Galvenā funkcija: Informēt iedzīvotājus par daudzdzīvokļu ēku ekspluatācijas siltumtehnisko parametru uzlabošanas iespējām
Inženierzinātņu doktore Maija Rubīna – viena no Latvijas pazīstamākajām siltumapgādes inženierēm, kopš 2007. gada vidus vada mūsu valstī pirmo pašvaldības enerģētikas aģentūru - Rīgas enerģētikas aģentūru.
| Galvenā
funkcija: Informēt iedzīvotājus par daudzdzīvokļu ēku ekspluatācijas
siltumtehnisko parametru uzlabošanas iespējām |
|||
Inženierzinātņu
doktore Maija Rubīna – viena no Latvijas pazīstamākajām
siltumapgādes inženierēm, kopš 2007. gada vidus vada mūsu valstī pirmo
pašvaldības enerģētikas aģentūru - Rīgas enerģētikas aģentūru.
Lēmums par šādas aģentūras veidošanu Rīgas domē pieņemts aizvadītā gada 23. janvārī, un aģentūras galvenā funkcija ir energoapgādes un energoefektivitātes vadība un koordinācija pašvaldībā, kā arī informācijas pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem par daudzdzīvokļu ēku un dzīvokļu siltumpatēriņa samazināšanas iespējām. Savu iespēju robežās aģentūra sniedz iedzīvotājiem informāciju arī par ēku siltināšanas jautājumu risināšanas kārtību un iespējām šobrīd, un cer, ka izdosies veidot pašvaldības palīdzības sistēmu iedzīvotājiem māju siltināšanā. "Rīgas daudzdzīvokļu dzīvojamais fonds ir sliktā tehniskā stāvoklī ar zemu siltuma noturību, - atzīst M.Rubīna .Esam jau paveikuši lielu darbu ēku siltumpatēriņa samazināšanai. Gandrīz visās Rīgas daudzdzīvokļu ēkās ir uzstādīti moderni, pilnībā automatizēti lokālie siltummezgli. Tas ir ļāvis veikt siltuma patēriņa regulēšanu un samazināt patēriņu par 15-30%. Tomēr ir ļoti ievērojami zudumi caur ēkas norobežojošām konstrukcijām, logiem un durvīm. Vidējais Rīgas daudzdzīvokļu māju siltumpatēriņš gadā uz vienu kvadrātmetru ir 231 kWh. Protams, tas ir nedaudz labāk kā kopumā Latvijā, kur šis skaitlis ir 250-280kWh/m2/gadā, taču tas ir par daudz, ja raugāmies uz siltumenerģijas izmaksu dinamiku pat ļoti tuvā perspektīvā." Šī gada lielākais siltuma enerģijas sadārdzinājums vēl tikai gaidāms rudenī – oktobrī, kad siltumenerģijas izmaksas pieaugs vēl par apmēram 35%, tuvinot to brīdi, kad par viena dzīvojamās platības kvadrātmetra apsildi mēnesī maksāsim jau ap 1 latu. Šī robeža būs ne tikai finansiāli, bet arī psiholoģiski grūti pārvarama, tomēr tā ir nenovēršama. "Mēs nevaram ietekmēt energoresursu cenu kāpumu, kas saistīta ar dabasgāzes ievērojamu sadārdzināšanos no Krievijas, bet mēs varam izdarīt visu, lai siltuma enerģijas ražošanas, pārvades un patēriņa process būtu maksimāli efektīvs un racionāls. Šobrīd Rīgā siltumenerģija tiek ražota ļoti modernās koģenerācijas stacijās, siltuma enerģijas pārvade notiek pa atjaunotām siltumtrasēm ar pietiekoši maziem siltuma zudumiem (13%), ēkās uzstādīti moderni siltummezgli...taču siltuma enerģijas gala patēriņa apstākļi nav apmierinoši. Tas, kas ietaupīts ražojot, pārvadot un sadalot siltuma enerģiju, zūd to lietojot. Zūd galvenokārt tieši privatizēto daudzdzīvokļu namu sektorā, kas šeit pie mums – Rīgā, atbilst pusei no visas Latvijas privatizēto dzīvojamo māju skaita". – secina M.Rubīna. Viņa norāda, ka aktīva darba uzsākšana ēku energoefektivitātes uzlabošanas jomā Rīgā ir ļoti iekavēta – šiem pasākumiem bija jānorit jau pilnā sparā, līdzīgi kā tas notiek gan kaimiņos – Polijā, Igaunijā, arī Lietuvā, kur veiksmīgi un ļoti produktīvi stādā gan valsts enerģētikas aģentūra, gan vairākus gadus darbojas Kauņas reģionālā enerģētikas aģentūra. Darbs rit arī citās Latvijas pilsētās, kā, piemēram, Liepājā, Valmierā, Jelgavā, Olainē, Cēsīs un citviet. "Bija izveidojusies neadekvāta situācija, ka visā Latvijā no valsts puses tika atbalstīts un stimulēts ēku energoauditēšanas un māju siltināšanas process – izņemot Rīgu. Šobrīd situācija ar valsts atbalstu ir uzlabojusies, arī Rīgas mājas var pretendēt uz līdzdalību konkursos par līdzekļu piešķiršanu, ceram veidot arī pašvaldības atbalsta politiku. Ir pēdējais laiks ķerties pie darba un metodiski, mērķtiecīgi strādāt. Citas izejas mums nav." Lūdzu, pastāstiet par to, kas tad ir Rīgas enerģētikas aģentūra – kad tā tika izveidota, kādi ir aģentūras darbības mērķi? Rīgas enerģētikas aģentūra ir Rīgas pašvaldības aģentūra – pirmā šāda veida organizācija Latvijā, kas izveidota pagājušajā gadā starptautiska projekta ietvaros ar daļēju (50%) Eiropas fondu līdzfinansējumu. Otro finansējuma daļu sedz Rīgas pašvaldība. Jāatgādina gan, ka pirms vairāk kā desmit gadiem Latvijā darbojās līdzīga valsts organizācija, kas gan tika likvidēta 1997. gadā – Latvijas enerģētikas aģentūra. Šādu, specifisku enerģētikas attīstības vadības un koordinācijas institūciju, trūkums mūsu valstī bija ļoti jūtams. Eiropā Rīgas enerģētikas aģentūrai līdzīgu pašvaldības aģentūru ir daudz – jau ap 400, un tās visas darbojas veiksmīgi. |
|||
|
|||
|
Šīs aģentūras
vada un koordinē darbu, kas katrā konkrētā pašvaldībā saistīts ar
energoapgādes un energoefektivitātes jautājumu risināšanu. Saasinoties
energoapgādes situācijai pasaulē, kad lielu nozīmi iegūst gan
energoefektivitātes, gan atjaunojamās enerģijas izmantošanas jautājumi,
aktīvi šo uzdevumu risināšanā jāiesaistās pašvaldībām. Arī Rīgas
pašvaldība, protams, nav izņēmums.
Rīgas enerģētikas aģentūra, līdzīgi kā aģentūras citviet Eiropā, nav daudzskaitliska – mēs aģentūrā esam tikai pieci pilna laika darbinieki – katrs augstas klases speciālists savā darbības jomā. Esmu es – aģentūras direktore, ir starptautisko projektu vadītāja, energoefektivitātes informācijas centra vadītājs, informātikas speciālists un biroja administratore. Palīgpakalpojumu, kā grāmatvedības un ekonomista, arī saimniecisko un citu pakalpojumu veikšanai darbiniekus piesaistām uz līguma pamata. Vai energoefektivitātes informācijas centrs jau ir pieejams iedzīvotājiem? Energoefektivitātes informācijas centra izveide ir viena no mūsu galvenajām problēmām, jo šobrīd nodrošināt interesentu pieņemšanu aģentūrā un informācijas sniegšanu uz vietas mēs nevaram telpu šaurības dēļ. Kaut gan tiem, kas mūs atrod pēc savas iniciatīvas, konsultācijas neatsakām. Pagaidām Rīgas dome vēl nav atvēlējusi mums telpas centra vajadzībām un šī jautājuma risināšana ir ieilgusi turpat gada garumā. Mēs esam izveidojuši aģentūras mājas lapu ar noderīgu informāciju interesentiem un strādājam pie šīs mājas lapas datu pastāvīgas papildināšanas. Mājas lapas adrese: www.rea.riga.lv Uz šo brīdi, diemžēl, mums tā ir vienīgā tiešā saikne ar iedzīvotājiem, tāpēc jo īpaši svarīgi nodrošināt aktuālās informācijas pēc iespējas ātru parādīšanos brīvā pieejā internetā. Taču - saglabājas mūsu mērķis pēc iespējas ātrāk atvērt Energoefektivitātes informācijas centru un uzsākt iedzīvotāju tiešu konsultēšanu, jo ir daudzi pasākumi, ko iedzīvotāji siltumenerģijas patēriņa samazināšanai var veikt pirms mājas siltināšanas paši savā dzīvoklī – mainīt vai noblīvēt logus, mainīt radiatorus, veidojot apvadu radiatoram un uzstādot pie tā termoregulatoru u.tml. Savukārt attiecībā uz mājsaimniecības elektroiekārtu izmantošanu pilnu informāciju iedzīvotājiem iespējams saņemt AS "Latvenergo" energoefektivitātes centrā, ar kuru mums ir aizsākta laba sadarbība. Kā norit jūsu darbs pie dalības starptautiskos projektos? Līdzdalība starptautiskos energoefektivitātes projektos mums ir īpaši nozīmīga joma, jo atbilst vienai no galvenajām aģentūras funkcijām - finansējuma piesaistei no vietējiem un starptautiskiem resursiem energoefektivitātes pasākumu veikšanai Rīgas pašvaldībā. Kaut arī strādājam tikai nepilnu gadu, šajā jomā esam panākuši labu rezultātu – ir sagatavoti un iesniegti seši projekti, no kuriem pagaidām noraidīts tikai viens. Uzvarējuši kopā ar sadarbības partneriem jau esam trijos konkursos. Šogad strādāsim šo projektu realizācijā. Kas šie ir par projektiem, un kas to ietvaros tiks darīts, pētīts? Visu līdz šim uzvarēto projektu vadītājs ir "Baltijas Vides Forums", un tajos līdzdarbojas partneri gan no Latvijas, gan Lietuvas un Igaunijas un citām Eiropas valstīm. Viena projekta finansētājs ir Norvēģijas finanšu instruments, otra – Vācijas Vides fonds, bet trešā – Eiropas Savienības programma "Saprātīga enerģijas izmantošana Eiropā". Pirmais projekts vērsts uz labas prakses pasākumu veicināšanu energoefektivitātes jomā, kā arī iedzīvotāju informēšanu par energoefektivitātes pasākumu īstenošanas lietderību. Tiks sagatavoti informācijas materiāli iedzīvotājiem un pašvaldībām. Iedzīvotājiem adresēti informācijas materiāli būs pieejami jau nākamajā mēnesī, kad mēs piedalīsimies izstādē Energoefektivitāte 2008, kur savā stendā sniegsim iedzīvotājiem arī tiešas konsultācijas. Otrs projekts savukārt veltīts inovatīvas un energoefektīvas būvprakses attīstības ieviešanai un stimulēšanai Baltijas valstīs. Šī projekta ietvaros viens no mūsu darbiniekiem šobrīd apmeklē Hamburgu Vācijā, lai iepazītos ar labas prakses piemēriem. Projekta mērķis ir, iepazīstoties ar Vācijas pieredzi energoefektīvu ēku būvniecības jomā, atbalstīt ideju par šādu māju būvniecības lietderību arī pie mums – Latvijā. Projekta ietvaros mēs izstrādāsim arī jaunu ēku energopārvaldnieku apmācības programmu. Rīgai jau ir šāda veida apmācības organizācijas pieredze – laika posmā no 1997.-2000. gadam tika apmācīti ap1000 ēku energopārvaldnieku Rīgā, ap 200 – Jelgavā un citviet. Tomēr tajā laikā prioritātes un akcenti bija citi, tagad tie ir mainījušies. Trešais projekts, par kura pozitīvo vērtējumu ziņu esam saņēmuši tikko, skar saprātīgus energoefektivitātes pasākumus pašvaldību dzīvojamās ēkās Centrālajā un Austrumeiropā un pieredzes pārņemšanu šajā jomā no Rietumeiropas valstīm. Kas šobrīd ir mainījies ēku energopārvaldnieku kompetences prasībās? Ja pirms 8-10 gadiem galvenā problēma bija ēku siltummezglu sakārtošanas un modernizācijas jautājums, tad šobrīd pienācis laiks mainīt akcentus – izglītot par procesiem māju siltināšanā, sniegt informāciju par māju siltināšanas procesa iniciēšanu – pašiem iedzīvotājiem organizējoties. Nepieciešams akcentēt arī to, lai māju siltināšanas pasākumi tiktu veikti maksimāli izdevīgā veidā – gan piesaistot atbalsta līdzekļus, gan veicot energoauditu, gan, ja nepieciešams, izvētoties optimālāko kredīta veidu ēku renovācijai.. Šī procesa iniciatīva, koordinācija un uzraudzība ietilpst ēkas eneropārvaldnieka kompetencē. Ēku energopārvaldnieku apmācība ir nozīmīgs solis pretī ēku siltināšanas pasākumu plānveidīgai uzsākšanai Rīgā, jo situācija šobrīd ir ļoti bēdīga. Kā Jūs šo situāciju raksturotu – ja vērtējam pilnīgi objektīvi? Pilnīgi objektīvi vērtējot, man jāsaka, ka situācija daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanā un renovācijā Rīgā ir "nulles situācijā". Diemžēl. Pašvaldības apsaimniekotajā dzīvojamā fondā, kas aptver ap 5000 māju, šie darbi Rīgā vispār vēl nav uzsākti. Kā šāda situācija varēja rasties, ja citās Latvijas pilsētās ēku siltināšanas projekti tiek realizēti jau vairākus gadus? Gan ne masveidā, bet tomēr. Jā, attiecībā uz Rīgu, diemžēl, situācija ir tieši tāda, kā es minēju. Kāpēc šī situācija tāda ir izveidojusies? Acīmredzot tādēļ, ka līdz šim realizētajos vairākos valsts atbalsta projektos energoaudita un mājas siltināšanas pasākumu realizācijai varēja pieteikties visas Latvijas pilsētas, izņemot Rīgu. Tātad - atbalsta sniegšanā mēs tikām apieti, tā bija visai interesanta nostādne, kuru šādā veidā realizēja. Protams, arī Rīgas pašvaldība nebija pietiekoši aktīva, aizstāvot savu iedzīvotāju tiesības uz dalību projektos. Tagad situācija ir mainījusies – Rīgas mājām ir tiesības pieteikties uz atbalstu energoaudita veikšanai un māju siltināšanai līdzvērtīgi kā mājām citās pašvaldībās. Tomēr Rīga vēl arvien ir samērā pasīva – nav noticis pietiekams izskaidrošanas darbs; cilvēki vēl nav līdz galam sapratuši, ka šīs investīcijas būtiski atvieglos viņu finansiālo slogu nākotnē. Jo energoresursu izmaksas tikai pieaugs – gausāk vai ātrāk, par mazāku vai lielāku procentu, bet pieaugs. Rīgā nepieciešams iniciēt un stimulēt dzīvokļu īpašnieku biedrību veidošanu privatizētajās mājās, bez kurām tālākas aktivitātes māju energoauditēšanas un siltināšanas pasākumu jomā nav iespējamas. Jo - nav domājama visas ēkas daudzo renovācijas jautājumu risināšana ar katru no daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem atsevišķi. Vai šobrīd dzīvokļu īpašnieku biedrību veidošana Rīgā kļūst populārāka? Jā, daudzi cilvēki ir sapratuši, ka šobrīd ir izdevīgāk veidot dzīvokļu īpašnieku biedrību, nekā to neveidot un nogaidīt. Šis ir aktīvākais biedrību veidošanas laiks Rīgas pilsētā, jo tādējādi iespējams nākotnē kaut ko sev tikai iegūt – proti, iespēju ietaupīt enerģiju un naudas līdzekļus, nevis zaudēt enerģijas sadārdzināšanās dēļ. Energoresursu izmaksas, kā es jau minēju, pieaug, tas ir neatgriezeniski, un uz enerģijas taupīšanas rēķina daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās ir iespējams ekonomēt ļoti būtiski, pat 35-50%. Vēlētos uzdot jautājumu, kas saistīts ar mūsu dienvidu kaimiņu Lietuvas pozitīvo pieredzi enerģētikas aģentūru darbā – konkrēti, Kauņas reģionālās enerģijas aģentūras personā. Šī institūcija jau vairākus gadus veiksmīgi strādā, un popularizē savu darbību visai plaši. Mēs redzam, ka savas darbības aizsākumā tā veica ļoti detalizētu Kauņas pilsētas dzīvojamā fonda analīzi pa ēku grupām un tipiem. Vai arī Rīga ies šo pašu ceļu – vispirms apkopos izejas datus, šī brīža reālās situācijas atainojumu? Jā, protams, šādu pētījumu nepieciešamība ir objektīva, un kaut arī mēs strādājam tikai mazliet vairāk kā pusgadu, esam šajā jomā jau diezgan daudz paveikuši. Esam informēti arī par Lietuvas kolēģu pieredzi. Esam izveidojuši Rīgas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, kas pieslēgtas centralizētai siltumapgādei, .datu bāzi par šo ēku siltuma patēriņu pēdējos piecos gados. Tas mums ir ļāvis veikt šo ēku pirmsaudita energoefektivitātes novērtējumu. Rezultātus esam uznesuši uz Rīgas kartes fragmentiem kopā ar atsevišķu ēku tipu fotodokumentēšanu. Ja pavērojam rādītājus, kas fiksēti vienā šādā kartes fragmentā – te atainota viena no Ķengaraga rajona daudzdzīvokļu māju grupām Ogres ielas – Slāvu tilta tuvumā, redzam, ka pat salīdzinoši nelielā teritorijā ēku energoefektivitātes rādītāji ir ļoti svārstīgi. Ēku tipi ir visai līdzīgi, kas ļauj prognozēt , ka energopatēriņa apjoms varētu būt visai līdzīgs. Tomēr tā nav. Šajā konkrētajā piemērā ēku energopatēriņa amplitūda ir diezgan plaša – no 180- 250 kWh/m2/ gadā. Katra māja ir ar kaut ko īpatna, katrā ir savas specifiskas problēmas, tāpēc katrā no tām ir jāveic pilns energoaudits, lai saprastu, kas ir par pamatu tādam un ne citādākam konkrētās mājas energopatēriņa apjomam. Pēc energoaudita veikšanas jau tiek ieteikts konkrēts pasākumu komplekss patērētā siltumenerģijas apjoma samazināšanai. Par cik procentiem Rīgā kopumā būtu iespējams samazināt daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās patērētās siltuma enerģijas apjomu? Esmu pārliecināta, ka siltumenerģijas patēriņa samazinājums varētu būt visai ievērojams – pat līdz 35-50%, atkarībā no sākotnējā ēkas tehniskā stāvokļa. Vai Rīgā ir kāda ēka, kurā mēs varam redzēt renovācijas un siltināšanas praktiskos ieguvumus? Rīgas pašvaldības sektorā ir energoefektīvi renovēta tikai viena māja ar dzīvokļu īpašniekiem, kas atrodas Ozolciema ielā, Ziepniekkalnā. Šī māja ir ļoti atpazīstama, jo šobrīd tiek izmantota Vides ministrijas organizētajā TV reklāmas kampaņā, aicinot iedzīvotājus rūpēties par ēku siltināšanu un vides saudzēšanu. Šīs mājas renovācija tika pabeigta 2001. gadā, ko pilnībā finansēja Berlīnes Senāts, dāvinot to Rīgai 800 gadu jubilejā. Cilvēki, kas dzīvo šajā renovētajā mājā jau septiņus gadus, tiešām ir apmierināti, jo viņi par patērēto siltumenerģiju maksā uz pusi mazāk, kā pārējie Rīgas daudzdzīvokļu namu iemītnieki. Un tā jau ir ievērojama summa. |
|||
|
|||
|
5 Rīgas ēku gada kopējais īpatnējais
(kWh/m2) siltumenerģijas patēriņš 5 gadu periodā
Šīs mājas siltumenerģijas patēriņa grafikā mēs redzam, ka tā patērē mazāk kā 150kWh/m2/gadā, kas ir ļoti labs rādītājs tipveida apbūves daudzdzīvokļu ēkai. Turpinājums sekos. |
|||
