Gerhards: Latvijā tiks būvēta ogļu elektrostacija
Foto: Gerhards: Latvijā tiks būvēta ogļu elektrostacija
Ir skaidrs, ka runa var būt par vienas elektrostacijas celšanu Latvijā — un tai jābūt cietā kurināmā stacijai, īpaši ņemot vērā pēdējos notikumus Gruzijā, pēc vizītes cietā kurināmā spēkstacijā Kopenhāgenā žurnālistiem norādīja ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, vēstī "Diena".
Ir skaidrs, ka runa var būt par vienas elektrostacijas celšanu Latvijā — un tai jābūt cietā kurināmā stacijai, īpaši ņemot vērā pēdējos notikumus Gruzijā, pēc vizītes cietā kurināmā spēkstacijā Kopenhāgenā žurnālistiem norādīja ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, vēstī "Diena".
Konkursa, kura gaitā tiks izraudzīts jaunās elektrostacijas cēlājs un garantētā jaudas iepirkuma saņēmējs, nolikumā tiks noteikts, ka stacija jādarbina ar cieto kurināmo un tai jāatrodas Latviajs rietumos, solīja K.Gerhards. Izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrija (EM) konkursa nolikumu plāno iesniegt novembrī. Konkurss varētu noslēgties, ātrākais, pēc sešiem mēnešiem, sacīja K.Gerhards.
Vai tik daudz vajadzēs?
Diena jau rakstīja, ka pavasarī valdība vienojās par divu jaunu elektrostaciju projektu attīstīšanu. Pēc Tautas partijas (TP), kura vairākkārt izrādījusi labvēlību Krievijas gāzes interesēm, ierosinājuma tika paredzēts, ka konkursā tiks izraudzīts gāzes elektrostacijas cēlājs, bet ogļu stacijas projektu turpinās izvērtēt. Jaunas elektrostacijas Latvijā nepieciešamas, jo turpmākajos gados Latvenergo meitasuzņēmums Augstsprieguma tīkls prognozēja ap 800 megavatu elektrojaudas trūkumu, ko pastiprina nākamā gada beigās plānotā Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšana. Tiesa, daži eksperti apšaubījuši šīs prognozes, norādot, ka pašreizējā Latvijas ekonomiskās attīstības palēnināšanās varētu ierobežot elektrības pieprasījuma kāpumu.
Par oglēm domā
Nākamnedēļ EM iecerējusi paziņot plānotās cietā kurināmā stacijas precīzāku atrašanās vietu, stāstīja K.Gerhards. Visticamāk, tā būs Liepāja. Pēc iepazīšanās ar cietā kurināmā elektrostacijas darbību Kopenhāgenā, K.Gerhards atzina, ka vienīgā ogļu elektrostacijas neatrisinātā vides problēma ir CO2 izmeši.
Tomēr viņš uzsvēra, ka patlaban strauji attīstās CO2 noglabāšanas tehnoloģijas, kuras līdz šim plašāk neizmantoja augsto izmaksu dēļ. Latvijas ģeoloģiskā struktūra ir piemērota gāzes krātuvēm. Dānijas kompānijai Dong Energy piederošajā cietā kurināmā elektrostacijā vienu trešdaļu no izmantotajiem resursiem veido ogles, pārējo — salmi, atkritumi un no Baltijas importēta šķelda, kuru padara izdevīgu valsts atbalsta sistēma. Izdedži, kas rodas, oglēm sadegot, tiek pārdoti Eiropas būvmateriālu ražotājiem.
Kā sacīja K.Gerhards, arī Latvijā būvmateriālu ražošana ir labi attīstīta. Būtiskākā ogļu priekšrocība — to izmantošanana nodrošina energoresursu dažādošanu no Krievijas gāzes atkarīgajai Latvijai, jo, kā liecina Kopenhāgenas piemērs, ogles var iegādāties Dienvidāfrikā, Polijā, Krievijā un citur pasaulē.
Konkursa, kura gaitā tiks izraudzīts jaunās elektrostacijas cēlājs un garantētā jaudas iepirkuma saņēmējs, nolikumā tiks noteikts, ka stacija jādarbina ar cieto kurināmo un tai jāatrodas Latviajs rietumos, solīja K.Gerhards. Izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrija (EM) konkursa nolikumu plāno iesniegt novembrī. Konkurss varētu noslēgties, ātrākais, pēc sešiem mēnešiem, sacīja K.Gerhards.
Vai tik daudz vajadzēs?
Diena jau rakstīja, ka pavasarī valdība vienojās par divu jaunu elektrostaciju projektu attīstīšanu. Pēc Tautas partijas (TP), kura vairākkārt izrādījusi labvēlību Krievijas gāzes interesēm, ierosinājuma tika paredzēts, ka konkursā tiks izraudzīts gāzes elektrostacijas cēlājs, bet ogļu stacijas projektu turpinās izvērtēt. Jaunas elektrostacijas Latvijā nepieciešamas, jo turpmākajos gados Latvenergo meitasuzņēmums Augstsprieguma tīkls prognozēja ap 800 megavatu elektrojaudas trūkumu, ko pastiprina nākamā gada beigās plānotā Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšana. Tiesa, daži eksperti apšaubījuši šīs prognozes, norādot, ka pašreizējā Latvijas ekonomiskās attīstības palēnināšanās varētu ierobežot elektrības pieprasījuma kāpumu.
Par oglēm domā
Nākamnedēļ EM iecerējusi paziņot plānotās cietā kurināmā stacijas precīzāku atrašanās vietu, stāstīja K.Gerhards. Visticamāk, tā būs Liepāja. Pēc iepazīšanās ar cietā kurināmā elektrostacijas darbību Kopenhāgenā, K.Gerhards atzina, ka vienīgā ogļu elektrostacijas neatrisinātā vides problēma ir CO2 izmeši.
Tomēr viņš uzsvēra, ka patlaban strauji attīstās CO2 noglabāšanas tehnoloģijas, kuras līdz šim plašāk neizmantoja augsto izmaksu dēļ. Latvijas ģeoloģiskā struktūra ir piemērota gāzes krātuvēm. Dānijas kompānijai Dong Energy piederošajā cietā kurināmā elektrostacijā vienu trešdaļu no izmantotajiem resursiem veido ogles, pārējo — salmi, atkritumi un no Baltijas importēta šķelda, kuru padara izdevīgu valsts atbalsta sistēma. Izdedži, kas rodas, oglēm sadegot, tiek pārdoti Eiropas būvmateriālu ražotājiem.
Kā sacīja K.Gerhards, arī Latvijā būvmateriālu ražošana ir labi attīstīta. Būtiskākā ogļu priekšrocība — to izmantošanana nodrošina energoresursu dažādošanu no Krievijas gāzes atkarīgajai Latvijai, jo, kā liecina Kopenhāgenas piemērs, ogles var iegādāties Dienvidāfrikā, Polijā, Krievijā un citur pasaulē.
