Gaisa apkures sistēmas

Foto: Gaisa apkures sistēmas; autors: Gaisa apkures sistēmas

Gaisa apkures sistēmās siltumnesējs ir gaiss, kas tiek sasildīts siltumapmaiņas iekārtā. Tāpat kā ūdens apkures sistēmās, gaisa apkure var būt ar dabisko vai piespiedu cirkulāciju; ir vietējās un centrālās sistēmas. Visbiežāk lietotas ir vietējās gaisa apkures sistēmas ar dabisko cirkulāciju.

Elektrosildītāji
Telpu apkure parasti sastāv no divām daļām. Pamatapkure var nodrošināt minimālu temperatūru 16-17°C. Elektrisko apkuri parasti izmanto, lai vajadzīgajā laikā temperatūru paceltu līdz augstākam līmenim - 19-21°C. Šī apkures sastāvdaļa darbojas īslaicīgi, izmantojot materiālu un telpu siltuma inerci.
Sildītājus var iedalīt:
* ar vaļējiem sildelementiem (spirāles);
* ar slēgtiem sildelementiem (sienu vai grīdas apdarē iemontēti sildelementi);
* ar eļļā vai ūdenī iegremdētiem sildelementiem.

Kamīni un krāsniņas
Kamīnu efektīvai ekspluatācijai tiek veltīta arvien lielāka vērība. Projektējot siltuma izmantošanas sistēmas, iegūst ekonomiski apkures sistēmu, vienlaicīgi saglabājot vizuālo efektu.
Iegādājoties kamīnu ar slēgto čuguna kurtuvi, iespējams to izmantot kā gaisa apkures sistēmu vairākām telpām vienlaicīgi - kā dzīvoklī, tā arī mājā. Šāds risinājums ir iespējams, virs kamīna kurtuves izmantojot siltuma savācēju (kolektoru) un tam savukārt pievienojot izolētus siltumvadus. Siltais gaiss tiek aizvadīts uz citām telpām pa cauruļveida siltā gaisa kanāliem, kurus vēlams iepriekš paredzēt telpas projektā.

Ierīkojot krāsniņu vai kamīnu ir jāievēro svarīgs nosacījums - apkures ierīces jauda tiek norādīta kilovatos, bet jaudu, kas nepieciešama telpu apsildei, aprēķina uz visas telpas kubatūru. Izvēloties vai pērkot krāsniņu vai kamīnu, jārēķina, ka ar 1 kilovatu jaudas var apsildīt aptuveni 30 kubikmetrus telpas tilpuma. Tas nozīmē, ka 10 m² telpai ar 3 metru augstumu, nepieciešams 1 kilovats jaudas. Vairākas firmas norāda tikai, cik kvadrātmetrus telpas var apsildīt, neņemot vērā griestu augstumu.

Pirms sākt apkures krāsniņas vai kamīna montāžas darbus, pirmkārt, nepieciešams pārliecināties, vai dūmvads, pie kura pievienos apkures ierīci, atbilst visām Latvijas Republikā spēkā esošajām ugunsdrošības normām. Ja pie skursteņa jau ir bijusi pieslēgta krāsns vai malkas plīts, tad nav vajadzīga papildus saskaņošana. Var nojaukt malkas plīti un tās vietā ierīkot krāsniņu vai kamīnu, tikai vajadzīga skursteņslauķa pārbaude. Ja apkures ierīce nav bijusi pieslēgta pie skursteņa - nepieciešams to iekļaut telpas inventarizācijas plānā, kā arī vajadzīgs dūmvadu tīrītāju akts par dūmkanāla stāvokli. Dūmvadam ir jābūt novietotam pie apkures ierīces vai maksimāli tuvu tai.
Jāpārliecinās par grīdas, sienu un griestu materiālu ugunsdrošību. Nepieciešamības gadījumā jāizmanto papildus speciālus karstumizsturīgus, izolējošus materiālus. Pamatam zem paredzētā kamīna jābūt iebetonētam un attiecīgi nostiprinātam. Izvietojot to telpā, ir jāparedz svaigā gaisa pieplūde, kas ir nepieciešama degšanas procesam. Sevišķa uzmanība jāpievērš hermētiskajiem stikla pakešu logiem, jo, kamīnam kuroties, tiek izmantots gaiss no telpas, un nepietiekamas svaigā gaisa pieplūdes gadījumā vilkme skurstenī var vērsties pretējā virzienā un dūmvads darbosies kā gaisa pieplūde, vienlaicīgi telpā caur kamīna kurtuvi nonāks dūmi un kvēpi.

Noteikti jāņem vērā telpas siltumizolācija. Visi ražotāju aprēķini, kas uzrādīti tehniskajā informācijā, paredzēti telpām bez lieliem siltuma zudumiem caur sienām, logiem, grīdu un griestiem. Brīnumu nebūs, ja telpa ir slikti izolēta, caur logiem svilpo vējš - varēs kurināt, likt klāt malku - siltuma nebūs. Ja nav pareizi nosiltinātas telpas, jebkura ierīce kļūst neefektīva.

Siltumsūkņi

Siltumsūknis ir apkures iekārta, kura siltuma ražošanai izmanto mums apkārt esošajā vidē - augsnē, ūdens krātuvēs, dziļurbuma ūdenī un gaisā akumulēto saules enerģiju.Šī enerģija var tikt izmantota apkurei un patēriņa ūdens sildīšanai, nodrošinot labi vadāmu, stabilu apkures sistēmu, kas darbojas visu gadu.

Visvairāk izplatīti siltumsūkņu veidi ir pazemes kolektors, kalna kolektors un atklātās ūdenskrātuves kolektors.
Ir pieejami tādi siltumsūkņu modeļi, kuri var strādāt kā uz apkuri, tā arī uz dzesēšanu vasaras laikā.
Siltuma sūknis kompresoru un cirkulācijas sūkņu darbināšanai izmanto elektroenerģiju. Atkarībā no izmantojamā siltuma avota un apkures sistēmas veida sistēma ražo trīs līdz piecas reizes vairāk siltuma enerģijas, nekā pati patērē elektroenerģiju. Siltuma ražošana notiek bez degšanas procesa, nerodas pelni, dūmi vai videi kaitīgas gāzes. Kurināmo nav nepieciešams iegādāties vai transportēt. Siltuma enerģijas ražošanas efektivitātes koeficients labāko risinājumu gadījumā jau pašlaik ir salīdzināms ar t.s. salīdzinošiem nākotnes enerģijas apkures elementiem.
Apkures izdevumi mūsu klimatiskajos apstākļos sastāda lielāko daļu no mājas ekspluatācijas izdevumiem. Apkures sezona ilgst 7 mēnešus.

Izvēloties apkures sistēmu ir svarīgi pievērst uzmanību sekojošiem aspektiem: kāda apkures iekārta un kāds kurināmais tiks izmantoti un ar kā palīdzību siltums tiks izplatīts telpās.
* Tie var būt apkures katli, kas izmanto dažādu kurināmo: ogles, malku, skaidu briketes, granulas, šķeldu, gāzi, šķidro kurināmo....u.c. Kurināt var arī ar elektrību: gan izmantojot elektrotenus, gan jonu apkuri. Var izmantot arī centrālizēto siltumapgādes tīklu pakalpojumus.
* Tiek izmantoti dažādi radiatori, konvektori, fankoili, arī aktīvie konvektori un grīdā iemontētas siltumnesēja caurules - grīdas apkure ar ūdeni. Pēdējā laikā īpašu popularitāti iegūst tieši grīdas apkure. Tā tiek veidota 90% no jaunbūvēm Skandināvijā. Tā nodrošina gan augstāku komforta līmeni, gan arī apkures izdevumu ekonomiju.

Veidojot ēkas apkures sistēmu un izvēloties siltuma avotu, ir izdevīgi visu labi pārdomāt pirms izdarīt galīgo izvēli. Siltumsūkņa apkures sistēmas ierīkošana salīdzinājumā ar citiem apkures veidiem parasti izmaksā dārgāk, bet ekspluatācijas laikā tā nodrošina ar vislētāko pieejamo enerģiju. Sistēmu ir iespējams pilnībā automatizēt un vadīt arī no attāluma.
Siltumsūkņu priekšrocības:
* zemas 1 kW saražotās jaudas izmaksas
* neatkarība no pastāvīgi augošām gāzes un kurināmā izmaksām
* drošība ekspluatācijā, jo nenotiek degšanas process, kā arī netiek pieslēgta gāze
* nav jāizbūvē dūmvadi
* nav vajadzīga vieta kurināmā tvertnei
* nav jāveic apkopi
* var izmantot gan apkurei, gan karstā ūdens sagatošanai
* var lietot kā apkurei, tā arī dzesēšanai (skat. Papildierīces)

Par apkures sistēmām stāstīja meistars Igors Šiškins
Bauskas rajona Vecumnieku pagasts, "Purvmaļi"


*Informācija par siltumsūkņiem ņemta no www.siltumsukni.lv