FM: Jūlijā rūpniecības izlaide saglabājusies stabila
Foto: FM: Jūlijā rūpniecības izlaide saglabājusies stabila
Latvijas ražošanas izaugsme ir turpinājusies arī jūlijā – rūpniecības produkcijas apjoms (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās) mēneša laikā ir pieaudzis par 0,2%, bet gada griezumā ražošanas apjomu palielinājums par 5,3% saglabājas viens no augstākajiem Eiropas Savienības (ES) 27 dalībvalstu vidū.
Gada griezumā kopējo rūpniecības izaugsmi tāpat kā līdz šim nosaka ražošanas dinamika apstrādes rūpniecībā. Taču, analizējot apstrādes rūpniecības izaugsmi nozari griezumā, jūlijā atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem ir redzamas būtiskas izmaiņas. Pieaudzis farmācijas un ķīmijas produktu, kā arī pārtikas produktu ražošanas nozaru devums kopējā ražošanas izaugsmē, bet samazinājies līdz šim izaugsmē dominējošo metālapstrādes un mašīnbūves, kā arī kokapstrādes nozaru devums. Kamēr farmācijas un ķīmijas nozaru apjomi gada laikā ir kāpuši par 39,4% un 48,5%, gatavo metālizstrādājumu ražošanas un kokapstrādes nozarēs ražošanas apjomi jau vairāk nekā pusgadu būtiski nepieaug. Salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, šo nozaru izaugsme jūlijā noslīdējusi līdz attiecīgi 1,3% un 3,9%.
Latvijas ražošanas nozīmīgo kokapstrādes un gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozaru pēdējā laika attīstības tendences rada bažas. Pieprasījuma samazinājums eirozonas krīzes ietekmē jau spilgti parādās Igaunijā, kur šo nozaru ražošanas apjomi jūlijā bija par attiecīgi 10,3% un 17,5% mazāki nekā gadu iepriekš. Līdz ar to kopējie Igaunijas ražošanas apjomi bija par 7,4% zemāki kā 2011. gada jūlijā.
Arī ražošanai kopumā turpmākas izaugsmes perspektīvas mūsu galvenajā eksporta tirgū ES dalībvalstīs nevieš optimismu – ražošana apjomi kopumā ES dalībvalstīs jau vairāk nekā pusgadu pēc kārtas ir mazāki nekā gadu iepriekš, turpina samazināties arī ražošanas konfidences rādītāji. Arī Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs situācija ir pasliktinājusies – Igaunijā, Vācijā, Somijā, Dānijā ražošanas apjomi gada griezumā jau jūnijā bija zemāki nekā gadu iepriekš, turklāt Vācijā turpina samazināties arī konfidences rādītāji.
Savukārt Latvijas ražotāju konfidences rādītāji turpina saglabāt praktiski nemainīgu vērtību, norādot, ka Latvijas ražotāji kopumā šobrīd nesagaida un nesajūt būtisku Eirozonas krīzes ietekmi. Tomēr, ņemot vērā ražošanas datus gan Latvijā, gan Latvijas eksporta tirgos, prognozējams, ka Latvijas rūpniecības gada izaugsmes temps gada otrajā pusē turpinās samazināties.
