building.lv skaitļos

Lietotāji online57
Aktīvie uzņēmumi1680
Nozares raksti32877
Gaisa-ūdens siltumsūkņu sistēmas : building.lv - par būvniecību Latvijā

  2. Ziņas
  3. Profesionāļu padomi
  4. Gaisa-ūdens siltumsūkņu sistēmas

Gaisa-ūdens siltumsūkņu sistēmas

Gaisa-ūdens siltumsūkņu sistēmas

Gaisa-ūdens siltumsūkņu sistēmas, atšķirībā no gaisa-gaisa siltumsūkņiem, vienmēr kalpo kā ēkas pamata apsildes veids.

Gaisa-ūdens siltumsūkņu sistēmas
07.08.2007, www.building.lv
Rakstīt komentāru šim rakstamUzrakstiet komentāru...
Vēlos izvietot savu rakstu-->



 
Gaisa-ūdens siltumsūkņu sistēmas, atšķirībā no gaisa-gaisa siltumsūkņiem, vienmēr kalpo kā ēkas pamata apsildes veids. Šī sistēma sastāv no lieliem un diezgan masīviem pamata elementiem – āra un iekšējā bloka, kurus savieno freona vai glikola loks.
Gaisa-ūdens siltumsūkņi ir labs risinājums gadījumā, ja klients nevēlas objektā uzstādīt ģeotermālo siltumsūkni, un bieži vien šādu izvēli nosaka brīvas zemes platības trūkums horizontālā kolektora ierakšanai vai arī nevēlēšanās veidot atsevišķu dziļurbumu vertikālai kontūrai.

src=

Gaisa-ūdens siltumsūkņu sistēmas nodrošina arī siltā ūdens sagatavošanu; lielā mērā, pēc savas funkcionalitātes tās līdzinās ģeotermālajām sistēmām, tomēr ir būtiskas atšķirības. Pirmkārt, atšķiras siltuma avots (vienā gadījumā tā ir zeme vai ūdens, otrā – āra gaiss), otrkārt, gaisa-ūdens sistēmas gabarīti ir lielāki (īpaši tas attiecas uz iekšējiem blokiem) un, treškārt, gaisa-ūdens sistēmas iekārtu radītais trokšņa fons mēdz būt lielāks kā ģeotermālajām sistēmām, tāpēc tās piemērotas vienīgi novietošanai atsevišķā, vēlams, ar skaņas izolāciju aprīkotā, apkures (katlu) telpā apsildāmās ēkas pagraba stāvā.

Tomēr minētās atrunas nevar tikt attiecinātas uz visiem gaisa-ūdens siltumsūkņiem kopumā, jo aiz šī vispārējā apzīmējuma "slēpjas" četri dažādi iekārtu tehniskie risinājumi.
Trīs no šiem risinājumiem: "āra bloks ārā – iekšējais bloks katla telpā"; "abi bloki katla telpā" un "abi bloki ārā", ir principiāli līdzīgi.
Tiem visiem ir raksturīgs piespiedu cirkulācijas cikls.
Savukārt, ceturtais gaisa-ūdens siltumsūkņu risinājums ir citāds - tam piespiedu cirkulācijas cikla nav.

Šī tehniskā risinājuma gadījumā, siltumsūkņa ārējais bloks nav mehāniska gaisa ņemšanas ierīce, bet liela izmēra freona vai glikola "radiators".

Daži siltumsūkņu tehnoloģiju eksperti salīdzina šo kontūru ar ģeotermālo siltumsūkņu horizontāli iezemēto kolektoru – atšķiras vienīgi kontūru atrašanās vieta un tajās cirkulējošā freona tipa ("radiatora" kontūrā vienmēr cirkulē freons ar ļoti zemu viršanās temperatūru).

"Āra bloks ārā – iekšējais bloks katlu telpā" – tas ir visbiežāk uzstādītais gaisa-ūdens siltumsūkņu tips ne tikai Latvijā, arī citās valstīs (var teikt – tā ir klasiskā gaisa-ūdens siltumsūkņu sistēma). Šīs sistēmas gadījumā, āra bloks atrodas apsildāmās ēkas ārpusē, bet pati siltumsūkņa iekārta un siltā ūdens boileris – katlu telpā.

src=

Uz šo sistēmu attiecas atruna par paaugstināto skaņas fonu gan āra bloka tiešā tuvumā, gan arī katlu telpā, kur uzstādīts pats siltumsūknis.

src=Diezgan "trokšņaini ekspluatējams" ir arī āra bloks, jeb mehāniskā gaisa ņemšanas iekārta (lai gan trokšņa intensitāte ir variabla – tā atkarīga gan no siltumsūkņa jaudas, gan specifiskiem tehniskajiem parametriem).

Tomēr, bieži izskanējušie apgalvojumi, ka gaisa-ūdens siltumsūkņu sistēma nav īsti piemērota neviena tipa objektiem – "kapitālās ēku apsildes" jomā to kvalitatīvi izkonkurē ģeotermālo siltumsūkņu risinājumi, bet "sezonālās vai atbalsta apkures" jomā – split sistēmas, nav īsti korekti.

src=
Šīs sistēmas, kā atzīst apkures sistēmu projektētāji ar lielu pieredzi siltumsūkņu inženiertehnisko risinājumu jomā, ir ne mazāk efektīvas par analogas jaudas ģeotermālajām sistēmām – vienīgais to būtiskais trūkums ir īpašs zemo gaisa temperatūru jūtīgums. Šobrīd Latvijas un citu Eiropas valstu tirgū ir pieejamas gaisa-ūdens siltumsūkņu sistēmas, kuru ekspluatācija ir efektīva līdz -18-200C.

Gaisa temperatūrai noslīdot zemāk par šo atzīmi, siltumsūkņu sistēma automātiski atslēdzas, un ēkas visaugstākajās gada dienās 100% jāapkurina, izmantojot elektroenerģiju. Lai gan, daudzās C un R Eiropas valstīs, tā dēvētie "aukstuma pīķa maksimumi" tiek segti arī citādā veidā – proti, salāgojot gaisa-ūdens siltumsūkņa sistēmu ar gāzes apkures vai šķidrā kurināmā katlu (sākotnējo nedemontēto ēkas apkures sistēmu).

Šāds apkures sistēmu integrētais risinājums ir populārs Vācijā, Austrijā un arī Lielbritānijā, kur siltumsūkņu sistēmu uzstādīšana guvusi plašu popularitāti tikai aizvadītajos 7-10 gados.

src=Teorētiski un praktiski, šādas siltumapgādes automatizētās kaskādes izveide iespējama arī Latvijā, tomēr tās adekvātas darbības nodrošinājumam nepieciešamas papildus investīcijas īpašu automātiskās vadības protokolu uzstādīšanā.

Bez tam, ne visu mūsu valsts tirgū pieejamo gaisa-ūdens siltumsūkņu sistēmu vadības protokols ir salāgojams ar gāzes apkures katlu vadības iekārtām. Vismaz, pagaidām šāda prakse mūsu valstī nav populāra – jo, pirmkārt un galvenokārt, arī interese par gaisa-ūdens siltumsūkņu sistēmu uzstādīšanas iespējām krietni atpaliek no ģeotermāliem siltumsūkņiem un gaisa-gaisa split sistēmām.

Gaisa-ūdens siltumsūkņi Eiropā un ASV bieži tiek uzstādīti kā daļa no integrētas siltā ūdens un siltumapgādes sistēmas, kas sastāv no 2 vai vairāk salāgotiem elementiem. Šādā dažādu elementu kaskādē parasti iekļautas saules kolektoru iekārtas, "pīķa nosegšanas" apkures sistēma (dabasgāzes vai elektriskā apkure, kas vēsturiski izmantota ēkas apsildei) un arī nostrādātā gaisa siltumsūknis.

Šādas kaskādes izveide diezgan dārgi izmaksājošs pasākums, tomēr ilglaicīgā periodā tā spēj atpelnīt ieguldīto naudu, kā arī palīdzēt ekonomēt gan uz apsildes, gan siltā ūdens sagatavošanas rēķina, jo maksimāli tiek izmantoti visi ēkas energoapgādei patērētie resursi – pat ventilācijas sistēmā izcirkulējušā gaisa atdotais siltums.

Pasaulē lielākā un tradīcijām bagātākā siltumsūkņu iekārtu ražotāja "Nibe" Latvijas pārstāvniecība piedāvā ne tikai uzstādīt ūdens-gaisa, ģeotermālos un nostrādātā gaisa siltumsūkņus, bet arī izstrādāt netradicionālu apkures un siltā ūdens sagatavošanas sistēmu modeļu inženiertehniskās shēmas un to tehniski-ekonomisko pamatojumu.
Tāpat, caurlūkojot kopā ar "Nibe" inženieriem firmas jau izstrādāto un ekspluatācijā aprobēto netradicionālo siltumsūkņu sistēmu risinājumu online katalogu, pilnīgi iespējams, ka sev piemērotu risinājumu klients var atrast arī tur.

Tādā gadījumā nākas veikt tikai jaunās apkures sistēmas jaudas aprēķinus un projekta pielāgošanu konkrētā objekta prasībām.

Gaisa-ūdens siltumsūkņu tehnoloģijās vēl arvien strauji ienāk dažādas tehnoloģiskās un tehniskās novitātes – šīs iekārtas un to risinājumi vēl arvien tiek būtiski uzlaboti, un šajā jomā strādā pasaules vadošās siltumsūkņu un gaisa apstrādes agregātu ražotājfirmas – gan skandināvu "Nibe" un "Thermia", gan japāņu "Sanyo", gan arī vācu "Vaillant".

"Abi bloki katlu telpā" un "abi bloki ārā" – tās ir mazāk pazīstamās gaisa-ūdens siltumsūkņu sistēmas uzbūves formas, kas pēc nedz pēc jaudas, nedz ekspluatācijas kvalitātes parametriem neatšķiras no tā dēvētās klasiskās konfigurācijas – "āra bloks – ārā, iekšējais bloks – katla telpā".

Atšķiras vienīgi pats siltumsūkņa agregāts, tā novietojums un gaisa pievades-izvades konfigurācija (taču ne princips).

src=

src=

Abos gadījumos ārējais un iekšējais bloks satilpināts vienā siltumsūkņa agregātu korpusā.
Ja korpuss tiek novietots ārā, gaisa pievade un izvadīšana tiek īsteno pa īpašām atverēm tā sānos, savukārt, ja tas atrodas katlu telpā, gaisa pievade un izvadīšana notiek pa īpašam gaisa ņemšanas, izvades lūkām ēkas sienā (siltumsūkņa gaisa pievadi un izvadi savienoti ar tām).

Gaisa-ūdens siltumsūkņu jaudas amplitūda ir visai plaša – no 1,5-6 kW iekārtām, kas piemērotas ļoti nelieliem objektiem (līdz 150m2) līdz 12-14kW iekārtām, kas uzstādāmas vidēji lielos vai lielos objektos (no 300 – 1000m2).
Izvēloties savas mājas vai cita objekta apsildei gaisa-ūdens siltumsūkni, jārēķinās ar to, ka šim apkures veidam būs nepieciešama "aukstuma pīķa nosegšanas" kompensācija – tomēr, ne vienmēr tai jābūt relatīvi dārgi izmaksājošajai elektriskajai apkurei.

Kā atbalsta apkures sistēma var kalpot arī cietā kurināmā vai gāzes apkures iekārtas
Gadījumā, ja klients vēlas salāgot siltumsūkņa sistēmu ar gāzes apkures iekārtām, nepieciešams pārliecināties, vai abu agregātu automātikas veids un protokols šādu iespēju vispār paredz.

Gaisa-ūdens siltumsūkņu uzstādīšanas izmaksu spektrs ir tuvs ģeotermālo siltumsūkņu sistēmu izmaksām – vienīgi, to uzstādīšanas gadījumā, nav nepieciešams veikt kolektora ieguldīšanu, kas ir ne tikai dārgs, bet arī laikietilpīgs un darbietilpīgs process. Tā, uzstādot vidējas jaudas siltumsūkni (8-10kW), jārēķinās ar vismaz 8000-8500 latu lieliem finansu ieguldījumiem.

Ja rekonstruējamā ēkā eksistē labi funkcionējoša "vēsturiskā" apkures sistēma, vai arī jaunbūvējamā objektā plānota uzstādīt ne tikai siltumsūkni, ber arī gāzes vai cietā kurināmā katlu, tad tieši gaisa-ūdens siltumsūknis varētu būt lieliska efektīvas, labi funkcionējošas un ekonomiskas kompleksās siltumapgādes sistēmas sastāvdaļa.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.