Gāzi Eiropai sola ļoti drīz
Foto: Gāzi Eiropai sola ļoti drīz
Aukstumam tūkstošos eiropiešu dzīvokļu un dīkstāvei simtos Eiropas rūpnīcu pirmdien varētu pienākt gals, jo nodēļas nogalē notikusī Krievijas un Ukrainas līderu tikšanās noslēdzās ar kompromisu par gāzes cenām 2009.gadam, ziņo "Diena".
Aukstumam tūkstošos eiropiešu dzīvokļu un dīkstāvei simtos Eiropas rūpnīcu pirmdien varētu pienākt gals, jo nodēļas nogalē notikusī Krievijas un Ukrainas līderu tikšanās noslēdzās ar kompromisu par gāzes cenām 2009.gadam, ziņo "Diena".
Ukrainas valdības vadītāja Jūlija Timošenko pēc piecu stundu "gāzes maratona" ar Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu presei paziņoja, ka gāzes piegāde tiks atjaunota "vistuvākajā laikā". Eiropas Savienība (ES) vienošanos apsveic, bet nesteidzas atviegloti nopūsties, norādot, ka teju divas nedēļas ilgušajā konfliktā ir bijis daudz "viltus risinājumu" un tikai gāzes plūsmas atjaunošana apliecinās, ka Kijeva un Maskava spēj turēt vārdu.
Lai gan Maskavas sarunu sākumā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs presei norādīja, ka Krievija joprojām pieprasa, lai Ukraina par gāzi maksātu "Eiropas cenas", tomēr sarunu gaitā abām pusēm nācās piekāpties. Vienošanās paredz, ka Ukraina šogad maksās par 20% mazāku cenu par gāzi nekā Gazprom klienti citur Eiropā. Savukārt Gazprom turpinās maksāt samazināto tarifu par tranzītu — tādā pašā līmenī kā pērn. V.Putins pēc tikšanās paziņoja, ka, "sākot ar 2010.gada janvāri, Krievija un Ukraina pāries uz Eiropas cenu formulu gan gāzei, gan tranzīta tarifiem". Tādējādi abas puses atgriezās izejas pozīcijā, jo par to, ka Ukrainai tiks piešķirts pārejas periods līdz 2010.gadam, tās bija vienojušās jau pirms vairākiem gadiem. Dokumentu paketi, kurā tiks noteiktas jaunās cenas, puses apņēmās parakstīt pirmdien. "Tiklīdz dokumenti būs parakstīti, visas dabasgāzes piegādes tiks atjaunotas," solīja J.Timošenko.
Izeja no strupceļa kļuva iespējama, pateicoties spiedienam no Gazprom lielākā klienta — ES — puses. EK pagājušajā nedēļā mainīja toni no uzstājīgi aicinoša uz brīdinošu un paziņoja, ka ieteiks Eiropas uzņēmumiem vērsties tiesā, ja piegādes netiks atjaunotas. "Nav šaubu, ka bijis spiediens, lai panāktu gāzes plūsmas atjaunošanu un panāktu vienošanos, kas pieliek punktu tagadējam strīdam," Blooomberg teica Accenture Ltd. stratēģis Marks Spīlmans. Strīda dēļ bez gāzes bija palikušas 20 Eiropas valstis, īpaši smagi krīze skāra no Gazprom piegādēm 100% atkarīgās Bulgāriju un Slovākiju.
ES Maskavas tikšanos nodēvēja par "pārbaudes akmeni" pušu spējai turēt vārdu. Eiropas Komisija (EK) apsveica vienošanos, taču oficiālā paziņojuma tonis bija piesardzīgs. "Acīmredzot sarunas bijušas auglīgas," teica EK, piebilstot, ka konfliktā par gāzes cenām ir bijis daudz "viltus risinājumu", tādēļ Eiropa "turpina gaidīt". Tikai gāzes plūsmas atjaunošana apliecināšot, ka puses spēj pildīt saistības.
Komentētāju vidū valda vienprātība, ka šāgada krīze beidzot varētu likt ES nopietni pārdomāt enerģijas tirgus diversifikāciju. "Tukšas runas par piegāžu diversifikāciju, nekā nedarīšana un paļaušanās uz ērtajām saitēm ar Krievijas gāzes biznesu" — tāda The Economist vērtējumā bijusi pēdējo gadu realitāte lielā daļā Eiropas valstu. Taču 2008.gada gāzes karš ir uzskatāmi parādījis — šāda politika bijusi "liela kļūda".
Ukrainas valdības vadītāja Jūlija Timošenko pēc piecu stundu "gāzes maratona" ar Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu presei paziņoja, ka gāzes piegāde tiks atjaunota "vistuvākajā laikā". Eiropas Savienība (ES) vienošanos apsveic, bet nesteidzas atviegloti nopūsties, norādot, ka teju divas nedēļas ilgušajā konfliktā ir bijis daudz "viltus risinājumu" un tikai gāzes plūsmas atjaunošana apliecinās, ka Kijeva un Maskava spēj turēt vārdu.
Lai gan Maskavas sarunu sākumā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs presei norādīja, ka Krievija joprojām pieprasa, lai Ukraina par gāzi maksātu "Eiropas cenas", tomēr sarunu gaitā abām pusēm nācās piekāpties. Vienošanās paredz, ka Ukraina šogad maksās par 20% mazāku cenu par gāzi nekā Gazprom klienti citur Eiropā. Savukārt Gazprom turpinās maksāt samazināto tarifu par tranzītu — tādā pašā līmenī kā pērn. V.Putins pēc tikšanās paziņoja, ka, "sākot ar 2010.gada janvāri, Krievija un Ukraina pāries uz Eiropas cenu formulu gan gāzei, gan tranzīta tarifiem". Tādējādi abas puses atgriezās izejas pozīcijā, jo par to, ka Ukrainai tiks piešķirts pārejas periods līdz 2010.gadam, tās bija vienojušās jau pirms vairākiem gadiem. Dokumentu paketi, kurā tiks noteiktas jaunās cenas, puses apņēmās parakstīt pirmdien. "Tiklīdz dokumenti būs parakstīti, visas dabasgāzes piegādes tiks atjaunotas," solīja J.Timošenko.
Izeja no strupceļa kļuva iespējama, pateicoties spiedienam no Gazprom lielākā klienta — ES — puses. EK pagājušajā nedēļā mainīja toni no uzstājīgi aicinoša uz brīdinošu un paziņoja, ka ieteiks Eiropas uzņēmumiem vērsties tiesā, ja piegādes netiks atjaunotas. "Nav šaubu, ka bijis spiediens, lai panāktu gāzes plūsmas atjaunošanu un panāktu vienošanos, kas pieliek punktu tagadējam strīdam," Blooomberg teica Accenture Ltd. stratēģis Marks Spīlmans. Strīda dēļ bez gāzes bija palikušas 20 Eiropas valstis, īpaši smagi krīze skāra no Gazprom piegādēm 100% atkarīgās Bulgāriju un Slovākiju.
ES Maskavas tikšanos nodēvēja par "pārbaudes akmeni" pušu spējai turēt vārdu. Eiropas Komisija (EK) apsveica vienošanos, taču oficiālā paziņojuma tonis bija piesardzīgs. "Acīmredzot sarunas bijušas auglīgas," teica EK, piebilstot, ka konfliktā par gāzes cenām ir bijis daudz "viltus risinājumu", tādēļ Eiropa "turpina gaidīt". Tikai gāzes plūsmas atjaunošana apliecināšot, ka puses spēj pildīt saistības.
Komentētāju vidū valda vienprātība, ka šāgada krīze beidzot varētu likt ES nopietni pārdomāt enerģijas tirgus diversifikāciju. "Tukšas runas par piegāžu diversifikāciju, nekā nedarīšana un paļaušanās uz ērtajām saitēm ar Krievijas gāzes biznesu" — tāda The Economist vērtējumā bijusi pēdējo gadu realitāte lielā daļā Eiropas valstu. Taču 2008.gada gāzes karš ir uzskatāmi parādījis — šāda politika bijusi "liela kļūda".