šīs nodaļas galvenie uzdevumi ir teritorijas plānošana, normatīvo aktu izstrādāšana, mērķdotāciju menedžments un darbs ar pašvaldību plānotājiem un būvvaldēm.
Būvniecības departaments pagājušā gadā ir sagatavojis 8 jaunus būvnormatīvus, vairākus nozīmīgus Ministru Kabineta dokumentus. Jaunā sastāvā ir atjaunota Būvniecības padomes darbība, notikušas tās pirmās 2 sēdes.
Nozīmīgas bija mūsu aktivitātes mājokļu sektorā. Noslēguma fāzē ir iegājusi privatizācija, aktualizējušies ir jautājumi par apsaimniekošanu. Stingri analizēts tiek apsaimniekošanas bloks. Ir realizēti pagājuša gadā iesāktie sstarptautiskie projekti ar Zviedriju- vides aizsardzības un mājokļu jomā, realizēti arī projekti ar Dānijas atbalstu.
Cenšamies sekot līdzi, lai tas, kas ir paredzēts normatīvajos aktos, īstenojas arī praksē. Sākam sarunas ar Rīgas Domi par reālas būvvaldes izveidošanu Rīgā. Pagājušajā gadā ir iesāktas daudzas lietas, kuras realizēsies nākamajos gados- gan normatīvo aktu izstrādē, gan vairāku programmu dokumentu sagatavošanā.
Šogad bija arī pirmais lielais kredīts ar valsts garantijām- kredīts mājokļu sektorā- 20 miljonu apmērā uz vairākiem gadiem. Tas ir interesants projekts. Tas varētu kļūt par labu sākumu mājokļu sakārtošanā.
Gribas teikt, ka pagājušais gads bija pirmais gads, kad īpaši tika akcentēts mājoklis- gan sakārtojot likumdošanu, gan domājot par institucionālo sistēmu.

Kuras Jums liekas lielākās problēmas, ar kurām pagājušajā gadā saskārās būvnieki?
Būvniekiem problemātisks ir valsts un pašvaldību pasūtījumu izdošanas process- tur ir vairāki objektīvi iemesli, reizēm vainojama arī pašu būvnieku neizpratne, dempings. Šajā sakarā mēs rīkojam seminārus, kuros skaidrojam būvniekiem likumdošanu, lai mazinātu neizpratni.
Otra problēma- būvniekiem joprojām pietrūkst pasūtījumu. Varēšana ir, spēki arī ir, bet pasūtījumu varēja būt vairāk. Būvniecībā ir liela konkurence- mūsu sektorā drabojas ap 2 000 firmas.
Problēmas rada arī ārzemju darbaspēka ienākšana Latvijā. Jāatzīst, ka mūsējie veikuši arī būvdarbus ārpus Latvijas, taču tas joprojām ir par maz.
Liela problēma būvniecībā ir arī profesionālā izglītība. Augstskolas negatavo pieteikami daudz un pietiekami kvalificētus speciālistus.

Manuprāt, aizvadītā gada viena no plašāk aprunātājām tēmām bija negodīgie konkursi.
Man liekas, ka tā vairāk ir tāda runāšana. Katrs gadījums šeit ir jāskatās atsevišķi. Nekad nav tā, ka vaina ir tikai vienā pusē. Strādāt jāmācās visiem. Ir daudz nekvalivicētu konkursu komisiju, ļoti vāji sakārtoti konkursu dokumenti. Nevaru runāt par negodīgām lietām, jo man nav konkrētu pierādījumu, bet pieļauju, ka pastāv nelikumības. Bet vērtējot mums pieejamos dokumentus parasti tomēr dominē nekvalitatīva sagatavošanās konkursam. Ir arī daudz nepamatotu piedāvājumu ar klaji netabilstošām cenām- aktuāls ir dempings. Tas tikai sekmē negodīgu konkurenci.
Konstatējam daudz nelikumīgās būvniecības, daudz normatīvo aktu pārkāpumu pašā būvniecībā, projektēšanā.

Latvijā ienāk ārezmju firmas. Vai mūsējie spēs saglabāt savu tirgus daļu?
Es domāju, ka mūsu uzņēmumi jau konkurē un ne tikai Latvijā. Bet mēs nedrīkstam iestigt pašapmierinātībā, ka mēs visu protam un visu varam. Patīkams pacēlums būvniekiem bija laikā, kad apjomi samazinājās, iekšā nāca ārzemju firmas un centās pierādīt, ka šeit ir novecojušas tehnoloģijas, nav izpratnes, nav menedžmenta. Tad mūsēji parādīja spītu un varēšanu- mācījās. Tika parādīta ļoti laba kvalitāte. Tagad atkal saskaramies ar problēmu, ka šobrīd dažas firmas ir zaudējušas agrāko kvalitāti. Jādomā, kā uzturēt un palielināt līmeni. Daudzas firmas ir saņēmušas sertifikātus kvalitatīvai uzņēmuma vadībai, taču tas vēl nav pierādījums, ka firma tiešām strādā kvalitatīvi. Tie, kas nespēs uzrādīt pienācīgu kvalitāti noteikti ar laiku zaudēs. Drīz vairs nevarēs konkursos uzvarēt ar negodīgumu. Akcents ir jāliek uz kvalitāti.

Kādā kārtībā Jūsuprāt, šobrīd ir būvniecību regulējošā likumdošana?
Mēs regulāri strādājam un mums ir dati, kas parāda, kā būvniecībā sakārtojas likumdošana. Būvniecība ir viena no pirmajām nozarēm, kas radīja sistēmu likumdošanas sakārtošanā. Aptaujas liecina, ka ja 1993.,1994. gadā likumdošana bija ļoti kavējoša, tad šobrīd vairs neviens tik daudz nerunā par to, ka likumdošana nav kārtībā. Bez šaubām, mums ir daudz darāmā gan standartu, gan normatīvu jomā, bet tās nav lietas, kas traucē kvalitatīvai būvniecībai.

Vai Jūs nebiedē lielā atšķirība būvniecībā Rīgā un būvniecībā laukos?
Tā jau ir valsts kopējā attīstība- kur ienāk investīcijas, tur arī notiek būvniecība. Šobrīd Rīgā, Rīgas rajonā un Ventspilī notiek ap 70% būvniecības. Uzskatu, ka vēl noteikti attīstīsies Liepājas zona. Daudz laba ir ienesis Pasules banks projekts skolu renovācijā. Latvijā ļoti kūtri veidojas ražošanas sektors.
Mūs neapmierina arī melnās brigādes, kas ceļo no firmas uz firmu un veic darbus nenomaksājot nodokļus. Daudz nodokļu nemaksāšanā grēko arī lielās būvfirmas.

Kā izskaust šīs melnās brigādes?
Viens no viediem ir pilveidojot likumdošanu. Mēs meklējam risinājumu kopā ar amatniecības kameru- jādomā arī par amtnieku darba licencēšanu.
Notiekti ir jāpalielina būvniecības kontroles efektivitāte gan pašvaldību, gan varbūt arī valsts līmenī.
Tos, kuri strādā legāli, varam atrast viegli, konstatēt pārkāpumus, bet tos, kuri nav reģistrēti ir gandrīz neiespējami notvert.

Vai pagājuša gadā esat saņēmuši daudzas sudzības? Kāda rakstura tās galvenokārt bijušas?
Būvniecības departaments ir saņēmis sūdzības par dažādiem jautājumiem. Par nelaimi daudzus būtiskus pārkāpumus ievēro tikai tad, kad projekts jau ir izstrādāts, nauda jau ieguldīta, tad mēģina atrast pozitīvu risinājumu. Šāda problēma pastāv, šeit daudz grēko projektētāji un būvvaldes, kas ir akceptējušas projektus. Te ir ko darīt kontroles iestādēm.
Ir daudzas sūdzības mājokļu sektorā par neskaidrībām komunālajos maksājumos, par īres maksām. Tādos gadījumos kontaktējamies ar visiem ieinteresētajiem un mēģinām risināt. Mēs esam ļoti mazs kolektīvs un reizēm ir grūti aptvert visas lietas.

Kas notiks ar būvniecības apjomiem? Kādas ir Jūsu prognozes- vai tie nesāks kristies?
Būvniecība ir ļoti cieši saistīta ar valsts ekonomisko stāvokli. Šobrīd mums no gada uz gadu ir vērojama augšupeja, rādītāji palielinās, arī būvniecībai apjomi palielinās. Mums ir piemērs kaimiņos Igaunijā, kuri attīstība sākās ātrāk un šobrīd būvniecības tempi ir samazinājušies. Domāju, ka pie mums tas vēl tik drīz nenotiks, ir iecerēti vēl daudzi lieli projekti. Visu laiku, protams, nevaram kāpt tikai kalnā, reiz jau pienāks arī stabilizēšanās brīdis.
Cilvēkiem, kļūstot turīgākiem, arvien aug prasības pret savu mājokli, līdz ar to te būs darbs celtniekiem, te būs darbs projektētājiem. Būvniecība ir stabila nozare.

Kādas ir tās galvenās lietas, ko cerat sagaidīt no šī gada?
Es ļoti gribētu, lai līdz galam sakārtojas mājokļu lietas. Būtu labi, ja būvnieku vidū paliktu mazāk negodīgas konkurences un ja būvnieki strādātu profesionālāk. Lai starp būvniecības dalībniekiem būtu ētiskāka sattiecības! Gribētos, lai būvniecībā būtu arī lielāki resursi.

Vai Jums ir zināms būvniecības portāls www.building.lv? Portālu esmu skatījusies. Domāju, ka jebkurš veids, kā nākt talkā buvniecības dalībniekiem ar informāciju ir apsveicams. Jo būvniecībā viena no lielām nelaimēm ir tieši informācijas trūkums.

Linda Tunte
www.building.lv