G.Šlihta: "zaļās enerģijas" zemās izmaksas ir sabiedrībā plaši izplatīts mīts
Foto: G.Šlihta: "zaļās enerģijas" zemās izmaksas ir sabiedrībā plaši izplatīts mīts
Zaļās enerģijas zemās izmaksas ir sabiedrībā plaši izplatīts mīts, jo, lai arī iedzīvotāji vēlētos lētu, zaļu un drošu enerģiju, tomēr tas viss kopā vienlaikus nav īstenojams. Šādu viedokli intervijā "Latvenergo" izdevumam "Energo Forums" pauž Fizikālās enerģētikas institūta direktora vietniece un vadošā pētniece Gunta Šlihta.
Zaļās enerģijas zemās izmaksas ir sabiedrībā plaši izplatīts mīts, jo, lai arī iedzīvotāji vēlētos lētu, zaļu un drošu enerģiju, tomēr tas viss kopā vienlaikus nav īstenojams. Šādu viedokli intervijā "Latvenergo" izdevumam "Energo Forums" pauž Fizikālās enerģētikas institūta direktora vietniece un vadošā pētniece Gunta Šlihta.
Šlihta skaidro, ka vējš visu laiku pūš un neko nemaksā, tomēr iekārtu - vēja ģeneratoru - uzstādīšana prasa milzīgus, miljoniem latu lielus ieguldījumus. Ir vēl viena problēma - vēja enerģijas pieslēgšana kopējam enerģijas tīklam, jo vienu pašu šo enerģijas veidu izmantot nevar. Līdzās ir nepieciešama papildus ar biomasu darbināma koģenerācijas stacija vai ogļu stacija, kas ražo enerģiju arī tajā laikā, kad vējš nepūš.
Savukārt atomelektrostaciju (AES) būvniecība ir ļoti laikietilpīga - tā aizņem aptuveni 10-15 gadus, jo ir augstas drošības prasības. Turklāt jāierīko daudz dažādu papildu elementu - izlietotās kodoldegvielas uzglabāšanas iekārtas u.c. Arī pati būvniecība ir ļoti dārga, tomēr šāds ieguldījums atmaksātos ilgtermiņā, jo ļautu enerģiju izmantot pašiem, kā arī pārdot uz ārvalstīm. Būvējot AES pašu mājās, Latvijas lielākā problēma būtu izlietotās kodoldegvielas uzglabāšana.
Gāzes staciju var uzcelt relatīvi ātri un tādēļ tas būtu viens no piemērotākajiem risinājumiem Latvijai. Tomēr ar to saistās kāds sarežģījums - ļoti daudz gāzes staciju patlaban ceļ Ķīnā, kas iepērk visas industrijas saražotās staciju iekārtas un to rezerves daļas. Tāpēc uz pasūtījuma izpildi ir jāgaida rindā pat 36 mēneši, bet stacijas uzstādīšana prasītu vēl vismaz gadu. "Tas nozīmē, ka Latvija pie jaunas gāzes stacijas varētu tikt ne ātrāk kā 2012.gadā. Ja vēlamies tādu celt, tad šobrīd to darīt ir īstais laiks," akcentē Šlihta.
Šlihta skaidro, ka vējš visu laiku pūš un neko nemaksā, tomēr iekārtu - vēja ģeneratoru - uzstādīšana prasa milzīgus, miljoniem latu lielus ieguldījumus. Ir vēl viena problēma - vēja enerģijas pieslēgšana kopējam enerģijas tīklam, jo vienu pašu šo enerģijas veidu izmantot nevar. Līdzās ir nepieciešama papildus ar biomasu darbināma koģenerācijas stacija vai ogļu stacija, kas ražo enerģiju arī tajā laikā, kad vējš nepūš.
Savukārt atomelektrostaciju (AES) būvniecība ir ļoti laikietilpīga - tā aizņem aptuveni 10-15 gadus, jo ir augstas drošības prasības. Turklāt jāierīko daudz dažādu papildu elementu - izlietotās kodoldegvielas uzglabāšanas iekārtas u.c. Arī pati būvniecība ir ļoti dārga, tomēr šāds ieguldījums atmaksātos ilgtermiņā, jo ļautu enerģiju izmantot pašiem, kā arī pārdot uz ārvalstīm. Būvējot AES pašu mājās, Latvijas lielākā problēma būtu izlietotās kodoldegvielas uzglabāšana.
Gāzes staciju var uzcelt relatīvi ātri un tādēļ tas būtu viens no piemērotākajiem risinājumiem Latvijai. Tomēr ar to saistās kāds sarežģījums - ļoti daudz gāzes staciju patlaban ceļ Ķīnā, kas iepērk visas industrijas saražotās staciju iekārtas un to rezerves daļas. Tāpēc uz pasūtījuma izpildi ir jāgaida rindā pat 36 mēneši, bet stacijas uzstādīšana prasītu vēl vismaz gadu. "Tas nozīmē, ka Latvija pie jaunas gāzes stacijas varētu tikt ne ātrāk kā 2012.gadā. Ja vēlamies tādu celt, tad šobrīd to darīt ir īstais laiks," akcentē Šlihta.