Ģeneratora izvēles nianses
Foto: Ģeneratora izvēles nianses
Ģeneratoru galvenā priekšrocība – salīdzinot ar UPS, spēja neierobežoti ilgāku laiku nodrošināt pastāvīgu jaudu.
| Ģeneratora
izvēles nianses |
|||
Elektroģeneratori
Ģeneratoru galvenā priekšrocība – salīdzinot ar UPS, spēja neierobežoti ilgāku laiku nodrošināt pastāvīgu jaudu. Galvenais darbību reglamentējošais faktors - neaizmirst savlaicīgi papildināt ģeneratora dzinēja degvielas tvertni. Ja ir vēlēšanās nodrošināt lielu daļu mājas parērētājus ar garantētu elektroapgādi, salīdzinājumā ar UPS, par saprātīgu summu pieejamā ģeneratoru jauda būs ievērojami lielāka. Atkarībā no izmantojamās degvielas veida strāvas ieguvei, ir pieejami benzīna, dīzeļa vai gāzes ģeneratori. Benzīna ģeneratori ir salīdzinoši lētāki par līdzīgas jaudas dīzeļģeneratoriem, taču tiem ir lielāks degvielas patēriņš. Rezultātā orientējošās elektroenerģijas 1KWh izmaksas būs aptuveni 1,5-2 reizes lielākas nekā dīzeļģeneratoram, proti, Ls 0,37-0,45, neskaitot apkopes izmaksas Dīzeļģeneratoram ir aptuveni uz pusi mazāks degvielas patēriņš pie tās pašas jaudas nekā benzīna ģeneratoram, taču tie ir dārgāki. Dīzeļa tehnisko stāvokli īpaši negatīvi ietekmē darbināšana tukšgaitā, bez noslodzes. Orientējošas 1KWh pašražotās elektroenerģijas izmaksas būs aptuveni Ls 0,25-0,30. |
|||
Gāzes
dzinēju ģeneratoru ar jaudu līdz 9KW cena ir samērojama ar līdzīgas
jaudas dīzeļģeneratoru cenām. Darbībā tie ir klusāki par benzīna un
dīzeļģeneratoriem. Šis ģeneratora tips būtu ekonomiski izdevīgs
mājsaimniecībām, kurās apkurei tiek izmantota dabas gāze, jo tā
barošanai nepieciešams pieslēgums pie dabasgāzes vada. Jārēķinās ar to,
ka gāzes ģeneratora pieslēgšanai nepieciešams izstrādāt pieslēgumam
projektu, kas var izmaksāt aptuveni Ls 1 tūkst. Darbināšanai var arī
izmantot sašķidrināto gāzi, taču tas būs ekonomiski krietni
neizdevīgāk. Orientējošas 1KWh pašražotās elektroenerģijas izmaksas
gāzes ģeneratoriem ir aptuveni Ls 0,12-0,15.
Gāzes ģeneratoru kalpošanas resurss - vidēji 4–10 tūkst. darba stundas - ievērojami pārsniedz ar benzīna darbināmu ģeneratoru resursu. Kā aprēķināt nepieciešamo ģeneratoru jaudu Ja sasummēsim mājās visbiežāk lietojamo elektroierīču jaudu (W), kāda norādīta uz to korpusa, mēs iegūsim ikdienā lietojamo patērētāju kopējo jaudu. Patieso jaudu, kāda būs jānodrošina izvēlētajam ģeneratoram ietekmēs tas, cik no mājas elektroierīcēm gribēsiet darbināt vienlaicīgi. Vispārīgā gadījumā tās varētu būt apkures sistēmas vadības bloks, un cirkulācijas sūknis, ūdens apgādes vai kanalizācijas sūkņi, arī daļas telpu apgaismojums, kā arī ledusskapis, veļasmašīnas, tējkanna, gludeklis, elektriskais boileris, TV, audio iekārta, datortehnika u.tmlVeicot jaudas aprēķinus jāņem vērā, ka tām ierīcēm, kuras darbina elektrodzinējs, uz korpusa plāksnītes norādītā jauda ir jākoriģē dēļ tā, ka elektrodzinējiem, uzsākot darbību, īslaicīgi nepieciešama palaišanas strāva, kas ir lielāka nekā tā norādītā jauda. Piemēram, ja ūdens sūkņa korpusa norādītā jauda ir 1KW, tad elektromotora palaišanas brīdī īslaicīgi būs nepieciešama 4-5KW jauda. Līdzīgi būs ar ledusskapi – ja tā dzinēja jauda ir aptuveni 100-200W, tad palaišanas brīdī būs nepieciešama līdz pat 1KW jauda. Elektroierīcēm bez elektromotora šāda jaudas aprēķina korekcija nav jāņem vērā. Par jaudas izvēli vajadzētu konsultēties ar speciālistu. Rezultātā neliela, līdz 100m2 platības mājokļa energoapgādei parasti lietderīgi iegādāties ģeneratoru ar jaudu, ne mazāku, kā 3kw, ja uzstādīts dziļurbuma ūdens sūknis vai hidrofors - vismaz 4kW. Ja izvēlētā ģeneratora jauda būs par mazu, tas nespēs izturēt, piemēram, ūdens sūkņa palaišanas strāvu. Ja vienlaicīgi darbināmo patērētāju jauda pārsniegs ģeneratora jaudu, var noslāpt tā dzinējs dēļ nespējas pagriezt pārmērīgi noslogota ģeneratora rotoru. Iespējama arī ģeneratora elektriskās daļas pārslodze, kā rezultātā labākajā gadījumā nostrādās pārslodzes automātika, bet sliktākajā radīsies bojājums ģeneratora elektriskajā daļā. Jāatceras, ka jaudīgu (salīdzinājumā ar konkrētā ģeneratora jaudu) patērētāju ieslēgšanas un izslēgšanas brīdī tīklā ieslēgtie pārējie patērētāji īslaicīgi izjutīs sprieguma svārstības. Taču jo lielāka būs ģeneratora jaudas rezerve, jo mazāk šis svārstības izjutīs tās mājas elektroierīces, kuras ir jūtīgas pret sprieguma izmaiņām. Piemēram, ģenerators ar 20KW jaudu praktiski nesajutīs 1-2KW jaudas patērētāja periodisku ieslēgšanos/izslēgšanos un nereaģēs ar īslaicīgām sprieguma svārstībām. Bet, ja ģeneratora jauda būs 3KW un tam pieslēdzas/izslēdzas 1KW jaudas patērētājs, tad sprieguma svārstības uz īsu brīdi būs pamanāmas, piemēram, uz brīdi satumstot apgaismes spuldzītēm. Tāpēc izvēloties iegādājamā ģeneratora jaudu, ieteicams aprēķinātajam jaudas lielumam pieskaitiet vēl 30-50% jaudas rezervi. |
|||
Ģeneratora
izvēles nianses
Pērkot jebkura tipa ģeneratoru, pirmām kārtām ir jāpievērš uzmanība tā faktiskajai jaudai, kāda norādīta ierīces tehniskajos parametros. Visbiežāk no Ķīnas ievestie ģeneratori mēdz būt ar maldinošām, it kā jaudu apzīmējošām uzlīmēm, kuras vēstī, piemēram, "Power 6000W", bet faktiski "pēc papīriem" sanāk vien ap 3KW. Rezultātā - jaudas ziņā neatbilstošs pirkums par it kā lētu cenu. Jāatceras, ka lielais cenu diapazons (1,5-2 reizes) uz diviem jaudas ziņa līdzīgiem ģeneratoriem netieši raksturo to faktisko darba resursu. Resursa noteicošais faktors ir dzinēja un elektriskās daļas ierīču kvalitāte. Lēta ģeneratora iekšdedzes dzinēja resurss var būt tikai nieka 50 darba stundas. Faktiski tāds ģenerators pēc vairākām avārijas energoapgādes nodrošināšanas reizēm būs nolietojies, nāksies mainīt savu laiku nokalpojušo dzinēju, jo ne visiem dzinējiem atsevišķas rezerves daļas remontam vienmēr ir iespējams iegādāties. Saprast, kura ģeneratora dzinēja resurss ir lielāks, var palīdzēt pārdevējs konsultants. Pazīstamu lielražotāju, piemēram, "Brigs& Stratton", "Honda" u.tml., iekšdedzes dzinēji pēc to resursa iedalās profesionālajos (aptuveni 2500 darba stundas) un amatieru (1000-1500 darba stundas). Bez tam, Latvijā izplatītu marku dzinējiem būs vieglāk sameklēt nepieciešamos filtrus un rezerves daļas. Būtisks faktors konkrēta ģeneratora izvēlei ir nodrošināta garantijas remonta un pēcgarantijas servisa pieejamība. Apdzīvotas mājas gadījuma, kad ģenerators kalpo tikai avārijas energoapgādes nodrošināšanai, resursa ziņā būtu pietiekami ar pazīstamas firmas amatieru klases ģeneratoru. Savukārt jaunbūves autonomas energoapgādes nodrošināšanas gadījumā, celtniecības laikā, kad nav vēl ierīkots stacionārs elektropieslēgums, priekšroka būtu dodama profesionālas klases ģeneratoram. Dažādu mēraparātu esamība uz izvēlēta ģeneratora nav noteicošais izvēles faktors. Ja ģeneratora cena dēļ tiem ir krietni dārgāka, tad jāpārdomā par šo mēraparātu reālo lietderību praksē. Jo darbspējīgs ģenerators automātiski nodrošina instrukcijā norādītos strāvas parametrus. Pārnēsājamiem ģeneratoram uzstādīto mērinstrumentu rādījumu precizitāte nav augsta un rādījumi var būtiski atšķirties no faktiskā. Lai ģeneratora izejā nodrošinātu nepieciešamo strāvas frekvenci 50Hz, visi elektroģeneratoros izmantojamie dzinēji ir aprīkoti ar automātiskas darbības apgriezienu stabilizatoru. 1-fāzu vai 3-fāzu? Kāda strāvas veida ģeneratoram dot priekšroku, - 1-fāzu vai 3-fāzu? Tas atkarīgs no elektropieslēguma veida jūsu mājai. Privātmājam, lauku viensētām bieži mēdz būt 3 fāzu pieslēgums, kaut gan lielāka daļa patērētāju ir 1-fāzes, izņemot, piemēram, malkas zāģi, kādu lieljaudas darbgaldu u.tml. Taču, ja vien mājā no šo 3-fāzu patērētāju darbināšanas īslaicīgi var atteikties, ieteicamāk būtu izvēlēties 1-fāzes ģeneratoru. Kuru, starp citu, var pieslēgt visām trim fāzēm pieslēgtiem 1-fāzes patērētājiem. Šāds ieteikums tiek pamatots ar sekojošu piemēru: 3-fāzu 6KW ģeneratoram izejā uz katras fāzes ir 2 KW jauda. Ja vienā no tām ieslēdz, piemēram, TV ar jaudu 100W, tad fāzes jauda ne tuvu nav noslogota; bet otrā fāzē ieslēgsim 2KW jaudas tējkannu, tādejādi pilnībā noslogojot šīs fāzes jaudu. Tad, lūk, tajā brīdī, kad tiks ieslēgta 2KW jaudas tējkanna, pilnībā noslogotajā fāzē spriegums pazemināsies, bet parējās divās, pilnībā nenoslogotajās fāzes – palielināsies. Elektrotehnikā šo dabisko, ģeneratorā notiekošo procesu sauc par asimetriju. Un, ja šī asimetrija, kā mūsu piemērā, ir ļoti liela, (jo vienas fāzes noslodze ir tikai 100W, bet otras – 2KW), tad starp fāzēm sprieguma svārstības būs lielas – noslogotākajā spriegums var nokristies uz kādiem 200V, bet nenoslogotajās – palielināties līdz kādiem 250V. Rezultātā var tikt sabojātas pret sprieguma izmaiņām jūtīgas elektroierīces, tādas kā dators, TV, audio iekārta, u.c.). Izvairīties no asimetrijas izraisītiem bojājumiem iespējams, pieslēdzot minētajiem patērētājiem spriegumu stabilizējošas iekārtas, piemēram, UPS. Jāatzīmē, ka 1-fazu ģeneratoriem sprieguma asimetrija nav iespējama un sprieguma svārstības ir ievērojami mazākas. Turpinājums sekos Raksts tapis sadarbībā SIA "Energolukss" www.energolukss.lv |
|||
Kontaktinformācija:
SIA "Energolukss" Aizkraukles iela 21-360 (3. stāvā), (Teika, Fizikālās Enerģētikas institūts) Rīga, Latvija LV-1006 Tālr.: +371 67 542 223 Fakss: +371 67 800 970 E-pasts: info@energolukss.lv |
|||