Finansu krīze var apdraudēt arī Eiropas enerģijas apgādi
Eiropas enerģētikas kompānijām kreditēšanas krīzes laikā ir nepieciešams veikt investīcijas elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras attīstībā, lai, ekonomikai atkal stabilizējoties, tās spētu nodrošināt enerģijas piegādes, teikts konsultāciju kompānijas "Capgemini" paziņojumā.
Eiropas enerģētikas kompānijām kreditēšanas krīzes laikā ir nepieciešams veikt investīcijas elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras attīstībā, lai, ekonomikai atkal stabilizējoties, tās spētu nodrošināt enerģijas piegādes, teikts konsultāciju kompānijas "Capgemini" paziņojumā.
Eiropas enerģētikas kompānijām nākamo 25 gadu laikā ir nepieciešams investēt vismaz vienu triljonu eiro (702,8 miljardus latu), lai nomainītu novecojušās elektroenerģijas spēkstacijas un tīklus, kā arī samazinātu siltumnīcas efekta izraisošo gāzu emisijas.
Investīcijas jaunu elektroenerģijas un gāzes infrastruktūru izveidei pēdējo divu gadu laikā ir palielinājušās, taču kreditēšanas krīze šo tendenci draud ievērojami izmainīt, izraisot enerģijas piegādes problēmas, kad ekonomika atkal stabilizēsies un pieaugs pieprasījums pēc energoresursiem.
"[Enerģijas] piegāžu drošības un CO2 emisiju samazināšanas jautājumi pēc krīzes ievērojami pieaugs. Lai no tā izvairītos, enerģētikas kompānijām un valdībām ir nepieciešams veikt investīcijas, lai attīstītu videi draudzīgas tehnoloģijas," pavēstīja "Capgemini" viceprezidente Kolete Levinēra.
"Capgemini" norāda, ka enerģijas pieprasījuma kritums uzņēmumus var mudināt mazināt investīcijas jaunu spēkstaciju izveidei, tāpēc Levinēra brīdina enerģētikas kompānijas nesamazināt investīciju apjomu, jo tas būs krietni grūtāk izdarāms, kad Eiropas ekonomika atveseļosies no pašreizējās lejupslīdes.
Eiropas enerģētikas kompānijām nākamo 25 gadu laikā ir nepieciešams investēt vismaz vienu triljonu eiro (702,8 miljardus latu), lai nomainītu novecojušās elektroenerģijas spēkstacijas un tīklus, kā arī samazinātu siltumnīcas efekta izraisošo gāzu emisijas.
Investīcijas jaunu elektroenerģijas un gāzes infrastruktūru izveidei pēdējo divu gadu laikā ir palielinājušās, taču kreditēšanas krīze šo tendenci draud ievērojami izmainīt, izraisot enerģijas piegādes problēmas, kad ekonomika atkal stabilizēsies un pieaugs pieprasījums pēc energoresursiem.
"[Enerģijas] piegāžu drošības un CO2 emisiju samazināšanas jautājumi pēc krīzes ievērojami pieaugs. Lai no tā izvairītos, enerģētikas kompānijām un valdībām ir nepieciešams veikt investīcijas, lai attīstītu videi draudzīgas tehnoloģijas," pavēstīja "Capgemini" viceprezidente Kolete Levinēra.
"Capgemini" norāda, ka enerģijas pieprasījuma kritums uzņēmumus var mudināt mazināt investīcijas jaunu spēkstaciju izveidei, tāpēc Levinēra brīdina enerģētikas kompānijas nesamazināt investīciju apjomu, jo tas būs krietni grūtāk izdarāms, kad Eiropas ekonomika atveseļosies no pašreizējās lejupslīdes.