Gaisa siltumsūkņi – viena iekārtu grupa, dažādi tehniskie risinājumi
Baltijas valstu – un, protams, arī Latvijas, tirgū situmsūkņu tehnoloģijas ienākušas pakāpeniski, un nav noslēpums, ka bieži vien tie, kas tirgu apgūst pirmie, zināmu laiku ir arī populārākie tā "spēlētāji".
Gaisa
siltumsūkņi – viena iekārtu grupa, dažādi tehniskie risinājumi |
|
Baltijas
valstu – un, protams, arī Latvijas, tirgū situmsūkņu tehnoloģijas
ienākušas pakāpeniski, un nav noslēpums, ka bieži vien tie, kas tirgu
apgūst pirmie, zināmu laiku ir arī populārākie tā "spēlētāji".
Mūsu valstī pašā "siltumsūkņu ēras" sākumā iepazinām ģeotermālo siltumsūkņu sistēmas, kas arī šobrīd Latvijā ir ļoti populāras un pieprasītas. Tomēr pasaulē – un arī kaimiņu reģionā – Skandināvijā, pastāv visai liela siltumsūkņu sistēmu un tehnisko risinājumu dažādība, ko pamazām redz ienākam arī Latvijā. Primāri šo dažādību nodrošina divas dažādas siltumsūkņu sistēmas (vadoties pēc siltumenerģijas avota), bet sekundāri – šo divu dažādo sistēmu (ģeotermālo un gaisa siltumsūkņu) tehniskās konfigurācijas. Jo svarīgi ir ne tikai tas, no kurienes siltuma enerģija tiek ņemta, bet arī tas, kādā veidā tas tiek darīts un kā šī enerģijas nonāk līdz patērētājam. Tehnisko konfigurāciju dažādības ziņā absolūtie līderi ir gaisa siltumsūkņi. Šis apzīmējums prasti tiek lietots, lai raksturotu trīs dažādu tehnisko risinājumu siltumsūkņu iekārtas: gaisa-gaisa, gaisa-ūdens un nostrādātā gaisa siltumsūkņus. Tās, lai arī visās kā siltuma avots tiek izmantots āra gaiss, ir atšķirīgas gan pēc konfigurācijas, gan pēc darbības principa, gan arī pēc telpu apsildes un siltā gaisa izkliedes parametriem. Gaisa-gaisa siltumsūkņi Tehniski visvienkāršākā ir tā dēvētā gaisa-gaisa siltumsūkņa sistēma (pazīstama arī kā kondicioniera tipa siltumsūkis, jo sistēma darbojas reversā - gan apsildes, gan dzesēšanas režīmā), kas sastāv no divām iekārtām – āra (kompresora-kondensētāja) un iekšējā (iztvaikošanas) bloka. Mēdz uzstādīt arī gaisa-gaisa siltumsūkņu split (jeb vairāku iekšējo bloku) sistēmas – tajās pie ārējā bloka (var tikt montēts uz ēkas sienas vai jumta, arī novietots uz terases uc.) jaudai jāatbilst vai jābūt lielākai par atsevišķo iekšējo bloku jaudu. Pretējā gadījumā siltumsūkņa sistēmas ekspluatācija kļūst problemātiska. Valda uzskats, ka šādas konfigurācijas sistēmu ekspluatācija dzesēšanas režīmā ir efektīvāka, nekā to pielietošana telpu apsildei, tomēr aizvadīto piecu gadu pieredze rāda, ka šis pieņēmums ir objektīvi apstrīdams. Pasaules vadošās kondicionēšanas un apsildes iekārtu ražotājkompānijas piedāvā ļoti komplicētus – daudzpakāpju un multizonālos split sistēmu risinājumus gan telpu apsildei, gan arī dzesēšanai, kuru darba ražīgums ir ļoti augsts un iekārtu ekspluatācija – ērta, droša un ekonomiska. Gaisa-gaisa siltumsūkņu sistēmās, ārējais bloks ar iekšējiem savienots ar freona loku – praktiski, tās ir divas izolētas, neliela diametra caurulītes. Gaisa-gaisa siltumsūkņu sistēmas vislabāk piemērotas uzstādīšanai vasarnīcās vai kempinga tipa sezonālos atpūtas kompleksos, kur apsildāmo telpu kvadratūra nav ļoti liela – proti, nepārsniedz 150-200m2. Tāpat, izvēloties šādu siltumsūkņa veidu izstādīšanai savās mājās (tā var būt ne tikai māja, bet arī dzīvoklis), jārēķinās ar nepieciešamību pēc apkures sistēmas rezerves varianta – proti, cietā kurināmā katla vai vismaz malkas krāsns, kamīna uc., ko iespējams izmantot ziemas sezonas enerģijas patēriņa pīķa nosegšanai. Vairums gaisa-gaisa siltumsūkņu sistēmu lielā aukstumā (-200C) automātiski atslēdzas. -20-250C grādu salā spēj darboties vienīgi īpaši veidotie gaisa-gaisa siltumsūkņu "arktiskie modeļi" (piemēram, "Fujitsu Arctic"), lai gan arī to lietderības koeficients –šādā darbības režīmā ir visai neliels (faktiski, darbojas vienīgi elektriskā apkure). Gaisa-gaisa siltumsūkņa būtiska priekšrocība ir tā, ka šīs iekārtas var darbināt reversā režīmā – ziemā kā apsildes, bet vasarā kā aktīvās dzesēšanas iekārta, tomēr jāatceras, ka tās nevar tikt izmantots telpu gaisa ventilācijas nodrošinātāji. Caur tām telpā netiek pievadīts āra gaiss, tāpēc vēdināšana jāveic citādi - piemēram, ar atsevišķu vēdināšanas siltummaini. Izvēloties mitekļa apsildei gaisa-gaisa siltumsūkni, jāņem vērā arī fakts, ka tas, pretēji citām ģeotermālajām un gaisa siltumsūkņu tehniskajām konfigurācijām, nav izmantojams siltā ūdens sagatavošanai. Tātad, siltā ūdens sagatavošanai jāizmanto cita iekārta – piemēram, elektriskais boilers. Lai arī sistēmai ir savi trūkumi – tai vienmēr nepieciešama "dublējošā" apkures sistēma – pīķa nosedzējs, apkures sezonas augstākajā periodā sistēma vai nu nav izmantojama, vai nu tās lietderības koeficients ir ļoti zems, nevar tikt sagatavots siltais ūdens, tomēr, pieredze rāda, ka sistēma pamatoti ir guvusi plašu atzinību un popularitāti ne tikai Ziemeļvalstīs, Vācijā un citviet Eiropā, bet arī pie mums – Latvijā. Tai ir arī vairākas neapstrīdamas priekšrocības. Pirmkārt, iekārtas ir viegli montējamas, nav nepieciešams investēt zemes darbos (kā tas ir ģeotermālo sistēmu ierīkošanas gadījumā), kā arī izbūvēt atsevišķu katlu telpu (kā tas ir vairuma gaisa-ūdens siltumsūkņu sistēmas ierīkošanas gadījumā); otrkārt, sistēmas uzstādīšanas izmaksas ir ļoti demokrātiskas – apmēram 1000-1100 lati par vienu "pāri" (ārējais un iekšējais bloks, spēj apsildīt līdz 80m2 lielu telpu) ; treškārt, iekārtas darbojas klusi (salīdzinot ar gaisa-ūdens siltumsūkņiem; vidējais skaņas fona diapazons – no 20-30dB); ceturtkārt, tās ir darbināmas reversā režīmā un, piektkārt, iekārtas (gan āra, gan iekšējie bloki) ir viegli kopjami (iekšējo bloku filtru un ārējā bloka tīrīšanu var veikt pašu spēkiem). Latvijā, līdzīgi arī Skandināvijas D apgabalos – Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā, gaisa-gaisa siltumsūkņi šobrīd tiek plaši izmantoti gan nelielās vienģimeņu – īpaši tā dēvētajās rindu mājās, gan dzīvokļos, gan arī nelielas kvadratūras tirdzniecības vietās. Tieši tāpēc, ka gaisa-gaisa siltumšukņu sistēma nav uzskatāma par "kapitālu telpu apsildes risinājumu", mazos – bieži vien ar sezonālu mainību izmantojamos objektos, tas ir labākais telpu apkures un arī aukstumapgādes risinājums. Šāda veida siltumsūkņu jaudu amplitūda ir no 0,7kW līdz pat 14kW sarežģītiem multizonālajiem split risinājumiem, kuros izmantoti dažādu tipu (piemēram – kasešu un kanālu) iekšējie bloki. To ražotāju spektrs, kuru gaisa-gaisa siltumsūkņu (inverteru) sistēmas Latvijā tiek piedāvātas, ir visai plašs (gan – sākot no pazīstamiem un sen atzītiem brendiem kā "Panasonic", "Daikin", "Sanyo", "IVT" un "AEG", beidzot ar "Ballu", "Fuji" un "Mitsubishi". Vairāki ražotāji – tostarp, viens no pasaules līderiem kondicionēšanas sistēmu izstrādē un ražošanā – koncerns "Sanyo", piedāvā arī ļoti sarežģītas, pilnībā automatizētas daudzpakāpju split kondicionēšanas sistēmas, kas izmantojamas ne tikai aukstuma-,bet arī siltuma apgādes vajadzībām. Sistēma ir komplicēta – to veido āra bloks/bloki, kā arī sazarota dažāda tipa iekšējo bloku kaskāde. Automātiskās vadības sistēma paredz sistēmas elementu darbošanos dažādā intensitātē un dažādos režīmos – vienlaikus spējot nodrošināt gan apsildes, gan dzesēšanas funkcijas. Šāda veida sistēmu projektēšana un uzstādīšana nesen uzsākta arī Latvijā. Interesanti – Skandināvijas valstīs šāda veida daudzpakāpju kondicionēšanas sistēmas arvien biežāk tiek uzstādītas primārai ekspluatācijai siltuma, nevis aukstuma apgādes režīmā. Latvijā gan pagaidām šādu precedentu nav, jo ļoti neliels ir minētā veida kondicionēšanas iekārtu kaskāžu uzstādīšanas īpatsvars kopumā. |