Gāzes siltumsūkņi, jeb GHP.
Siltumsūkņu sistēmas – neraugoties uz to tehnoloģiskajiem risinājumiem un tehniskajām konfigurācijām, kā arī siltuma enerģijas avotiem, tradicionāli tiek uzskatītas par visaugstākās efektivitātes elektriskās apkures paveidu.
Gazes
siltumsūkņi, jeb GHP |
|
|
|
Siltumsūkņu sistēmas – neraugoties
uz to tehnoloģiskajiem risinājumiem un tehniskajām konfigurācijām, kā
arī siltuma enerģijas avotiem, tradicionāli tiek uzskatītas par
visaugstākās efektivitātes elektriskās apkures paveidu. Proti, šo
sistēmu kompresoru iekārtas un cirkulācijas sūkņi tiek darbināti ar
elektroenerģiju; tāpat, elektroenerģija bieži vien tiek izmantota arī
"augstuma pīķu" nosegšanai (to nodrošina siltumsūkņa sastāvdaļa –
elektrotens). Elektroenerģija ir tā, kas "atdzīvina" siltumsūkni,
nodrošinot tā ekspluatācijas iespējamību un siltuma enerģijas ražošanu.
Tomēr, ne visas siltumsūkņu sistēmas kā primāro enerģijas avotu – pašu iekārtas ekspluatācijas nodrošinātāju, izmanto elektrisko enerģiju. Eksistē arī alternatīvs risinājums – tā dēvētie GHP (Gas Heat Pump), jeb ar dabasgāzi darbināmie siltumsūkņu agregāti. Šīs iekārtas, kas var darboties reversā – siltumapgādes un dzesēšanas, režīmā, pieder pie gaisa siltumsūkņu grupas, jo kā siltuma enerģijas avotu izmanto āra gaisu. Sistēma pēc savas uzbūves ir ārkārtīgi līdzīga tradicionālajām daudzpakāpju (multizonālajām) automātiski vadāmajām inverteru kaskādēm, tomēr pastāv arī vairākas būtiskas atšķirības. Pirmā un galvenā atšķirība, protams, ir paša siltumsūkņa ārējā bloka konfigurācija un tehniskā uzbūve. Šī bloka iekšienē atrodas augstas ekspluatācijas efektivitātes dabasgāzes dzinējs (elektriskajās sistēmās šajā vietā ir elektromotors), kas nodrošina siltumsūkņa sistēmas agregātu (kompresora) darbu. GHP iekārtu jaudu spektrs ir 22-72kW, un tās iespējams darbināt dažādos intensitātes režīmos (iespējams iestatīt arī motora lēngaitas režīmu), kā arī veidot kaskādes tipa saslēgumus (sastāvošus no vairākām vienas vai dažādu jaudu iekārtām). Gāzes dzinēja darbošanās laiks bez tehniskās apkopes nepieciešamības ir 10 000 darba stundas ilgs, kas līdzvērtīgas apmēram 1 gada un 2 mēnešu iekārtas nepārtrauktai ekspluatācijai. GHP iekārtas tehniskā apkope ir paredzēta garantijas servisa līgumā, un par to atsevišķi nav jāmaksā. Otrkārt, GHP sistēma ir iezīmīga ar savu ārkārtīgi augsto patērēto energoresursu lietderīgas izmantošanas koeficientu. ASV Enerģētikas Departamenta sagatavotajā GHP sistēmu vispārējā raksturojumā teikts, ka to efektivitāte ir ļoti augsta pat ilgstošā zemas gaisa temperatūras režīmā (no -20-350C). Pat šādos skarbos laika apstākļos, GHP sistēmas darbojas par 20-30% efektīvāk (un ekonomiskāk) kā modernākie kondensācijas tipa gāzes apkures katli. Treškārt, salīdzinot ar visu tipu gāzes apkures katliem, GHP sistēmu efektivitātes parametri daudz augstāki šīs iekārtas darbības principa dēļ. Ja gāzes apkures katlu iekārtās dabasgāzes resursi tiek sadedzināti siltuma enerģijas iegūšanai, tad GHP sistēmā gāze tiek izmantota vienīgi pašas iekārtas darbināšanai, nevis siltuma enerģijas ģenerācijai. Līdzīgi kā nostrādātā gaisa siltumsūknis siltuma enerģijas ražošanai izmanto ventilācijas sistēmā izcirkulējušo gaisu, GHP sistēma, strādājot gan siltumapgādes, gan jo īpaši dzesēšanas režīmā, caur nostrādātā gaisa siltummaini, atgūst un utilizē arī daļu dzinēja siltuma enerģijas, un izmanto to siltā ūdens sagatavošanai (maksimālā uzsildītā ūdens temperatūra - +750C). Gan jānorāda, ka GHP sistēmās karstā ūdens sagatavošanai veltīta mazāka uzmanība kā cita veida klasiskajās siltumsūkņu sistēmās – tas tādēļ, ka šīs sistēmas galvenais uzdevums ir siltuma enerģijas vai dzesēšanas jaudu apgāde. Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku iekārtas darba efektivitāti un energoresursu racionālu izmantošanu, pieejamas ne tikai tā dēvētās "divu cauruļu" (līdzīgi kā klasiskajam spiltam), bet arī "trīs cauruļu" apsaiste. Šī tehnoloģija tendēta uz apkures sistēmas superekonmisku konfigurāciju, otrreiz izmantojot praktiski visu gāzes dzinēja ģenerēto siltumu (izstrādes siltumu), kas parasti nekādā veidā tālāk netiek utilizēts. GHP sistēmas uzskatāmas par salīdzinoši jaunu tehnoloģisko risinājumu siltuma apgādes jomā – pirmo eksperimentālo un visai drīz arī masveida ražošanai piemēroto gāzes siltumsūkni 1991. gadā Osakas pilsētā prezentēja Japānas klimata iekārtu un elektronikas ražošanas koncerns "Sanyo", kas arī šobrīd ir GHP globālā tirgus līderis. Eiropā GHP tehnoloģijas kļuva pazīstamas vēlāk – 1990. gadu vidū un jo īpaši otrajā pusē, kad, pateicoties veiksmīgai reģionālai prezentāciju kampaņai un operatīvai jauno iekārtu tehniskās sertifikācijas nodrošināšanai, Vācijā. Polijā, Ungārijā un vairākās citās Eiropas valstīs tika piedzīvots īsts gāzes siltumsūkņu bums. Latvijā pagaidām nav neviena līdz galam realizēta GHP sistēmu uzstādīšanas projekta, tomēr vairāki ir tehnisko noteikumu un projekta saskaņošanas stadijā. Tāpat jāatgādina, ka GHP iekārtas var tikt uzstādītas un pieslēgtas vienīgi tad, ja saņemta attiecīga atļauja no dabasgāzes piegādātāja – AS "Latvijas Gāze", bet šajā procesā vēl ļoti daudz neskaidrību un pretrunu. Tomēr jācer, ka jau tuvākajos mēnešos šīs organizatoriskās problēmas tiks atrisinātas, paverot iespējas GHP sistēmu plašākai popularizācijai arī Latvijas tirgū. GHP – tas ir lielisks risinājums vidēja un liela mēroga dzīvojamo ēku, ēku kompleksu, kā arī darījumu centru un industriālo būvju siltumapgādes nodrošinājumam. Visiem objektiem, kuru apsildāmā platība ir vismaz 400-500m2 un kuriem nodrošināts standarta gāzes pievads. Tā var būt laba alternatīva ne tikai cita veida siltumsūknim, bet arī gāzes vai cietā kurināmā apkures katliem. GHP sistēmas ir moderns un augsti tehnoloģisks ēkas apkures sistēmas risinājums – tā veidojama gan multizonālā, gan arī vairākus ēkas stāvus aptverošā iekšējo bloku kaskādē (tajā iespējams saslēgt līdz 24 iekšējiem blokiem), kurā katra zona, stāvs vai pat agregāts ieprogrammējams un vadāms atsevišķi. Šī kaskāde, caur universālu automātiskās vadības protokolu, integrējama praktiski jebkurā Latvijā izmantojamā ēkas automātiskās vadības, jeb BMS sistēmā. Izvēloties GHP uzstādīšanai privātmājā, biroju ēkā vai industriālajā objektā, jārēķinās ar vidēji lieliem sākotnējiem kapitālieguldījumiem, tomēr, ņemot vērā iekārtas ārkārtīgi ekonomisko ekspluatācijas režīmu, šīs investīcijas iespējams visai droši atpelnīt jau tuvākajos 5-8 gados. Piemēram, uzstādot GHP sistēmu ar 21kW jaudas āra bloku privātmājā ar 400m2 apkurināmo platību (cenā iekļauta arī iekštelpu tīkla izveide, standarta vadības automātikas uzstādīšana, tehniskā projekta izstrāde un saskaņošana AS "Latvijas Gāze"(faktiski, uzstādīšanas tehnisko noteikumu saņemšana)), jārēķinās ar apmēram 20 000-25 000 latu sākotnējo ieguldījumu. Šādā objektā gan 21kW GHP agregāts ar pilnu jaudu darboties nevarēs - eksistēs būtiska jaudas rezerve, kas līdzvērtīga apmēram 7-8kW (400m2 ēkas siltumapgādei tradicionāli izmanto 12-14kW kompresora jaudas ģeotermālo vai gaisa siltumsūkni). Pagaidām par GHP sistēmas praktiskās ekspluatācijas priekšrocībām Latvijā gan vēl runāt būtu pāragri – jāsagaida pirmie realizētie projekti un jāaizvada vismaz viena apkures sezona. Tikai tad varēsim spriest, vai Latvijā, līdzīgi kā daudzās tuvākās un tālākās Eiropas kaimiņvalstīs, GHP agregāti kļūs par, citām modernām un populārām ēku apkures sistēmām līdzvērtīgu, apsildes inženiertehnisko risinājumu. |