GRUNTIS

Būvniecībā samērā bieži rodas nepieciešamība pēc īpaša sastāva, kas veidotu labu un garantētu sasaisti starp divām dažāda rakstura un īpašību virsmām. Tas varētu zināmā mērā būt par dažādu spriegumu un deformāciju kompensējošo mediumu jeb vidi, vai arī kalpot kā sasaisti garantējošais slānis pie nezināmu īpašību pamatnēm. Būvniecībā šādas funkcijas veic materiālu grupa, ko ikdienā mēs dēvējam par gruntīm, precīzāk, par adhēziju vai saķeri pastiprinošām gruntīm (piemēram, firmas Vincents Polyline būvķīmijas produkti BETONGRUNT, LATEXGRUNT, ACRYLGRUNT, FASADGRUNT ), vai strukturējošām, virsmas materiāla cietības un stipruma īpašību uzlabojošām gruntīm (TIEFGRUNT, Vi.P Co), kā arī mitrumu aizturošām gruntīm (LATEXGRUNT).

Gruntis veido dažādu pārklājumu apakšējo slāni un to funkcijās ietilpst nodrošināt pārklājuma materiāla adhēziju, aizsargāt pamatnes materiālu pret koroziju, aizpildīt pamatnes virsmas poras ja tādas ir, un izcelt materiāla estētisko tekstūru (īpaši kokam). Par cik divu atšķirīgu materiālu savienojuma vietā vienmēr ir jārēķinās ar virsmas spriegumiem, kas bieži vien piesaista gaisa burbulīšus un līdz ar to padara savienojuma vietu mehāniski vājāku, visas gruntis izgatavo ar sastāvu, kas samazina virsmas spriegumus un nodrošina blīvu savienojuma vietu. Atkarībā no tā, kāds ir pamatnes materiāla blīvums un ūdensuzsūce, mēs izvēlamies vai nu gruntējošos sastāvus blīvām, cietām, ūdeni neuzsūcošām (stikls, flīzes, glazūras), arī vāji uzsūcošām (dabiskais akmens, ļoti blīvs betons, klinkers) pamatnēm un tad mēs lietojam, piemēram, BETONGRUNTI, bet mehāniski vājām, porainām un irdenām pamatnēm izvēlēsimies virsmas materiālu cietinošas, blīvējošas un strukturējošas gruntis (piemēram, TIEFGRUNT). Gruntīm, kas domātas  blīvām, cietām, ūdeni neuzsūcošām pamatnēm, pamatfunkcija ir nodrošināt teicamu adhēziju (pielīmēšanas spēju + mehānisku sasaisti) starp gludu un cietu pamatnes virsmas faktūru un dekoratīvo apmetumu, flīzējumu vai bieziem līmējošiem sastāviem un apmetumiem.

Parasti tās ir mākslīgi izveidotas, sārmizturīgas polimērdispersijas, kuru sastāvā ir raupjas kvarca smiltis, kas veido īpaši veiksmīgi risinātu mehānisko saķeri starp apdarināmo virsmu un apdares materiālu. Šāda grunts galvenokārt ir adhēzijas uzlabotājs starp apmetumam vāji piemērotu pamatni un pašu apmetumu. Varētu teikt, ka šādas gruntis ir speciālizētas, apmetuma adhēzijas gruntis. Īpaši ieteicama tās ir gludām betona virsmām, gan sienām, gan arī griestiem. Tāpat arī flīzēšanas darbiem uz vecām flīzētām virsmām un pamatnēm pirms ģipškartona plākšņu līmēšanas. Gruntis, kas domātas  blīvām, cietām, ūdeni neuzsūcošām pamatnēm,  klāj arī uz veciem, cietiem eļļas krāsu klājumiem pirms to apmešanas. Uzstrādā  ar otu, rullīti vai ar pneimatisko paņēmienu (ar pneimatisko pistoli), svarīgi ir ievērot, lai kvarca smiltis iestrādāšanas laikā neizgulsnētos no maisījuma sastāva, tāpēc grunts maisījums pirms uzklāšanas ir rūpīgi samaisāms. Darbi veicami telpās, jo grunts parasti nav  salturīgs materiāls.
Grunts materiāls ir jāizsargā no sala, bet normālā pozitīvā temperatūrā to var uzglabāt  līdz 6 mēneši ilgi. Kā jebkurš polimērbāzes materiāls, tas ir izsargājams no tiešas saules staru iedarbības un no pārmērīga karstuma.

Pilnīgi pretēji iepriekš detalizēti aprakstītajai būvniecības grunšu grupai, kas domātas  blīvām, cietām, ūdeni neuzsūcošām pamatnēm,  darbojas tā saucamās "dziļuma gruntis", piemēram, TIEFGRUNT, ko pielieto vienmēr un visur, ja mums ir jāsaskaras ar mehāniski vājām, ūdeni spēcīgi uzsūcošām, porainām pamatnes virsmām. Šādas gruntis izpilda pamatnes materiāla virsējās kārtas strukturēšanu un to galvenais uzdevums ir pamatnes materiāla virsmas slāņa nostiprināšana, virsmas strukturēšana, materiāla cietības un nodilumizturības paaugstināšana. Vienlaicīgi strukturējošās gruntis veic arī svarīgas papildfunkcijas: virsmas atputekļošanu, pamatnes virsmas ūdens uzsūkšanas spēju izlīdzināšanu un homogenizāciju. Protams, tāpat kā visas gruntis, tās  sekmē arī virsmas adhēzijas īpašības un citas gruntīm piemītošas universālās īpašības.

Foto: GRUNTIS; autors: GRUNTIS

Parasti tās visas  ir efektīvs, specializēts sastāvs baltā krāsā, kas ir izveidots uz polimerbāzes saistvielām un, kas piešķir izlīdzinātām virsmām, kas apstrādātas ar līmjavu labu sasaisti, strukturē virsmas augšējo slāni un izlīdzinā pamatnes tonējumu. Pirms dekoratīvo apmetumu uzstrādes gruntis  ir augstas efektivitātes universāls gruntējošs, darbam gatavs sastāvs virsmām, kas atrodās āra apstākļos un telpās. Tās darbība ir daudz universālāka, nekā parastiem virsmu strukturējošiem sastāviem un tās  ir rekomendējamas pirms visu veidu sintētisku vai minerālā apmetuma uzklāšanas. Pamatnes virsmai ir jābūt sausai, tīrai, bez eļļas paliekām un netīrumiem. Virsmas, kas ir viegli uzsūcošas un mehāniski vājas (koks, balsinājuma virsmas, vecas krīta virsmas u.c.), vispirms ieteicams apstrādāt ar kādu no dziļumgruntīm lai uzlabotu virsmas mehānisko stiprību. Fasādes darbiem paredzētās gruntis  izmanto, lai:

(1) Iegūtu teicamu sasaisti ar pamatni, jo īpaši pēc ilgāka būvdarbu pārtraukuma;

(2) Lai regulētu virsmas ūdens uzsūkšanas spēju

(3) Lai izlīdzinātu virsmas krāsu

Ļoti plašu krāsojuma un apmetuma virsmu gruntēšanai, kurām netiek izvirzītas īpašas paaugstinātas prasības, var izmantot ACRYLGRUNT, kas izpilda visas gruntīm piemītošās pamatīpašības, ir ļoti ekonomiska un droša visdažādāko remonta darbu izpildē. Ja specializētām gruntīm, piemēram, strukturējošām gruntīm, izmanto īpaši dispersas un dārgas izejvielas, kas izceļas ar ļoti smalku molekulāro sastāvu un dziļu iespiešanās spēju pamatnes materiālā, tad izmantojot tikai adhēziju uzlabojošus grunts sastāvus (piemēram, ACRYLGRUNT), var iegūt daudz lētākus grunts materiālus.

Foto: GRUNTIS; autors: GRUNTIS

Visām gruntīm ir kopīgs tas, ka tās ir jāuzstrādā uz pamatnes materiāla virsmas pie apkārtējās vides un pamatnes temperatūras > +5ºC un pirms tiešas  uzstrādes gruntis ir labi jāsamaisa.

Nobeigumā ir jāsaka, ka būvniecībā kopumā uz šodienu lieto ļoti lielu daudzumu gruntējošā materiāla. Katram pamatnes materiālam ir savas fizikāli-mehāniskās īpašības, kuru kopums nosaka, kādām īpašībām ir jāpiemīt gruntējošajam materiālam, tieši tāpēc ir izstrādātas dažādas gruntis, kas nodrošina teicamas saķeres īpašības ar jebkuru pamatnes virsmai uzstrādājamo materiālu, vienlaicīgi pat uzlabojot pamatnes materiāla un virsmas īpašības, vienlaicīgi nodrošinot nepieciešamos mitruma režīmus.

Rakstu sagatavoja tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.

Vairāk informācijas: www.polyline.lv