Formalitātes pirms dzīvokļa pārbūves (2.daļa)
Foto: Formalitātes pirms dzīvokļa pārbūves (2.daļa); autors: Formalitātes pirms dzīvokļa pārbūves (2.daļa)Vienkāršota renovācija un vienkāršota rekonstrukcija
Šobrīd, ja netiek skartas trešo personu īpašuma tiesības, iespējams piemērot vienkāršotās renovācijas vai vienkāršotās rekonstrukcijas kārtību. Vienkāršotā renovācija ir būves vai tās daļas renovācijas darbi, kas neskar nesošās konstrukcijas, ēkas fasādi, koplietošanas telpas un koplietošanas inženierkomunikācijas, savukārt, vienkāršotā rekonstrukcija ir būves vai tās daļas funkcijas (lietošanas veida) maiņa bez pārbūves.
Vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ierosinātājs vienojas ar atbildīgo projektētāju par ieceres dokumentācijas izstrādi un aizpilda apliecinājuma karti. Ieceres dokumentāciju un apliecinājuma karti sagatavo trijos eksemplāros. Viens eksemplārs paredzēts iesniegšanai būvvaldē, pa vienam eksemplāram paredzēts pasūtītājam un atbildīgajam projektētājam.
Ja minētajā termiņā no Būvvaldes nav saņemts atteikums .. Vienkāršotas renovācijas ierosinātājs ir tiesīgs uzsākt būvdarbus un pēc to pabeigšanas, pamatojoties uz vienkāršotas renovācijas ieceres dokumentāciju un apliecinājuma karti, iesniedz Valsts zemes dienestā iesniegumu par grozījumu (izmaiņu) izdarīšanu būves vai telpu grupas tehniskās inventarizācijas lietā.
Vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceres dokumentāciju izstrādā atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
Vienkāršotas rekonstrukcijas vai vienkāršotas renovācijas ierosinātājs atbild par ieceres īstenošanu atbilstoši izstrādātajai vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceres dokumentācijai.
Sods par nelikumīgiem būvdarbiem
Mūsu valstī pastāv divu veidu būvniecības kontrole, kas nozīmē, ka kontroli veic gan pašvaldība, gan valsts. Būvniecības vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī veic Ekonomikas ministrija. Būvniecības valsts kontroli, saskaņā ar Būvniecības likumu veic Ekonomikas ministrijas pakļautībā esošā Valsts Būvinspekcija. Būvinspektoram ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būves, ieiet tajās, apsekot tās, pieprasīt paskaidrojumus un Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus, kā arī lūgt uz būvuzņēmēja vai būvētāja rēķina atbrīvot telpas, padarot tās pieejamas, un atsegt būvju daļas, lai varētu pārbaudīt uzbūvēto konstrukciju, ja konstatētas nedrošuma pazīmes.
Par darba aizsardzību būvlaukumā ir atbildīgs galvenā būvuzņēmēja atbildīgais darbu vadītājs, bet par atsevišķiem darbu veidiem - darbuzņēmēju atbildīgie darbu vadītāji. Atbildīgais darbu vadītājs ievēro darba aizsardzības koordinatora norādījumus. Par būvdarbu kvalitāti ir atbildīgs būvuzņēmējs. Būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par Latvijas būvnormatīvos, apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.
Būvdarbus var apturēt ar Valsts būvinspekcijas, būvvaldes vai Valsts darba inspekcijas lēmumu, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīkojumu, ja nav izpildītas normatīvajos aktos noteiktās prasības, vai citu pamatotu iemeslu dēļ, kā arī saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību". Pārtraucot būvdarbus uz laiku, ilgāku par vienu gadu, vai ja būvdarbu pārtraukšana ir bīstama cilvēku dzīvībai un veselībai, kā arī videi, vai tā var radīt bīstamus bojājumus konstrukcijās, pārtraucot būvdarbus arī uz īsāku laiku, veicama būves konservācija, un tas rakstiski paziņojams būvvaldei vai institūcijai, kura izsniegusi būvatļauju.
Vietējo pašvaldību kompetencē ir kontrolēt, kā būvniecības dalībnieki ievēro Būvniecības likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, un nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā. Vietējo pašvaldību būvvaldes izskata būvprojektus un pieņem lēmumus par tiem, kā arī izsniedz un reģistrē būvatļaujas.
Visbiežāk informācija par nelikumīgu būvniecību līdz inspektoriem nonāk no kaimiņiem, kas sūdzas par troksni, piegružotām kāpņu telpām vai vienkārši satraucas par savu drošību. Gadījumos, kad nebūsiet visu saskaņojuši atbilstoši mūsu valsts likumdošanai, sekas būs jāizjūt pašiem- šobrīd par dažādiem būvniecības pārkāpumiem saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu var uzlikt sodu 50- 500 latu apmērā. Pie tam sods ir tikai sabiedrības piemērots līdzeklis, kā cīnīties pret negodīgumu un tā samaksāšana nebūt neatrisinās visu. Visas pieļautās kļūdas nāksies izlabot. Dažkārt nelikumīgas būvniecības gadījumu izskatīšana nokļūst arī līdz tiesai.