Ģeotermālais siltumsūknis un citas apkures, siltā ūdens sagatavošanas iekārtas
Ģeotermālas siltumsūknis var tikt un parasti tiek izmantots kā primārais vai vienīgais apkures un siltā ūdens sagatavošanas veids, tomēr pastāv arī iespēja kombinēt siltumsūkņa sistēmu ar citiem siltumapgādes veidiem – piemēram, cietā kurināmā vai gāzes apkures katliem un termosolārajām atbalsta sistēmām (saules kolektoru iekārtām, kas domātas siltā ūdens sagatavošanai).
Ģeotermālais
siltumsūknis un citas apkures, siltā ūdens sagatavošanas iekārtas |
|
Ģeotermālas
siltumsūknis var tikt un parasti tiek izmantots kā primārais vai
vienīgais apkures un siltā ūdens sagatavošanas veids, tomēr pastāv
arī iespēja kombinēt siltumsūkņa sistēmu ar citiem siltumapgādes
veidiem – piemēram, cietā kurināmā vai gāzes apkures katliem un
termosolārajām atbalsta sistēmām (saules kolektoru iekārtām, kas
domātas siltā ūdens sagatavošanai).
Gadījumos, ja rekonstruējamā ēkā vēsturiski izveidotā apkures sistēma ir labā kārtībā un īpašnieks nevēlas to nomainīt, siltumsūkni iespējams uzstādīt paralēli šai sistēmai. Šādos gadījumos visbiežāk sastopamie kombinācijas viedi ir siltumsūknis –cietā kurināmā (akmeņogļu vai malkas/granulu) katls vai siltumsūknis- gāzes apkures katls. Jāatceras, ka ne tikai jaunu māju "paralēlās siltumapgādes" sistēmas uzstādīšanas, bet arī rekonstruējamu ēku apkures sistēmas papildināšanas gadījumā, ir jāveido siltumapgādes sistēmas projekts un jāveic atbilstoši siltuma slodzes aprēķini. Jaunās ēkās, paralēli siltumsūknim uzstādot cietā kurināmā vai gāzes apkures katlus, ir jārēķinās ar sistēmas apkopes un ekspluatācijas papildus izdevumi – dūmvada (skursteņa) izbūvi, katlumājas ierīkošana atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem. Tāpat jāaprīko īpaša telpas kurināmā uzglabāšanai. Arī kurināmā sagatavošanai un transportēšanai nepieciešamais darbs ir saistīts ar papildus izdevumi. Gāzes apkures gadījumā, būtiskus izdevumus saistīti ar gāzes projekta izstrādi un pievada ierīkošana. Ja pat resursu pieejamība ir stabila un droša, būtiski var mainīties un mainās to cena – līdz ar to, kurināmā sagādei nepieciešamie izdevumi var daudzkārt pārsniegt sākotnējās aplēses. Saules kolektori (gan plākšņveida, gan vakuuma) ir klasika apkures atbalsta sistēma, kuras galvenā funkcija ir siltā ūdens sagatavošana. Tie uzsilda ūdeni un uzkrāj to liela tilpuma akumulācijas bākās. Jāatceras, ka akumulācijas tvertņu uzstādīšana, kas ir obligāta prasība, ja kā apkures atbalsta sistēma tiek izmantots saules kolektors, var būtiski uzlabot arī siltumsūkņa ekspluatācijas efektivitātes koeficientu. Tāpat, jāņem vērā, ka saules kolektoru iekārtas darbojas nepārtraukti – gan dienā, gan arī naktī, jo tās neuztver tikai redzamo saules starojuma spektru (saules gaismu, jeb redzamo gaismu), bet arī citus saules starojuma, jeb radiācijas, veidus. Tie nonāk zemes atmosfērā un sasniedz zemes virsmu gan dienā un naktī, gan ziemā un vasarā, gan skaidrā, gan arī lietainā laikā. Atšķiras vienīgi starojuma intensitāte un tā izkliedējuma koeficients. Labi izprojektētā nelielā dzīvojamā mājā no aprīļa līdz oktobrim var iegūt karsto ūdeni, izmantojot vienīgi saules enerģiju. Pārējā laikā saules kolektora iekārta var efektīvi darboties kā atbalsta sistēma – pastāv pat īpašas, sltumsūkņu un saules kolektoru iekārtu ražotāju izprojektētas un izveidotas kolektoru – siltumsūkņu kaskādes. Tās Latvijas tirgū piedāvā vācu firma "Vaillant" un arī "Wiesmann". Šādas kaskādes automātiskās vadības protokolā saules kolektoru iekārta pieslēgta kā sākotnējais enerģijas avots – proti, kamēr ēkas siltā ūdens un apsildes jaudas nodrošinājuma pietiek ar saules enerģiju, siltumsūknis nepieslēdzas. Pieslēgšanās auomātiski notiek tikai tad, kad tiek fiksēts jaudas deficīts; savukārt, ja sezonas aukstākajās dienās nepietiek arī ar siltumsūkņa jaudu, automātiski pieslēdzas elektriskās apkures termostats. Šādas kaskādes, pretēji daudzkārt izskanējušai autoritatīvai kritikai, uzrāda visai labus un noturīgus ekspluatācijas rezultātus ilgā laika periodā. Tās tiek veiksmīgi ekspluatētas gan Skandināvijas valstīs – Zviedrijā un Dānijā, gan arī Vācijā, Austrijā un Lielbritānijā. Šajos reģionos siltumsūkņa- saules kolektora kaskādes bieži vien tiek uzstādītas tā dēvētajos pasīvo, jeb zema enerģijas patēriņa ēku projektos gan dzīvojamā, gan sabiedriskā, gan arī komerciālā sektorā. Rietumvalstu pieredze rāda, ka siltumsūkņu sistēmu "dublēšana" ar cietā kurināmā vai gāzes apkures sistēmām, attaisnojas tikai reģionos, kur klimatiskie apstākļi ziemas periodā ir ļoti skarbi, un siltumsūkņa ekspluatācija, zemo gaisa temperatūru dēļ, ir apgrūtināta vairāk kā 2-3 nedēļas. Šobrīd Latvijā – tāpat kā kaimiņos Igaunijā un Lietuvā, tiek realizēti ne tikai maza vai vidēja apjoma vienģimeņu māju siltumsūkņu uzstādīšanas projekti – siltumsūkņu tehnoloģiju izmantošanas priekšrocības sāk novērtēt arī komerciālo un sabiedrisko ēku būvniecības un renovācijas sektorā. Ja individuālā dzīvojamā sektora ēkās prevalē siltumsūkņu sistēmu uzstādīšana jaunbūvēs, tad komerciālā un sabiedriskā sektorā šī tendence tik skaidri neiezīmējas. Vismaz Latvijā un Igaunijā. Šeit ar jaunām, modernām un jaudīgām siltumsūkņu sistēmām tiek aprīkoti arī renovētie objekti – jo īpaši tas skar Igaunijas sabiedrisko ēku sektoru (skolas, baznīcas, pašvaldību iestādes, militāros kompleksu ēkas utt.). Arī Latvijā ir realizēti un jau pārbaudīti ziemas apstākļos vairāki lielāki objekti, kas izmanto siltumsūkni apkurei. SIA "Siltumsūknis" sadarbības partneri Igaunijā un Lietuvā ir ar 16 gadu pieredzi šadu lielu projektu realizācijā. Un patreiz notiek projektēsanas darbi vairāku daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, skolu un citu sabiedriska rakstura ēku aprīkošanai ar šo izdevīgo apkures veidu arī Latvijā. Turpinājumā – viss par gaisa siltumsūkņiem. |