"Faonet" aicina dzīvot "gudrā siltumā"
Foto: "Faonet" aicina dzīvot "gudrā siltumā"
Uzņēmuma "Fao Neatkarīgie elektroniskie tīkli" ("FaoNet") speciālisti patērētājiem piedāvā vairākas pašu uzņēmumā izstrādātas elektroniskās vadības sistēmas, taču pašlaik energoresursu sadārdzināšanās dēļ īpaši aktuāls kļuvis viens no visjaunākajiem produktiem - siltummezglu vadības sistēma, raksta "Komersanta vēstnesis".
Plašas kontroles iespējas
Kā liecina pētījumi, aptuveni 30% siltuma no mājas aizplūst pa logiem; savu ieguldījumu šajā negatīvajā bilancē dod arī nama sienas un jumts (ap 10%). Lai mazinātu šos zudumus, ir jāsiltina ēka, jānomaina vecie logi. Taču tie ir gana dārgi siltuma taupīšanas paņēmieni, kas atmaksājas ilgākā laika posmā.
Daudzi namu apsaimniekotāji, lai samazinātu izdevumus par patērēto enerģiju un paaugstinātu nama energoefektivitāti, galveno uzmanību vispirms pievērš nama siltuma apgādes un karstā ūdens padeves sistēmas sakārtošanai. Daudzviet tās ir novecojušas un sen jau neatbilst mūsdienu prasībām, un tādēļ iedzīvotāji saņem arvien lielākus rēķinus par apkuri un silto ūdeni.
Šodien moderns nama siltummezgls vairs ne tuvu neatgādina sen pazīstamos risinājumus ar neskaitāmiem rokas vadības vārstiem, senatnīgiem manometriem un termometriem: visas nepieciešamās darbības atbilstoši programmai ir automatizētas. Taču arī šīs ietaises pastāvīgi ir jākontrolē un jākoriģē. Ja namu pārvaldnieka pārziņā atrodas desmit un vairāk siltummezglu, nākas krietni noskraidīties, pārbaudot iestatījumus un veicot profilaktiskās apskates.
Šo darbu, kas prasa visai daudz laika, vienkāršo firmas "FaoNet" jaunā izstrādne - siltummezglu vadības sistēma, kas nodrošina to monitoringu reālā laika režīmā. Tās tehniskā daļa ir neliela izmēra elektroniska ietaise, kas veic piecus pamatuzdevumus:
• laikus nosaka bojājumus;
• aktīvi vada mehānismus;
• tālākai analīzei nolasa un uzkrāj siltummezgla devēju parametrus;
• samazina siltumnesēju patēriņu;
• samazina apsaimniekotāju uzņēmumu izmaksas.
Siltummezglu vadības sistēmas uzdevums ir ne tikai šo mezglu apkalpošana jaunā kvalitatīvā līmenī, bet arī iespēja iestatīt siltumnesēju parametrus saistībā ar to, cik daudz naudas mājas iemītnieki spēj un vēlas atvēlēt maksājumiem par siltumu. Izmantojot šo sistēmu, iespējams siltummezglu ekspluatēt optimālā režīmā. Tas dod ievērojamu siltumenerģijas ietaupījumu vidēji no 10% līdz 15%, bet atsevišķos gadījumos - pat līdz 40 procentiem.
Viegli pārskatāma un vadāma
"FaoNet" siltummezglu vadības sistēmu veido pieci elementi:
• savstarpēji saistītas serveru grupas informācijas saņemšanai un apstrādei;
• sakaru kanāls;
• siltummezgla iekārta;
• klienta programma (dispečers);
• servisa dienests.
Vispirms dati, kas tiek iegūti no rādītājiem un agregātiem, tiek savākti mikrokontrolierī, kas faktiski ir mikrodators ar OC LINUX. Tālāk pa interneta sakaru līniju tos ievada serverī, kas nodrošina saņemtās informācijas uzkrāšanu un aizsardzību. Ja rodas savienojuma pārtraukums starp mikrodatoru un serveri, līdz savienojuma atjaunošanai dati tiek uzkrāti mikrodatorā.
Šī ietaise ļauj uzkrāt datus par apkures sistēmas turpgaitas un atpakaļgaitas temperatūru, kopējo siltumenerģijas patēriņu, āra gaisa temperatūru, temperatūru apsildāmajās telpās, siltā ūdens temperatūru - kopumā 22 mērījumus. Taču, ja klients vēlas, tos iespējams papildināt, pieslēdzot sistēmai papildu devējus.
Visi saņemtie dati tiek uzkrāti serverī, kas apkopo visu informāciju par katra individuālā siltummezgla darba režīmu. Ja ir pieejama pilnīga informācija par siltummezgla esošo stāvokli tiešsaistē uz datora monitora, kā arī pilnīga statistika par tehnoloģiskajiem parametriem, tad atkarībā no āra gaisa temperatūras var nodrošināt optimālu siltummezgla darba režīmu un līdz ar to komfortablu temperatūru iekštelpās. Diemžēl vairumā daudzdzīvokļu namu uzstādīto siltummezglu automātiskās regulācijas sistēmas režīms ne vienmēr iestatīts atbilstoši gadalaikam vai gaisa temperatūrai. Tad dzīvokļu iemītnieki vai nu salst, vai pārliekā karstuma dēļ tur atvērtus logus.
Kā jau tika minēts, siltummezgla rādījumi atspoguļojas uz datora monitora. "FaoNet" sistēma ļauj iegūt shematisku, pārskatāmu tā attēlu reālā laika režīmā. Tas uzskatāmi parāda ietaišu darbu, to siltumnesēju temperatūras un citus parametrus, kā arī bojājumus. Sistēmas ļauj izvērtēt siltummezgla darba režīmus ilgākā laika posmā, piemēram, diennakts vai nedēļas, gada laikā, un atbilstoši šiem rādījumiem izdarīt nepieciešamās korekcijas. Informācija datora monitora ekrānā atspoguļojas grafiku veidā. Kontrolējot vairākus siltummezgla parametrus, grafikā viegli iespējams pamanīt līknes kāpumus vai kritumus, kas būtiski atšķiras no vidējiem rādījumiem. Noskaidrojot to rašanās iemeslus, iespējams optimizēt siltummezgla darbu. Ja konstatēts bojājums, dispečers var operatīvi izsaukt servisa dienesta speciālistus, kas novērsīs radušās kļūmes.
Vēl dažas šīs sistēmas priekšrocības. Siltummezgla darbību iespējams kontrolēt gan no dispečeru punkta, gan parastā klēpja datora. Tātad firmai, kas apsaimnieko namus, nav jāalgo īpaši uzraugi, kas regulāri apseko namu siltummezglus.
Lielas raizes namu iedzīvotājiem rada huligāni un citas tumšas personas, kas nakts aizsegā izdemolē vai izlaupa siltummezglu ietaises. "FaoNet" sistēma pārraidīs trauksmes signālu dispečeram vai, piemēram, apsardzes firmai, ja kāds būs patvaļīgi iekļuvis siltummezglā.
Taču viens gan jāievēro: šīs siltummezglu vadības sistēmas ekspluatācijai ir nepieciešams speciālists, kam ir atbilstoša izglītība un pieredze darbā ar apkures sistēmām. Šāda vadības sistēma ir uzstādīta, piemēram, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā "Pavadonis" Rīgā. Apsaimniekotāji secinājuši, ka, racionāli ekspluatējot, siltummezglu vadības sistēmas uzstādīšanas izdevumi atmaksājas vienas vai divu apkures sezonu laikā.
Kā liecina pētījumi, aptuveni 30% siltuma no mājas aizplūst pa logiem; savu ieguldījumu šajā negatīvajā bilancē dod arī nama sienas un jumts (ap 10%). Lai mazinātu šos zudumus, ir jāsiltina ēka, jānomaina vecie logi. Taču tie ir gana dārgi siltuma taupīšanas paņēmieni, kas atmaksājas ilgākā laika posmā.
Daudzi namu apsaimniekotāji, lai samazinātu izdevumus par patērēto enerģiju un paaugstinātu nama energoefektivitāti, galveno uzmanību vispirms pievērš nama siltuma apgādes un karstā ūdens padeves sistēmas sakārtošanai. Daudzviet tās ir novecojušas un sen jau neatbilst mūsdienu prasībām, un tādēļ iedzīvotāji saņem arvien lielākus rēķinus par apkuri un silto ūdeni.
Šodien moderns nama siltummezgls vairs ne tuvu neatgādina sen pazīstamos risinājumus ar neskaitāmiem rokas vadības vārstiem, senatnīgiem manometriem un termometriem: visas nepieciešamās darbības atbilstoši programmai ir automatizētas. Taču arī šīs ietaises pastāvīgi ir jākontrolē un jākoriģē. Ja namu pārvaldnieka pārziņā atrodas desmit un vairāk siltummezglu, nākas krietni noskraidīties, pārbaudot iestatījumus un veicot profilaktiskās apskates.
Šo darbu, kas prasa visai daudz laika, vienkāršo firmas "FaoNet" jaunā izstrādne - siltummezglu vadības sistēma, kas nodrošina to monitoringu reālā laika režīmā. Tās tehniskā daļa ir neliela izmēra elektroniska ietaise, kas veic piecus pamatuzdevumus:
• laikus nosaka bojājumus;
• aktīvi vada mehānismus;
• tālākai analīzei nolasa un uzkrāj siltummezgla devēju parametrus;
• samazina siltumnesēju patēriņu;
• samazina apsaimniekotāju uzņēmumu izmaksas.
Siltummezglu vadības sistēmas uzdevums ir ne tikai šo mezglu apkalpošana jaunā kvalitatīvā līmenī, bet arī iespēja iestatīt siltumnesēju parametrus saistībā ar to, cik daudz naudas mājas iemītnieki spēj un vēlas atvēlēt maksājumiem par siltumu. Izmantojot šo sistēmu, iespējams siltummezglu ekspluatēt optimālā režīmā. Tas dod ievērojamu siltumenerģijas ietaupījumu vidēji no 10% līdz 15%, bet atsevišķos gadījumos - pat līdz 40 procentiem.
Viegli pārskatāma un vadāma
"FaoNet" siltummezglu vadības sistēmu veido pieci elementi:
• savstarpēji saistītas serveru grupas informācijas saņemšanai un apstrādei;
• sakaru kanāls;
• siltummezgla iekārta;
• klienta programma (dispečers);
• servisa dienests.
Vispirms dati, kas tiek iegūti no rādītājiem un agregātiem, tiek savākti mikrokontrolierī, kas faktiski ir mikrodators ar OC LINUX. Tālāk pa interneta sakaru līniju tos ievada serverī, kas nodrošina saņemtās informācijas uzkrāšanu un aizsardzību. Ja rodas savienojuma pārtraukums starp mikrodatoru un serveri, līdz savienojuma atjaunošanai dati tiek uzkrāti mikrodatorā.
Šī ietaise ļauj uzkrāt datus par apkures sistēmas turpgaitas un atpakaļgaitas temperatūru, kopējo siltumenerģijas patēriņu, āra gaisa temperatūru, temperatūru apsildāmajās telpās, siltā ūdens temperatūru - kopumā 22 mērījumus. Taču, ja klients vēlas, tos iespējams papildināt, pieslēdzot sistēmai papildu devējus.
Visi saņemtie dati tiek uzkrāti serverī, kas apkopo visu informāciju par katra individuālā siltummezgla darba režīmu. Ja ir pieejama pilnīga informācija par siltummezgla esošo stāvokli tiešsaistē uz datora monitora, kā arī pilnīga statistika par tehnoloģiskajiem parametriem, tad atkarībā no āra gaisa temperatūras var nodrošināt optimālu siltummezgla darba režīmu un līdz ar to komfortablu temperatūru iekštelpās. Diemžēl vairumā daudzdzīvokļu namu uzstādīto siltummezglu automātiskās regulācijas sistēmas režīms ne vienmēr iestatīts atbilstoši gadalaikam vai gaisa temperatūrai. Tad dzīvokļu iemītnieki vai nu salst, vai pārliekā karstuma dēļ tur atvērtus logus.
Kā jau tika minēts, siltummezgla rādījumi atspoguļojas uz datora monitora. "FaoNet" sistēma ļauj iegūt shematisku, pārskatāmu tā attēlu reālā laika režīmā. Tas uzskatāmi parāda ietaišu darbu, to siltumnesēju temperatūras un citus parametrus, kā arī bojājumus. Sistēmas ļauj izvērtēt siltummezgla darba režīmus ilgākā laika posmā, piemēram, diennakts vai nedēļas, gada laikā, un atbilstoši šiem rādījumiem izdarīt nepieciešamās korekcijas. Informācija datora monitora ekrānā atspoguļojas grafiku veidā. Kontrolējot vairākus siltummezgla parametrus, grafikā viegli iespējams pamanīt līknes kāpumus vai kritumus, kas būtiski atšķiras no vidējiem rādījumiem. Noskaidrojot to rašanās iemeslus, iespējams optimizēt siltummezgla darbu. Ja konstatēts bojājums, dispečers var operatīvi izsaukt servisa dienesta speciālistus, kas novērsīs radušās kļūmes.
Vēl dažas šīs sistēmas priekšrocības. Siltummezgla darbību iespējams kontrolēt gan no dispečeru punkta, gan parastā klēpja datora. Tātad firmai, kas apsaimnieko namus, nav jāalgo īpaši uzraugi, kas regulāri apseko namu siltummezglus.
Lielas raizes namu iedzīvotājiem rada huligāni un citas tumšas personas, kas nakts aizsegā izdemolē vai izlaupa siltummezglu ietaises. "FaoNet" sistēma pārraidīs trauksmes signālu dispečeram vai, piemēram, apsardzes firmai, ja kāds būs patvaļīgi iekļuvis siltummezglā.
Taču viens gan jāievēro: šīs siltummezglu vadības sistēmas ekspluatācijai ir nepieciešams speciālists, kam ir atbilstoša izglītība un pieredze darbā ar apkures sistēmām. Šāda vadības sistēma ir uzstādīta, piemēram, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā "Pavadonis" Rīgā. Apsaimniekotāji secinājuši, ka, racionāli ekspluatējot, siltummezglu vadības sistēmas uzstādīšanas izdevumi atmaksājas vienas vai divu apkures sezonu laikā.