Ģenerējošās jaudas Latvijā
Latvijas teritorijā atrodas un tiek ekspluatētas divas lielas termoelektrostacijas – Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2, kur ražo gan elektroenerģiju, gan siltumenerģiju. Gadā termoelektrostacijas saražo aptuveni 30% no kopējās Latvenergo saražotās elektroenerģijas un 70% no Rīgas pilsētas centralizētai siltumapgādei saražotā siltuma. Laika posmā no 2005.–2008. tiek veikta abu Rīgas TEC rekonstrukcija – 2005. gadā Rīgas TEC-1 uzbūvēts jauns, moderns energobloks, bet nākamgad tiks pabeigta Rīgas TEC – 2 jaunā energobloka un apakšstacijas būvniecība.
Foto: Ģenerējošās jaudas Latvijā; autors: Ģenerējošās jaudas LatvijāRīgas TEC-1 rekonstruēta 2005. gadā. Stacijā ir divas gāzes turbīnas, viena tvaika turbīna un divi ūdens sildkatli centralizētai siltumapgādei. Rīgas TEC-1 uzstādītā elektriskā jauda ir 144 MWel , bet siltuma jauda − 377 MWth.
Rekonstruētā TEC 1 ražotne tika nodota ekspluatācijā 2005. gada 31.oktobrī, un joprojām – pirms TEC 2 rekonstrukcijas pabeigšanas, tā ir ne tikai modernākā un drošākā, bet arī videi draudzīgākā siltuma un elektroenerģijas ģenerācijas stacija Baltijas valstīs.
Rekonstrukcijas projekta izstrādē, būvniecībā, iekārtu uzstādīšanā, ieregulēšanā un testēšanā ģenerāluzņēmēja – kompānijas "Siemens" speciālistu vadībā strādājuši pašmāju būvniecības un enerģētikas uzņēmumu projektētāji un tehniskie speciālisti.
Nodefinējot TEC 1 rekonstrukcijas pamata uzdevumu – nodrošināt efektīvāku termoenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, vienlaikus paaugstinot ģenerētās enerģijas apjomu uz ģenerējošo bloku augstā lietderības koeficienta rēķina, tika pieņemts konceptuālais lēmums centrāles rekonstrukcijā izmantot modernākās un ekonomiskākās konfigurācijas gāzes un tvaika turbīnas ar ļoti augstu lietderības koeficientu.
Tāpat, TEC 1 rekonstrukcijas projekta ietvaros tika izvēlētas arī šīm turbīnām atbilstošas palīgiekārtas un atbalsta iekārtas, galvenās no kurām ir katlu utilizators, transformatora ūdens sildkatls un gāzes kompresoru stacija.
Foto: Ģenerējošās jaudas Latvijā; autors: Ģenerējošās jaudas LatvijāRīgas TEC-2 ir lielākā Latvijas siltumelektrostacija. 1973.−1992. gadā darbību sāk stacijas četri ūdens sildkatli, bet 1975.−1979. gadā − četri enerģētiskie tvaika katli un četras tvaika turbīnas.
Šobrīd Rīgas TEC-2 uzstādītā elektriskā jauda ir 330 MWel, bet siltuma jauda − 1148 MWth.
TEC 2 rekonstrukcijas projekts, uz kura pirmo kārtu varējām atskatīties jau 2007. gada ziemas beigās un pavasarī, ir nozīmīgs vairākos aspektos – pirmkārt, tas ir ievērojams elektroenerģijas ģenerācijas bāzes jaudu papildinājums, ko nodrošina mūsdienīgāko un ekonomiskāko elektroenerģijas ģenerācijas tehnoloģiju un risinājumu izmantošana un, otrkārt, tas ir būtisks Rīgas siltumapgādes kvalitātes, drošības un stabilizācijas garants gan tuvākajos gados, gan arī tālākā nākotnē.
AS "Latvenergo" un Spānijas kompānijas "Iberdrola Ingenieria y Consultoria S.A.U./Iberdrola Generacion S.A.U." līguma nosacījumi paredz, ka divu gadu laikā tiks izbūvēt un "zem atslēgas" nodots kombinētā cikla energobloks, kura kopējās būvniecības izmaksas sasniegs 124 miljonus latu, bet jaunā energobloka apkalpošana un 12 gadu garantijas servisa apkope – 66,7 miljonus latu.
Foto: Ģenerējošās jaudas Latvijā; autors: Ģenerējošās jaudas LatvijāTEC 2 rekonstrukcijas projekta investīcijas mērāmas ne tikai naudas izteiksmē, bet arī ieguldītajā darba un izmantoto būvniecības materiālu apjomā: kopumā projekta izstrādē ieguldīts 160 000 cilvēkstundu ilgs darbs, un TEC jaunā energobloka būvniecības darbu maksimuma momentā būvlaukumā vienkopus strādās 800 cilvēki – celtniecības un iekārtu ieregulēšanas, kā arī stacijas augstsprieguma tīklu apsaites veidotāji. Šos darbus – 110/330 KV sadales transformācijas mezgla izbūvi, veic Latvijas vietējie energobūvnieki.
Šobrīd TEC 2 rekonstrukcijas projektā hronoloģiski ir noiets pusceļš, AS "Latvenergo" valdes lēmums par TEC 2 rekonstrukcijas projektu tika pieņemts pirms mazliet vairāk nekā 2 gadiem – 2004. gada 11.aprīlī, savukārt, objekta nodošana ekspluatācija paredzēta 2008. gada 1.jūlijā.
Pēc Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas pabeigšanas 2008. gadā stacija būs modernākā elektroenerģijas un siltuma ražošanas stacija Baltijas reģionā, kas palielinās Latvijas energoneatkarību un ražos elektroenerģiju maksimāli lietderīgi un efektīvi.
Pēc rekonstrukcijas elektroenerģijas izstrāde koģenerācijas režīmā pieaugs no vidēji 820 GWh/gadā līdz aptuveni 2200 GWh/gadā, kas Latvijai papildus dos aptuveni 1400 GWh/gadā.
Foto: Ģenerējošās jaudas Latvijā; autors: Ģenerējošās jaudas LatvijāTrijās Daugavas HES kaskādes hidroelektrostacijās vidēji saražo 70% no kopējās valstī saražotās elektroenerģijas. Ķeguma HES kopējā jauda ir 264,1 MW, Pļaviņu HES – 868,5 MW un Rīgas HES – 402 MW.
Ķeguma HES (faktiski – Ķeguma HES-1 un Ķeguma HES-2) ir vecākā Daugavas hidroelektrostacija (Ķeguma HES-1 celta 1936 − 1940), un laika posmā no 1998.−2001. gadam veikta tās kapitāla rekonstrukcija.
Rekonstrukcijas gaitā nomainīti visi četri hidroagregāti, kā arī to automatizētās vadības sistēmas. Ķeguma HES-2 darbu sāk 1979. gadā. Tajā ir trīs hidroagregāti ar kopējo uzstādīto jaudu 192 MW.
Pļaviņu HES uzstādītās jaudas ziņā ir lielākā hidroelektrostacija Baltijā ar desmit hidroagregātiem; darboties tā sāka 1968. gadā. Pļaviņu HES celtnes ir ieprojektētas sarežģītos ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļos – uz mālsmilts un smilšmālu gruntīm ar samērā augstu kritumu. 1991.−2001. gadā veikta sešu hidroagregātu plānveida atjaunošana, kuras rezultātā stacijas uzstādītā jauda sasniedz 868,5 MW.
Šobrīd norit Pļaviņu HES rezerves pārgāžņu būvniecības projekta izpēte.
Foto: Ģenerējošās jaudas Latvijā; autors: Ģenerējošās jaudas LatvijāJautājumi, kas saistīti ar Pļaviņu HES rezerves jeb avārijas pārgāžņu būvniecības nepieciešamību, tikuši izskatīti kopš 1995. gada, kad tika veikta Daugavas hidroelektrostaciju rekonstrukcijas projektu iespēju izpēte, ko finansēja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Pļaviņu HES rezerves pārgāžņu būvniecības jautājums tika aktualizēts visas Daugavas HES kaskādes drošuma kritēriju paaugstināšanas pasākumu izvērtējuma kontekstā.
Pļaviņu HES rezerves pārgāznes tehniski ekonomiskais pamatojums tika izstrādāts 2004. gadā un vietas izvēles pamatojums – 2005. gadā; tad faktiski tikai pabeigts arī Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūves ietekmes uz vidi novērtējums.
2006. gadā tika veikts liels darbs arī tehnisko specifikāciju izstrādē, kas rezerves pārgāžņu būvniecības projektā ir ļoti nozīmīgs aspekts.
Rīgas HES, kas nodota ekspluatācijā 1974. gadā, ir uzstādīti 6 hidroagregāti. Lai regulētu spriegumu elektrotīklos, stacija tiek darbināta arī sinhronā kompensatora režīmā, un laika posmā no 1997.–2007.g. kapitālas pārbūves tajā nav veiktas.
Foto: Ģenerējošās jaudas Latvijā; autors: Ģenerējošās jaudas Latvijā
