Gandrīz visi Latvijas enerģijas taupīšanas pasākumi - tikai uz siltumenerģijas izlietojuma "apciršanas" rēķina
Foto: Gandrīz visi Latvijas enerģijas taupīšanas pasākumi - tikai uz siltumenerģijas izlietojuma "apciršanas" rēķina
Valdības komiteja pirmdien akceptēja Latvijas pirmo energoefektivitātes rīcības plānu 2008.-2010.gadam, kurā paredzēts 2010.gadā panākt enerģijas ietaupījumu par 67 gigavatstundām, raksta "Diena".
Valdības komiteja pirmdien akceptēja Latvijas pirmo energoefektivitātes rīcības plānu 2008.-2010.gadam, kurā paredzēts 2010.gadā panākt enerģijas ietaupījumu par 67 gigavatstundām.
Neskaitot dažus pasākumus apgaismojuma efektivizācijā, visu darbību plānots veltīt siltumenerģijas taupīšanai. Tomēr Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga pauž - izvirzot mērķi, ka Latvija pārsvarā taupīs tikai siltumenerģiju, mēs paredzam samazināt siltumslodzi koģenerācijas stacijām. Tas nozīmē, ka tās strādās neefektīvākā režīmā, skaidro eksperte.
"Tādēļ no valstiskā viedokļa vispirms vajadzētu ķerties pie elektroenerģijas taupīšanas, taču valdība rīcības plānā skatās uz to, kas vieglāk - siltināšanu. Tas ir neprofesionāli. Tā mēs mākslīgi radām situāciju, ka jābūvē jauna kondensācijas elektrostacija," stāsta D.Blumberga.
Galvenie enerģijas taupīšanas pasākumi būs ēku siltināšana, ar kuru 2010.gada beigās paredzēts panākt 52 gigavatstundu enerģijas ietaupījumu. Pārējo paredzēts ietaupīt pakalpojumu, transporta un rūpniecības sektorā, galvenokārt veicot informēšanas pasākumus, ja neskaita transporta sistēmas efektivizāciju Rīgā.
Plānā arī prasa, ka 2016.gada beigās enerģijas ietaupījumam būtu jābūt par 3483 gigavatstundām. Kā to panākt, būs jānosaka nākamajā rīcības plānā. Energoefektivitātes pasākumu īstenošanu paredzēts uzticēt pašvaldībām. D.Blumberga uzskata, ka tas būtu jāuztic ražotājam. "Ja enerģijas ražotājs būtu tālredzīgs, viņš būtu ieinteresēts to darīt, jo, palīdzot savam klientam, ražotājam pašam ir iespēja attīstīties."
Neskaitot dažus pasākumus apgaismojuma efektivizācijā, visu darbību plānots veltīt siltumenerģijas taupīšanai. Tomēr Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga pauž - izvirzot mērķi, ka Latvija pārsvarā taupīs tikai siltumenerģiju, mēs paredzam samazināt siltumslodzi koģenerācijas stacijām. Tas nozīmē, ka tās strādās neefektīvākā režīmā, skaidro eksperte.
"Tādēļ no valstiskā viedokļa vispirms vajadzētu ķerties pie elektroenerģijas taupīšanas, taču valdība rīcības plānā skatās uz to, kas vieglāk - siltināšanu. Tas ir neprofesionāli. Tā mēs mākslīgi radām situāciju, ka jābūvē jauna kondensācijas elektrostacija," stāsta D.Blumberga.
Galvenie enerģijas taupīšanas pasākumi būs ēku siltināšana, ar kuru 2010.gada beigās paredzēts panākt 52 gigavatstundu enerģijas ietaupījumu. Pārējo paredzēts ietaupīt pakalpojumu, transporta un rūpniecības sektorā, galvenokārt veicot informēšanas pasākumus, ja neskaita transporta sistēmas efektivizāciju Rīgā.
Plānā arī prasa, ka 2016.gada beigās enerģijas ietaupījumam būtu jābūt par 3483 gigavatstundām. Kā to panākt, būs jānosaka nākamajā rīcības plānā. Energoefektivitātes pasākumu īstenošanu paredzēts uzticēt pašvaldībām. D.Blumberga uzskata, ka tas būtu jāuztic ražotājam. "Ja enerģijas ražotājs būtu tālredzīgs, viņš būtu ieinteresēts to darīt, jo, palīdzot savam klientam, ražotājam pašam ir iespēja attīstīties."