Garantijas. Kādos termiņos tiek novērsti bojājumi garantijas laikā?

Foto: Garantijas. Kādos termiņos tiek novērsti bojājumi garantijas laikā?; autors: Garantijas. Kādos termiņos tiek novērsti bojājumi garantijas laikā?

Sadarbība ar celtniekiem
Visproduktīvākā sadarbība un virzība uz priekšu drošāka - ja vienošanās panākta trīspusēji, kur sava loma apsaimniekotājam, celtniecības uzņēmumam un projektu attīstītājam. Diemžēl situācijas dabā krasi atšķiras no situācijām ideālā variantā. Patlaban visnopietnākā situācija ir ar tiem projektu attīstītājiem, kas organizē mājas celtniecību, izpārdod dzīvokļus vai mājas ciematiņos un "pazūd". Garantijas saistības uz papīra pastāv, bet reāli visu dara jaunais mājas apsaimniekotājs. No drošības viedokļa būtu labi, ja normatīvajos aktos varētu iestrādātu šādu priekšlikumu: ka 2 gadus pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā celtniecības firmai aizliegtu uzsākt likvidācijas procesu. Tad apsaimniekotājs nebūtu tas, kas nepamatoti maksā par visām celtnieku neizdarībām. Ir jāizveido arī garantiju aģentūra.

Piemēram, ir bijuši gadījumi, kad jaunuzceltā mājā pie noteiktiem laika apstākļiem apakšējo stāvu dzīvokļus nopludina lietus ūdens. Dzīvokļa saimnieks savu īpašumu ir apdrošinājis, bet pret lietus ūdeņiem apdrošināšanas kompānijas atbildību neuzņemas. Dzīvokļa īpašnieks ir neziņā, kā rīkoties un vēršas pie mums. Savukārt, mēs dodamies pie ģenerāluzņēmēja. Te vainojama celtniecības firma, kas garantējusi darba kvalitāti. Celtniecības firma vienojas ar dzīvokļa īpašnieku, kuram radīti materiālie zaudējumi, ka garantijas laikā veiks remontu saviem spēkiem un līdzekļiem. Nopietni projektu attīstītāji rūpējās, lai gala lietotājs – īpašnieks būtu ilgtermiņā apmierināts, pretējā gadījumā neviens nebūs ieguvējs.

Garantijas. Kādos termiņos tiek novērsti bojājumi garantijas laikā?
Apsaimniekotājs var atbildēt, ja slēdzot līgumu par ēkas pārņemšanu apsaimniekošanā, tas jau ir atrunāts ar projekta attīstītāju. Lielākā daļā jauno projektu celtniecības firmas garantē, ka pēc kaut kāda laika pārkrāsotas tiks kāpņu telpas. Bet, kā rāda pieredze, celtniecības firmas uz garantijas līguma pamata var novērst sekas, kas radušās celtniecības laikā, nevis iedzīvotāju vainas dēļ. Bieži vien ievācoties jaunajiem iemītniekiem un nesot uz augšējiem stāviem mēbeles, cieš kāpņu telpas. Iedzīvotāji neizpratnē: "Viņi solīja!". Te nonākam pretrunās.

Liela vērība jāvelta, kāds ir ēkas siltuma nodrošinājums. Vai siltumapgādi nodrošina "Rīgas siltums" vai ir uzstādīts gāzes katls? Patlaban, par lētāko risinājumu uzskata individuāla gāzes katla ierīkošanu mājai. Pēc savas pieredzes varu teikt, tā tas tomēr nav. Protams, pirmkārt tas atkarīgs no iedzīvotājiem – kāds ir gāzes patēriņš. Otrkārt, no apsaimniekotāja – kādas ir izmaksas gāzes katla apkopei un remontam.
Ja parēķina - kopsummā gāzes katls izmaksā vairāk.

Runājot par autostāvvietām un nožogojumu, īpašnieki vēlas lielāku drošību un kārtību, ko var panākt, veicot teritorijas norobežošanu. Tomēr Latvijas Republikas būvnormatīvi aizliedz iekšējo pagalmu nožogošanu un norobežošanu.

Dzīvokļa neatļauta pārplānošana
Bieži nākas saskarties ar riskiem, veicot dzīvoklī pārplānojumu (tiek nojauktas sienas, bojātas komunikācijas, pārveidotas sistēmas utt.), ko dzīvokļu īpašnieki veic bez atļaujām, bez attiecīgu dokumentu noformēšanas. Ja īpašnieks nolēmis veikt dzīvoklī pārplānojumu, kas nav reģistrēts inventarizācijas lietā un nav saskaņots ar arhitektu, tad tam atklājoties, būs jāmaksā soda nauda. Turklāt sankcijas lielums atkarīgs no nelikumīgi veikto darba rakstura un galarezultāta.

Pēc noteikumiem pārplānošanu vispirms nepieciešams saskaņot un tikai pēc tam realizēt nepieciešamos būvniecības darbus.
Piemēram, lai vasarā nebūtu karsti, cilvēks izdomā - vannas istabā pats regulēs dvieļu žāvētāju temperatūru un uz apkures sistēmas uzliek krānu. Bet, nepadomā, ka šādi rīkojoties, augšējo stāvu dzīvokļos pazūd karstais ūdens.
Vai arī, pirmajā stāvā pārveido apkures sistēmu, uzstāda sūkni, skaitītāju. Viss sertificēts. Skaisti! Bet, ēkas ekspluatācija neparedz šādas darbības. Paredzēts viens kopējs skaitītājs un veicot šādas darbības pirmajā stāvā automātiski visai ēkai rodas problēmas ar karsto ūdeni. Rezultātā apsaimniekotājs saņem neizpratnes un neapmierinātības pilnus zvanus. Paiet laiks, kamēr izdodas noskaidrot un novērst šāda veida pašdarbību.
Apsaimniekotājs fiziski nav spējīgs izkontrolēt visus mājas iedzīvotājus, ko nu kurš izdomājis, izdarījis un pārveidojis. Tikai veicot dzīvokļu apsekošanu varam konstatēt nesankcionēti veiktos pārveidojumus.

Kā jūs rīkojaties?
Pirmkārt, mēģinām rast kompromisu, nevis sodīt. Lūdzam lai noteiktā laika termiņā īpašnieks novērš radušās nepilnības. Ja cilvēks mūsu lūgumus neuzklausa un viņa nepārdomātas darbības rezultāti apdraud apkārtējo iedzīvotāju īpašumu un komfortu, tikai tad saskaņā ar apsaimniekošanas līguma noteiktajiem sodiem, veicam atbilstošus soļus un saucam īpašnieku pie atbildības līgumos noteiktajā kārtībā. Jebkurā situācijā pirmais ir sarunu ceļš un tikai pēc tam seko tiesvedību ceļš.

Strādājot ar jaunajiem projektiem, esam uzkrājuši lielu pieredzi, zinām nianses. Uzmanīgi skatāmies - kas ir projektu attīstītāji, kādas ir garantijas. Pārdomāti un strādājot, manuprāt, vienmēr var rast pozitīvu rezultātu.


Materiāls tapis sadarbībā ar a/s "Māju serviss KSA" pārdošanas vadītāju Aigaru Briedi.