Formalitātes pirms dzīvokļa pārbūves (1. daļa)

Foto: Formalitātes pirms dzīvokļa pārbūves (1. daļa); autors: Formalitātes pirms dzīvokļa pārbūves (1. daļa)

Dzīvokļu īpašnieki nereti riskē, dzīvokļa pārbūvi veicot "uz savu galvu" un nesaskaņojot attiecīgajās instancēs. Taču tam nevajadzētu kļūt par normu. Ja vien jums rūp lietu kārtība un sava drošība, kā arī dzīvokļa nākotne, formalitātes ir jākārto, kaut arī tas prasa laiku un izdevumus.

Laikam ritot noteikumi pamazām mainās, tāpēc par jaunākajām aktualitātēm vienmēr var interesēties Ekonomijas ministrijas Būvniecības departamentā vai tā mājas lapā.

Ja nevēlaties paši tērēt laiku, formalitāšu kārtošanu var uzticēt kādam zinošam speciālistam, piemēram, arhitektam.

Kāda ir būvniecības noteikumu hierarhija? Kāda veida dzīvokļa pārbūves darbus tomēr drīkst nesaskaņot? Kas draud formalitāšu neievērotājiem? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem atradīsiet turpmāk. Vēlreiz jāpiebilst, ka šī ir šobrīd aktuāla informācija, kas var mainīties.

Būvniecības noteikumu hierarhija

Dažādus būvniecības procesus valstī regulē virkne normatīvu, kas sakārtoti pēc to nozīmības. Individuālajam būvniekam vajadzētu zināt, ka augstākais ir Būvniecības likums, tam seko Visparīgie būvnoteikumi, Latvijas būvnormatīvi un, visbeidzot, apbūves un saistošie noteikumi konkrētā pašvaldībā.

Būvniecības likums nosaka būvniecības dalībnieku savstarpējās attiecības, kā arī viņu tiesības un pienākumus būvniecības procesā un atbildību par būvniecības rezultātā tapušās būves atbilstību tās uzdevumam, ekonomiskajam izdevīgumam, paredzētajam kalpošanas ilgumam un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci attiecīgajā būvniecības jomā.

Ministru kabineta izdoti Vispārīgie būvnoteikumi reglamentē būvniecības pamatnosacījumus, ciktāl tos nenosaka Būvniecības likums. Vispārīgie būvnoteikumi nosaka prasības visu veidu būvju projektēšanas sagatavošanai, būvprojekta izstrādāšanai un būvdarbu veikšanai, kā arī minēto procesu norises kārtību.

Par konkrētas pašvaldības noteikumiem jāinteresējas pašvaldībā.

Pilnas dzīvokļa pārbūves formalitātes

Var izdalīt vairākus būvniecības darbu veidus, kas, iespējams, attiecas uz dzīvokļa pārbūvi. Katram no šiem veidiem ir atšķirīga formalitāšu sakārtošanas shēma, atšķirīga definīcija Vispārīgajos būvnoteikumos:

* Rekonstrukcija ir būves vai tās daļas pārbūve, mainot būves vai tās daļas apjomu un mainot vai saglabājot funkciju, vai funkcijas maiņa, nemainot apjomu.
* Renovācija ir būves vai tās daļas remonts (kapitālais remonts), lai atjaunotu būvi vai tās daļu, nomainot nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē, nemainot tās apjomu un funkciju.
* Restaurācija ir būves vēsturiskā veidola atjaunošana, pamatojoties uz vēsturiskās informācijas zinātnisku izpēti.

Ja nolemts veikt pamatīgus būvdarbus, tam iepriekš nepieciešama atbilstoša saskaņošana, lai darbi noritētu likumīgi, vēlāk nerastos problēmas ar nekustamā īpašuma pārdošanu vai citām darbībām. Formalitātes jāsaskaņo atbilstoši vispārīgajai būvniecības procesa shēmai. Iespējams, formalitāšu kārtošanu varat uzticēt savas nozares speciālistiem, piemēram arhitektam, kurš ir pieredzējis šādu procesu saskaņošanā.

Sadalot etapos būvniecības un saskaņošanas procesu tie secīgi ir apmēram šādi:

1)būvvaldes apmeklējums. Pirmais veicamais pasākums, kas nepieciešams pēc pārbūves idejas rašanās. Būtībā būvvalde (tuvākā rajona) var arī informēt par visām tālāk nepieciešamajām formalitātēm. Sākotnēji jāiesniedz iesniegums, kurā norādīta veicamo darbu specifika un apjoms. Iesniegumam jāpievieno dokumenti, kuru sastāvs ir atkarīgs no veicamajiem būvdarbiem, taču visbiežāk- inventarizācijas lieta, arhitekta skice u.tml. Atbildi jāsniedz 30 dienu laikā.

2)atzinuma saņemšana no būvvaldēs. Būvvalde iepazīstas ar iesniegto informāciju un sniedz savu atzinumu- atļauj vai noraida būvdarbus. Gadījumā, ja plānotie darbi tiek akceptēti, būvvalde izsniedz Plānošanas un arhitektūras uzdevumu. Plānošanas un arhitektūras uzdevums ir pamats būvprojektēšanai, bet nedod tiesības uzsākt būvdarbus. Plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņš ir divi gadi pēc tā izsniegšanas. Ja no būvvaldes saņemts atteikums, būvniecības ierosinātājs ir tiesīgs lūgt attiecīgo pašvaldību pārskatīt būvvaldes lēmumu. Ja būvniecības ierosinātāju neapmierina pašvaldības lēmums, to var iesniegt izskatīšanai tiesā.

3)jaunbūvju gadījumā nākamais etaps būtu skiču projekta saskaņošana, dzīvokļa pārbūvē gan tā visbiežāk netiek pieprasīta. Šeit nākamais etaps- tehniskā projekta saskaņošana. Pēc tā akceptēšanas tiek izsniegs būvprojekta akcepts.

4)būvatļaujas saņemšana. Pirms darbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja. Būvatļaujas saņemšanai nepieciešams būvvaldes akceptēts būvprojekts, īpašumu apliecinošu dokumentu kopijas, apdrošināšanas līgums (būvētājam jāslēdz līgums pirms būvatļaujas saņemšanas uz būvdarbu laiku).

Bez saskaņošanas veicamie pārbūves un remonta darbi

Saprotams, ka ne visi dzīvoklī notiekošie remondarbi ir jāsaskaņo, ikdienas remontiem un nelielām pārmaiņām mājoklī pietiks vien ar pašau saimnieku vēlmi. Taču der noskaidrot detalizētu informāciju būvvaldē gadījumā, ja tomēr šaubāties par veicamo darbu saskaņošanas nepieciešamību.

Te daži mūsu apkopoti gadījumi, kad saskaņošanas process nav nepieciešams. Drošības labad gan pirms darbu uzsākšanas ieteicams konsultēties vietējā pašvaldībā, jo pašvaldības savos saistošajos noteikumos var noteikt kādas citas prasības, kas būtu ņemamas vērā pie dzīvokļa pārbūves vai remonta (t.sk. par būvniecības atkritumu savākšanas kārtību, pieļaujamo trokšņu līmeni u.t.t.):

- Saskaņā ar likumdošanu, projekts un būvatļauja nav nepieciešami, ja dzīvokļa pārbūves ietvaros netiek mainīts ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla izvietojums vai dzīvokļa plānojums, ja netiek nojauktas vai mainīts ēkas nesošās konstrukcijas un nav paredzamas izmaiņas mājas ārējā fasādē (lodžiju iestiklošana, režģu uzstādīšana logiem u.tml.). Minētajos gadījumos darbus var veikt arī pašu spēkiem, nepiesaistot Būvkomersantu reģistrā reģistrētas būvfirmas.

- Šobrīd daudzās pārbūvēs aktuāls ir jautājums par starpsienu nojaukšanas saskaņošanu. Šī ir situācija, kurā ieteicama konsultācija ar profesionāļiem, lai izvērtētu sienu nozīmīgumu, formalitātes, ieteicamos pārbūves darbus. Dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs nojaukt starpsienas un to vietā uzcelt jaunas, ja netiek skartas nesošās konstrukcijas. Savukārt projekts un būvatļauja ir nepieciešami, ja starpsienas tiek nojauktas neatgriezeniski vai tiek mainīta to atrašanās vieta.

- Kā zināms, saskaņošana nav nepieciešama, ja netiek mainīta ēkas fasāde- šo noteikumu jāatceras logu nomaiņā. Līdz ar to situācijās, kas vecos logus nomaināt pret tādas pašas krāsas (arī, ja cita materiāla) un rūtojuma jauniem logiem, saskaņot nebūs nepieciešams. Gadījumā, ja jaunie logi būs cita izmēra, krāsas vai formas, saskaņošanas process būs jāiziet. Tieši šie paši principi jāievēro arī attiecībā uz dzīvokļa ārdurvīm.

Turpinājums sekos