"Es pārsvarā projektēju privātmājas un tur piekļūšana invalīdiem tiek paredzēta ļoti reti- tikai gadījumos, ja mājā dzīvo invalīds," - stāsta arhitekte Ārija Cīrule
Foto: "Es pārsvarā projektēju privātmājas un tur piekļūšana invalīdiem tiek paredzēta ļoti reti- tikai gadījumos, ja mājā dzīvo invalīds," - stāsta arhitekte Ārija Cīrule
Uz jautājumiem atbild Arhitekte Ārija Cīrule.
Vai Jūs savos projektos parasti domājat par to, vai ēkai varēs piekļūt invalīdi, mātes ar bērnu ratiņiem?
Parasti to nosaka pasūtītājs. Es pārsvarā projektēju privātmājas un tur piekļūšana invalīdiem tiek paredzēta ļoti reti- tikai gadījumos, ja mājā dzīvo invalīds. Esmu projektējusi arī sabiedriskas iestādes, kurās tiek paredzēta piekļūšana visiem cilvēkiem.
Runājot par sabiedriskām iestādēm- vai bieži tiek paredzēta piekļūšana visiem cilvēkiem vai biežāk tomēr par to netiek domāts?
Biežāk tomēr par to netiek domāts.
Kāpēc tik bieži tiek aizmirsts par tik būtisku lietu?
Ir gadījumi, kad vienkārši nav iespējams izveidot piekļūšanu. Visbiežāk tas ir, ja notiek rekonstrukcija un agrāko projektu nemaz nav iespējams pārveidot tā, lai nodrošinātu piekļūšanu.
Reizēm par piekļūšanu invalīdiem netiek domāts arī tāpēc, ka trūkst finansējuma. Liftu izbūve ir dārga.
Jaunbūvēs, ja vien ir iespēja, parasti tiek domāts par to, kā ēkai varēs piekļūt invalīdi.
Nepastāv tādas prasības, ka invalīdiem ir jānodrošina piekļūšana ēkai.
Cik liela ir arhitektu vaina tajā?
Mēs varam tikai ierosināt pasūtītājam, lai viņš parūpējas par invalīdiem un tad viņš izdomā, vai tas ir vai nav nepieciešams.
Vai Jūs parasti to ierosināt?
Mēs ierosinām.
Kāpēc tiek aizmirsts par invalīdiem?
Laikam jau tāpēc, ka invalīdus uz ielām bieži neredz. Un tāpēc pat neaizdomājas par viņu problēmām.
Vai tagad attieksme pret invalīdu piekļūšanu ir kaut kā mainījusies salīdzinājumā ar to, kā bija agrāk?
Jā, tagad noteikti tiek pievērsts vairāk uzmanības nekā tas bija agrāk. Situācija kļūst labāka.
Kādas ir tās lietas, kas jāparedz projektā, lai ēkai varētu piekļūt invalīdi?
Ir nepieciešams panduss (slīpa virsma bez pakāpieniem trepēs) un lifti. Taču, kā jau minēju, panduss bieži vien nav iebūvējams, piemēram, rekonstruējot nelielu veikaliņu.
Vai Jūs savos projektos parasti domājat par to, vai ēkai varēs piekļūt invalīdi, mātes ar bērnu ratiņiem?
Parasti to nosaka pasūtītājs. Es pārsvarā projektēju privātmājas un tur piekļūšana invalīdiem tiek paredzēta ļoti reti- tikai gadījumos, ja mājā dzīvo invalīds. Esmu projektējusi arī sabiedriskas iestādes, kurās tiek paredzēta piekļūšana visiem cilvēkiem.
Runājot par sabiedriskām iestādēm- vai bieži tiek paredzēta piekļūšana visiem cilvēkiem vai biežāk tomēr par to netiek domāts?
Biežāk tomēr par to netiek domāts.
Kāpēc tik bieži tiek aizmirsts par tik būtisku lietu?
Ir gadījumi, kad vienkārši nav iespējams izveidot piekļūšanu. Visbiežāk tas ir, ja notiek rekonstrukcija un agrāko projektu nemaz nav iespējams pārveidot tā, lai nodrošinātu piekļūšanu.
Reizēm par piekļūšanu invalīdiem netiek domāts arī tāpēc, ka trūkst finansējuma. Liftu izbūve ir dārga.
Jaunbūvēs, ja vien ir iespēja, parasti tiek domāts par to, kā ēkai varēs piekļūt invalīdi.
Nepastāv tādas prasības, ka invalīdiem ir jānodrošina piekļūšana ēkai.
Cik liela ir arhitektu vaina tajā?
Mēs varam tikai ierosināt pasūtītājam, lai viņš parūpējas par invalīdiem un tad viņš izdomā, vai tas ir vai nav nepieciešams.
Vai Jūs parasti to ierosināt?
Mēs ierosinām.
Kāpēc tiek aizmirsts par invalīdiem?
Laikam jau tāpēc, ka invalīdus uz ielām bieži neredz. Un tāpēc pat neaizdomājas par viņu problēmām.
Vai tagad attieksme pret invalīdu piekļūšanu ir kaut kā mainījusies salīdzinājumā ar to, kā bija agrāk?
Jā, tagad noteikti tiek pievērsts vairāk uzmanības nekā tas bija agrāk. Situācija kļūst labāka.
Kādas ir tās lietas, kas jāparedz projektā, lai ēkai varētu piekļūt invalīdi?
Ir nepieciešams panduss (slīpa virsma bez pakāpieniem trepēs) un lifti. Taču, kā jau minēju, panduss bieži vien nav iebūvējams, piemēram, rekonstruējot nelielu veikaliņu.