Esam taisījuši būrīti kaķim un arī ļoti lielus konteinerus dzesēšanas iekārtām. Kaut arī lielākoties sadarbojamies ar juridiskām personām, klientus nemēdzam dalīt lielos un mazos

Foto: Esam taisījuši būrīti kaķim un arī ļoti lielus konteinerus dzesēšanas iekārtām. Kaut arī lielākoties sadarbojamies ar juridiskām personām, klientus nemēdzam dalīt lielos un mazos; autors: Esam taisījuši būrīti kaķim un arī ļoti lielus konteinerus dzesēšanas iekārtām. Kaut arī lielākoties sadarbojamies ar juridiskām personām, klientus nemēdzam dalīt lielos un mazos

Intervija ar SIA "ELMEKO" direktoru Jēkabu Kamparzāli.

SIA "ELMEKO" ir metālapstrādes firma, kas veic gandrīz visas metālapstrādes operācijas. Piemēram, daudzviet Rīgā redzami firmas ražotie celtniecības atkritumu konteineri, izgatavotas arī daudzas dzelczeļa pārmijas.

Cik ilgi jau pastāvat Latvijas tirgū?
Firma radās 1996. gada vasarā. Bijām trīs cilvēki, plānojām strādāt elektrotehnikas jomā. Tā kā nekas nesanāca, pievērsāmies metālapstrādei. Sākumā bijām vairāk kā starpnieki, jo pašiem vēl nebija ražošanai nepieciešamo iekārtu. Tā pamazām esam attīstījušies.

Kas ir uzņēmuma galvenie klienti- lielie uzņēmumi? Privātpersonas?
Mēs taisām visu ko. Esam taisījuši būrīti kaķim un arī ļoti lielus konteinerus dzesēšanas iekārtām. Kaut arī lielākoties sadarbojamies ar juridiskām personām, klientus nemēdzam dalīt lielos un mazos.

No kurienes ņemat izejvielas, ar kurām strādājat?
Latvijā šobrīd ir firmas, kas piedāvā visas iespējamās izejvielas. Paši tiešos kontaktus nemeklējam, jo mūsu darba apjomi nav tik lieli. Mūsdienās izejvielas nav problēma, grūtāk ir atrast pasūtījumus.

Kas ir jūsu lielākie un svarīgākie klienti?
Lielākais pasūtītājs mums ir Austrijas uzņēmums "VAE Rīga", viņi dzelzceļa pārmijas eksportē arī uz citām valstīm. Lieli mūsu klienti ir arī "Konteinerdienests" un "Latvijas zaļais punkts". Starp mūsu klientiem ir daudzas stabilas firmas, kuras laiku pa laikam izdara pasūtījumus.

Ar kādam iekārtām, tehnoloģijām strādājat?
Tas nav nekas sarežģīts un neparasts. Strādājam ar standartiekārtām, kas ražotas bijušajā padomju savienībā. Pēdējos gados neko jaunu pirkuši neesam. Orientējamies uz vidējas precizitātes detaļām, tāpēc esošie darbagaldi mums ir labi piemēroti.

Šobrīd visi un visur runā par Eiropas Savienību. Kāda ir Jūsu attieksme pret to? Vai jūsu uzņēmums tam ir gatavs?
Līdz nākamā gada beigām plānojam iegūt ISO 9001. Pamazām sākam apgūt arī vides standartus. Domāju, ja savedīsim kārtībā iekšējo vidi, viss būs kārtībā. Mani vairāk satrauc, ka varētu celties izejvielu cenas. Ja varēsim piedāvat konkurētspējīgas cenas, domāju, galā tiksim.

No malas raugoties šķiet, ka darbs ar metālu ir veselībai kaitīgs.
Tas nav nekas briesmīgs. Šajā darbā izgarojumu nav. Te netiek pielietota ķīmija. Manuprāt, tas ir drošāk nekā, piemēram, vārīt ziepes.

Kur un kā apmācāt savus darbiniekus?
Darbinieki lielākoties ir cilvēki ar ievērojamu dzīves un darba pieredzi. Jaunus puišus šādā darbā piesaistīt ir grūti. Visi grib būt vadītāji, darboties ar datoriem u.tml. Atrast jaunu atslēdznieku ir praktiski neiespējami. Ja arī kāds jaunais kaut ko tādu mācās, tad tikai pie automatizētiem darba galdiem. Pēc pāris gadiem tā noteikti būs liela problēma.

Kādas ir jūsu uzņēmuma galvenās atšķirības no konkurentiem?
Man pašam to ir pagrūti pateikt. Varu minēt to, ko man sacīja "Latvijas zaļā punkta" pārstāvji. Mēs nebijām pirmie, pie kā viņi vērsās. Viņiem patika, ka divu dienu laikā devām atbildi, trešajā dienā piedāvājām zīmējumus. Nedēļas laikā bijām noslēguši līgumu un sākuši strādāt. Citās firmās nedēļas laikā vēl neesot noticis nekas. Mūsdienās visi grib, lai pasūtījumi tiktu izpildīti īsā laikā. Ja mēs zinām, ka varēsim pasūtījumu izpildīt, nevilcināmies.

Pirmā nelaime, kas nāk prātā, domājot par metālu, ir korozija. Televīzijā plaši reklamē dažādas krāsas pret rūsu. Kādu pretkorozijas līdzekli iesakāt jūs?
Izmantojam gan minētās krāsas, gan pulverpārklājumus. Iespēju ir daudz. Ir firmas, kas Latvijā piedāvā ļoti kvalitatīvu cinkošanu. Domāju, ka mūsdienās korozija vairs nav problēma.

Jūs minējāt, ka metālapstrāde nav visai populāra profesija. Kā savulaik pats izvēlējāties darbu tieši šajā jomā?
Tas notika neapzināti. Pēc izglītības esmu inženieris- elektriķis. Kad beidzu Politehnisko institūtu, ilgu laiku strādāju par elektroniķi, veidojām dazādas netradicionālās medicīnas iekārtas, piemēram akupunktūras aparātus.

Tas izklausās ļoti smalks darbs.
Jā smalks un interesants.
Metālapstrādei pievērsties spieda dzīve. 90. gados laiki mainījās, aizgāju strādāt par kādas lielas rūpnīcas direktoru, kas gatavoja kuģu vadības pultis gandrīz visiem PSRS laikā būvētajiem civilajiem kuģiem. Tas bija nopietns uzņēmums ar vairākām filiālēm. Mēs, 14 akcionāri, šo firmu privatizējām un... bankrotējām, jo akcionāru vidū bija nesaskaņas. Tajā laikā man bija izveidojušies labi personiskie kontakti ar firmām. Strādāt vajadzēja tālāk, tāpēc izvēlējos veidot pats savu firmu, lai ne ar vienu nebūtu jāstrīdās. Paņēmu kredītu. Tā strādājam jau 7 gadus.

Vai nebija grūti pārorientēties no smalkajām medicīnas iekārtam uz ne tik smalko metālapstrādi?
Tas notika lēnām. Izgāju dažādus kursus. Esmu vairāk vadītājs, mazāk metālapstrādes speciālists. Man ir palīgi, kas visu to labi pārzina. Mans uzdevums ir visu veiksmīgi un pareizi virzīt uz priekšu. Kad sākām, stāvoklis bija bēdīgs- telpās nebija pat grīdu. Ja saņemsim atļauju, ar laiku domājam te uzbūvēt vienu pamatīgu angāru.

Vai tagad esat tikuši vaļā no visiem kredītiem?
Jā, kredīti ar atdoti, tagad varam, visus līdzekļus ieguldīt attīstībā.

Kus jūs smeļaties enerģiju ārpus darba?
Man patīk pabūt uz ūdens- makšķerēt, pabraukt ar laivu vai ūdensmotociklu.

Kāds ir lielākais loms, ko esat nomakšķerējis?
Īpaši daudz man nav ko lielīties. Vairāk kā kilogramu smagi brekši un līdakas. Man galvenais nešķiet loms, bet gan pats process.

Linda Tunte,
www.building.lv