G.Bojārs: Aizsargjoslu likumam Satversmes tiesas interpretācijā nav loģikas
"Satversmes tiesas pieņemtais lēmums par Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkta interpretāciju trūkst loģiska pamatojuma," uzskata nekustamo īpašumu projektu attīstītāja SIA "New Europe" valdes priekšsēdētājs Gundars Bojārs.
"Satversmes tiesas pieņemtais lēmums par Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkta interpretāciju trūkst loģiska pamatojuma," uzskata nekustamo īpašumu projektu attīstītāja SIA "New Europe" valdes priekšsēdētājs Gundars Bojārs.
Komentējot Satversmes tiesas lēmumu, viņš uzsver, ka šis ir spilgts piemērs situācijai, kad likums tiek traktēts vienīgi saskaņā ar tā burtu, nevis garu.
"Velkot paralēles, mēs varētu runāt arī par Eiropas Aizsargjoslu direktīvu. Tādas valstis kā Dānija un Nīderlande vispār nepiemēro šo direktīvu, jo Dānijā regulāri notiek krastu nostiprināšanas pasākumi, tiek skalotas smiltis, lai nodrošinātu uzcelto ēku drošību. Par to, kā attīstījās un uz kā tika celta Holande, visi labi zina. Izejot no Satversmes tiesas loģikas, tā pati Holande vispār nedrīkstētu pastāvēt," atzīmē G.Bojārs.
"Likumiem noteikti būtu jāaizsargā palieņu pļavas, kurām ir liela dabas vērtība, taču šāda likuma interpretācija, kādu ir izvēlējusies Satversmes tiesa, rada lielas problēmas Rīgas attīstībai. Tiek apdraudēta Rīgas pašvaldības nodokļu bāze, turklāt ir paredzamas arī daudzas tiesvedības, jo līdz šim zemes īpašnieki ir maksājuši nodokļus saskaņā ar zemes izmantošanas mērķiem, bet, ņemot vērā jaunos apstākļus, uzņēmēji, kuri ir ieguldījuši līdzekļus šajās teritorijās, tagad tos zaudēs. Ņemot vērā, ka likumā minētajās teritorijās atrodas vairāk nekā 3500 zemes gabalu, var prognozēt diezgan lielas problēmas," viņš uzsver.
"Es domāju, ka steidzami ir jāizstrādā grozījumi Aizsargjoslu likumā, kuri atbilstu gan sabiedrības interesēm, gan arī elementārai loģikai. Un ir jāpriecājas, ka 1201. gadā cilvēki domāja racionālāk nekā šodien, jo pretējā gadījumā Rīgas nemaz nebūtu," saka G.Bojārs.
Papildu informācija:
Alda Rusina, tālr. 67358277, alda@bloom.lv
Komentējot Satversmes tiesas lēmumu, viņš uzsver, ka šis ir spilgts piemērs situācijai, kad likums tiek traktēts vienīgi saskaņā ar tā burtu, nevis garu.
"Velkot paralēles, mēs varētu runāt arī par Eiropas Aizsargjoslu direktīvu. Tādas valstis kā Dānija un Nīderlande vispār nepiemēro šo direktīvu, jo Dānijā regulāri notiek krastu nostiprināšanas pasākumi, tiek skalotas smiltis, lai nodrošinātu uzcelto ēku drošību. Par to, kā attīstījās un uz kā tika celta Holande, visi labi zina. Izejot no Satversmes tiesas loģikas, tā pati Holande vispār nedrīkstētu pastāvēt," atzīmē G.Bojārs.
"Likumiem noteikti būtu jāaizsargā palieņu pļavas, kurām ir liela dabas vērtība, taču šāda likuma interpretācija, kādu ir izvēlējusies Satversmes tiesa, rada lielas problēmas Rīgas attīstībai. Tiek apdraudēta Rīgas pašvaldības nodokļu bāze, turklāt ir paredzamas arī daudzas tiesvedības, jo līdz šim zemes īpašnieki ir maksājuši nodokļus saskaņā ar zemes izmantošanas mērķiem, bet, ņemot vērā jaunos apstākļus, uzņēmēji, kuri ir ieguldījuši līdzekļus šajās teritorijās, tagad tos zaudēs. Ņemot vērā, ka likumā minētajās teritorijās atrodas vairāk nekā 3500 zemes gabalu, var prognozēt diezgan lielas problēmas," viņš uzsver.
"Es domāju, ka steidzami ir jāizstrādā grozījumi Aizsargjoslu likumā, kuri atbilstu gan sabiedrības interesēm, gan arī elementārai loģikai. Un ir jāpriecājas, ka 1201. gadā cilvēki domāja racionālāk nekā šodien, jo pretējā gadījumā Rīgas nemaz nebūtu," saka G.Bojārs.
Papildu informācija:
Alda Rusina, tālr. 67358277, alda@bloom.lv