Gāzes vads cauri Baltijas jūrai manāmi sadārdzināsies
Iecerētais gāzes dubultvads no Krievijas uz Vāciju cauri Baltijas jūrai draud manāmi sadārdzināties.
Iecerētais gāzes dubultvads no Krievijas uz Vāciju cauri Baltijas jūrai draud manāmi sadārdzināties. Kā vēstī vairāki plašsaziņas līdzekļi, operētājkompānijas Nord Stream akcionāru padomes priekšsēdētājs, bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders tagad negribot izslēgt, ka Krievijas gāzes gigantam Gazprom, vācu enerģētikas uzņēmumiem E.ON Ruhrgas AG un Wintershall AG, un Nīderlandes firmai Gasunie N.V. tajā nāksies ieguldīt līdz astoņiem miljardiem eiro sākotnēji paredzēto piecu miljardu vietā.
E.ON Ruhrgas AG valdes priekšsēdētājs un Nord Stream akcionāru padomes loceklis Burkhards Bergmans esot atteicies komentēt G.Šrēdera minēto ciparu, tikai paskaidrojis, ka "šobrīd visi enerģētikas projekti kļūst dārgāki". Taču tas nekādā ziņā neapdraudot projekta pelnītspēju.
Par galveno sadārdzinājuma iemeslu Nord Stream operētājkompānija min pēdējo gadu laikā strauji kāpušās tērauda cenas - tas ietekmējot dubultvadam nepieciešamo cauruļu izmaksas. Par spīti tam, projekta finansējums un laika plāns vēl arvien esot nodrošināti. Pirmie gāzes transporti cauri Baltijas jūrai paredzēti 2010.gadā.
E.ON Ruhrgas AG valdes priekšsēdētājs un Nord Stream akcionāru padomes loceklis Burkhards Bergmans esot atteicies komentēt G.Šrēdera minēto ciparu, tikai paskaidrojis, ka "šobrīd visi enerģētikas projekti kļūst dārgāki". Taču tas nekādā ziņā neapdraudot projekta pelnītspēju.
Par galveno sadārdzinājuma iemeslu Nord Stream operētājkompānija min pēdējo gadu laikā strauji kāpušās tērauda cenas - tas ietekmējot dubultvadam nepieciešamo cauruļu izmaksas. Par spīti tam, projekta finansējums un laika plāns vēl arvien esot nodrošināti. Pirmie gāzes transporti cauri Baltijas jūrai paredzēti 2010.gadā.