GDF Suez iegādājas 9 procentus Nord Stream akciju

Foto: GDF Suez iegādājas 9 procentus Nord Stream akciju; autors: GDF Suez iegādājas 9 procentus Nord Stream akciju

E.ON Ruhrgas un BASF Wintershall katrs pārdeva 4.5 procentus no sev piederošajām akcijām. Jaunais akcionārs stiprina Eiropas dimensiju šajā nozīmīgajā Eiropas-Krievijas kopuzņēmumā. GDF Suez ir viens no vadošajiem enerģijas piegādātājiem.

Cūga, 2010.gada 20.jūnijs. Nord Stream AG ir gandarīts uzņemt GDF Suez S.A. kā piekto konsorcija akcionāru ar 9% akciju, kuras jaunais dalībnieks iegādājās pa 4.5% no konsorcijas diviem akcionāriem E.ON Ruhrgas un BASF Wintershall. Tagad katram no Vācijas enerģētikas uzņēmumiem pieder 15.5% akciju. Konsorcijas pārējie akcionāri ir Krievijas OAO Gazprom ar 51% akciju un Holandes gāzes infrastruktūras uzņēmums N.V. Nederlandse Gasunie ar 9%.

Pirmās vienošanās par Nord Stream akcionāru struktūras maiņu ir parakstītas vakar, starptautiskajā Ekonomikas forumā St.Pētersburgā. Darījuma gala līguma parakstīšana notiks tuvāko nedēļu laikā. "Nord Stream projekts ir spēcīgs piemērs ieguvumiem, ko ir iespējams iegūt no Krievijas un ES uzņēmumu sadarbības enerģētikas jomā, pasvītrojot Krievijas un Eiropas savstarpējo atkarību enerģētikas drošības jautājumā: Krievijai ir pasaules lielākās gāzes krātuves un Eiropa ir Krievijas lielākais tirgus. Nord Stream Eiropas akcionāri sadarbojas ar Gazprom arī gāzes izmantošanas, ražošanas un transportēšanas jomā", skaidroja Nord Stream izpilddirektors Matias Varnigs.

"Šis solis, vēl viena spēcīga Eiropas enerģētikas uzņēmuma iesaistīšanās konsorcijā, ir kā kārtējais apliecinājums Nord Stream projekta uzticamībai finansiālajā, komerciālajā, darbības un līgumsaistību jomā", papildināja Varniga kungs. "GDF Suez iesaistīšanās projektā stiprina Eiropas dimensiju šajā nozīmīgajā Krievijas-Eiropas kopuzņēmumā, kas nodrošinās Eiropas pieaugošā importētās dabas gāzes pieprasījuma izpildi."

Tagad, kad GDF Suez ir kļuvis par Nord Stream akcionāru, konsorcijā ir apvienojušies akcionāri no valstīm, kas kopā sastāda 40% no ES kopējā dabas gāzes patēriņa apjoma: Vācija, Nīderlande un Francija.

Nord Stream akcionāri nodrošina 30% no projekta kopējā 7.4 miljardu Eiro lielā finansējuma, pārējos 70% no projektam nepieciešamā finansējuma nodrošina starptautiskās bankas un kredīt aģentūras. No privātiem resursiem finansētā konsorcija projekts jau ir uzsācis 1224km garā dabas gāzes cauruļvada būvniecību Baltijas jūrā un tiek plānots gāzes transportēšanu no Krievijas uz Eiropu uzsākt 2011.gadā.



Piezīmes redaktoriem:
"Nord Stream" ir dabas gāzes cauruļvads, kas pa Baltijas jūru savienos Krieviju ar Eiropas patērētājiem. 2007. gadā Eiropas Savienības gāzes imports bija aptuveni 312 miljardi kubikmetru, un ir paredzēts, ka līdz 2030. gadam Eiropas gāzes imports pieaugs vēl par 200 miljardiem un sasniegs 516 miljardus kubikmetru gadā (avots: IEA, World Energy Outlook, 2009). "Nord Stream" nodrošinās aptuveni 25 procentus no šī papildus nepieciešamā gāzes daudzuma, savienojot Eiropas gāzes cauruļvada tīklu ar pasaules lielākajām gāzes rezervēm. Šis projekts būtiski veicinās gāzes ilgtermiņa piegādes drošību un enerģijas partnerību starp Eiropas Savienību un Krieviju.

Nord Stream AG pirmo no diviem paralēlajiem cauruļvadiem plāno nodot ekspluatācijā 2011.gadā. Katrs cauruļvads būs aptuveni 1223 km garš un to transportēšanas spēja sasniegs 27,5 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Pilna transportēšanas spēja 55 miljardi kubikmetru gadā tiks sasniegta projekta otrajā fāzē, kad tiks nodots ekspluatācijā otrais cauruļvads.

"Nord Stream AG" ir starptautisks Šveicē reģistrēts kopuzņēmums, kas izveidots ar mērķi plānot, būvēt un apsaimniekot jauno gāzes cauruļvadu, kas šķērsos Baltijas jūru. Krievijas uzņēmuma "Gazprom" šajā kopuzņēmumā pieder 51% akciju, bet Vācijas uzņēmumiem "BASF/Wintershall Holding AG" un "E.ON Ruhrgas AG" pa 20% akciju katram. Nīderlandes valsts uzņēmumam "N.V. Nederlandse Gasunie" pieder 9% akciju.

"Nord Stream" ir iekļauts Eiropas Savienības Eiropas Enerģētikas tīkla (TEN-E) programmas pamatnostādnēs. 2006. gadā Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisijas Padome norādīja, ka Nord Stream ir "Eiropas interesēm nozīmīgs projekts". Līdz ar to "Nord Stream" ir atzīts par vienu no nozīmīgākajiem projektiem, lai nodrošinātu Eiropas enerģijas infrastruktūras vajadzības.

Nord Stream būvniecība ir uzsākta 2010.gada aprīlī, pēc detalizētu apkārtējās vides pētījumu un Ieteikmes uz vidi novērtējumu (IVN) veikšanas visā cauruļvada maršruta garumā. Projekta laikā izmantos 3 cauruļvadu ieguldīšanas kuģus: Castoro 6 veiks lielāko daļu zemūdens būvniecības. Vācijas ūdeņos, abu cauruļvadu krasta nostiprinājumu izbūvi veiks Castoro Dieci 2010.gada otrajā pusgadā. Somu jūras līcī izmantos Allsea Solitaire. Pirmā cauruļvada darbību ir plānots uzsākt 2011.gadā un otrā cauruļvada – 2012.gadā.