Gerhards iezīmē tikai vienu prioritāti Latvijas enerģētikā - cietā kurināmā elektrostaciju Kurzemē
Foto: Gerhards iezīmē tikai vienu prioritāti Latvijas enerģētikā - cietā kurināmā elektrostaciju Kurzemē
Elektroenerģijas patēriņa pieaugums nākotnē netiek plānots tik straujš kā prognozēts iepriekšējos gados, liecina Ekonomikas ministrijas Ministru Kabinetā iesniegtais ziņojums "Par situāciju Latvijas energoapgādē".
Elektroenerģijas patēriņa pieaugums nākotnē netiek plānots tik straujš kā prognozēts iepriekšējos gados, liecina Ekonomikas ministrijas Ministru Kabinetā iesniegtais ziņojums "Par situāciju Latvijas energoapgādē".
Pārvades Sistēmas operators (PSO), ņemot vērā pašreizējās tendences valsts ekonomikas attīstībā, ir precizējis elektroenerģijas un jaudas pieprasījuma prognozes turpmākajiem 10 gadiem, kuras tika minētas iepriekšējā PSO ikgadējo novērtējuma ziņojumā par 2006.gadu. Līdz ar to ir veiktas izmaiņas arī ģenerējošo jaudu attīstības prognozēs.
Elektroenerģijas patēriņa pieaugums tuvākajos gados netiek plānots tik straujš kā iepriekš un arī maksimālā slodze gaidāma mazāka. Salīdzinot ar iepriekšējo PSO ikgadējo novērtējuma ziņojumu, elektroenerģijas pieprasījuma prognozes, ņemot vērā gaidāmo ievērojami zemāko ekonomikas pieaugumu, ir ar zemāku pieauguma tempu (aptuveni 2,5 – 3% gadā, iepriekš 4-5%). Rezultātā tiek prognozēts, ka elektroenerģijas patēriņš 10 TWh gadā, ko iepriekš tika plānots sasniegt 2014.gadā, tagad varētu tikt sasniegts 2016.gadā, bet jaudas pieprasījums 2000 MW – 2020.gadā (iepriekš – 2017.gadā).
Izvērtējot PSO ziņojumā sniegto informāciju, EM norāda, ka Latvijā līdz 2016.gadam nepieciešams ieviest jaunas ģenerējošās bāzes jaudas ne mazāk kā 400 MW apjomā. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) uzskata: "Valdībai, vērtējot labākos risinājumus, viennozīmīgi jāņem vērā ne tikai prognozēto jaudu iztrūkums, bet arī nepieciešamība paaugstināt valsts energoapgādes drošību, ko var panākt tikai dažādojot energoresursus. Līdz ar to optimālākais risinājums šobrīd ir cietā kurināmā elektrostacijas celtniecība Kurzemē." Šāds priekšlikums - par prioritāru atzīt cietā kurināmā elektrostacijas projektu Kurzemē - ir iekļauts arī EM ziņojuma noslēgumā.
Īstenojot minēto projektu 2016. gadā Latvijas elektroapgādes jaudu bilance būtu ziemā ar pārpalikumu 0 -100 MW, bet vasarā atkarībā no apstākļiem ar pārpalikumu/deficītu ± 50 –100 MW. Tas nozīmē, ka Latvijas elektroapgādes sistēma pēc cietā kurināmā elektrostacijas projekta īstenošanas faktiski būtu pašbilancējoša.
PSO savā ziņojumu sniedz informāciju, ka šobrīd valstī pieejamās elektroenerģijas ģenerējošās jaudas ir Rīgas TEC -1 ar 144 MW jaudu, Rīgas TEC -2 ar pašlaik 330 MW, bet no 2009.gada ar 627 MW jaudu, Imantas TEC ar 48 MW jaudu, Daugavas HES ar 200-350 MW jaudu, mazas jaudas koģenerācijas elektrostacijas ar 80MW jaudu ziemā un 40MW vasarā, kā arī atjaunojamo energoresursu elektrostacijas ar 27 MW jaudu.
Izanalizējot PSO ziņojumā sniegto informāciju par elektroenerģijas un jaudas pieprasījumu diennakts, mēneša un gada griezumā, EM secina, ka 2009.gadā varētu būt ziemā, laikā no 7.00 -24.00 280-380 MW jaudas deficīts, bet vasarā 500-600 MW deficīts.
Attiecībā uz situāciju kaimiņvalstīs, no kaimiņvalstu PSO ziņojumiem par iespējamiem energosistēmu balansiem tuvākajiem desmit gadiem var secināt, ka: Baltkrievijas energosistēma būs deficīta, Igaunijas energosistēmai 2012.gada maksimumā spēs eksportēt 200MW un 2017.gadā jau importēs 600MW, Lietuvas energosistēma tuvākajā desmitgadē pašbalansēsies. Krievijas energosistēmas importa un eksporta iespējas netiek ņemtas vērā, jo atsevišķos darba režīmos ir ievērojami ierobežotas tīklu caurlaides spējas starp Krieviju-Baltkrieviju un Baltkrieviju-Lietuvu, kuras papildus tiek noslogotas laikā kad nestrādā Kaļiņingradas TEC (Krievijas Kaļiņingradas apgabals) un tuvākajos 10 gadus pārvades tīklu caurlaides spēju palielināšana nav paredzēta. Pēc Ignalinas AES slēgšanas 2009.gadā, lai nepieļautu ilgstošus iespējamos pārslodžu režīmus kaimiņvalstu pārvades tīklos, būs nepieciešams būtiski ierobežot elektroenerģijas piegādes no Krievijas.
Kā jau zināms, atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumiem Nr.322 "Noteikumi par pārvades sistēmas operatora ikgadējo novērtējuma ziņojumu", PSO izstrādā un iesniedz EM ikgadējo novērtējuma ziņojumu par elektroenerģijas un jaudas prognozēm.
Pārvades Sistēmas operators (PSO), ņemot vērā pašreizējās tendences valsts ekonomikas attīstībā, ir precizējis elektroenerģijas un jaudas pieprasījuma prognozes turpmākajiem 10 gadiem, kuras tika minētas iepriekšējā PSO ikgadējo novērtējuma ziņojumā par 2006.gadu. Līdz ar to ir veiktas izmaiņas arī ģenerējošo jaudu attīstības prognozēs.
Elektroenerģijas patēriņa pieaugums tuvākajos gados netiek plānots tik straujš kā iepriekš un arī maksimālā slodze gaidāma mazāka. Salīdzinot ar iepriekšējo PSO ikgadējo novērtējuma ziņojumu, elektroenerģijas pieprasījuma prognozes, ņemot vērā gaidāmo ievērojami zemāko ekonomikas pieaugumu, ir ar zemāku pieauguma tempu (aptuveni 2,5 – 3% gadā, iepriekš 4-5%). Rezultātā tiek prognozēts, ka elektroenerģijas patēriņš 10 TWh gadā, ko iepriekš tika plānots sasniegt 2014.gadā, tagad varētu tikt sasniegts 2016.gadā, bet jaudas pieprasījums 2000 MW – 2020.gadā (iepriekš – 2017.gadā).
Izvērtējot PSO ziņojumā sniegto informāciju, EM norāda, ka Latvijā līdz 2016.gadam nepieciešams ieviest jaunas ģenerējošās bāzes jaudas ne mazāk kā 400 MW apjomā. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) uzskata: "Valdībai, vērtējot labākos risinājumus, viennozīmīgi jāņem vērā ne tikai prognozēto jaudu iztrūkums, bet arī nepieciešamība paaugstināt valsts energoapgādes drošību, ko var panākt tikai dažādojot energoresursus. Līdz ar to optimālākais risinājums šobrīd ir cietā kurināmā elektrostacijas celtniecība Kurzemē." Šāds priekšlikums - par prioritāru atzīt cietā kurināmā elektrostacijas projektu Kurzemē - ir iekļauts arī EM ziņojuma noslēgumā.
Īstenojot minēto projektu 2016. gadā Latvijas elektroapgādes jaudu bilance būtu ziemā ar pārpalikumu 0 -100 MW, bet vasarā atkarībā no apstākļiem ar pārpalikumu/deficītu ± 50 –100 MW. Tas nozīmē, ka Latvijas elektroapgādes sistēma pēc cietā kurināmā elektrostacijas projekta īstenošanas faktiski būtu pašbilancējoša.
PSO savā ziņojumu sniedz informāciju, ka šobrīd valstī pieejamās elektroenerģijas ģenerējošās jaudas ir Rīgas TEC -1 ar 144 MW jaudu, Rīgas TEC -2 ar pašlaik 330 MW, bet no 2009.gada ar 627 MW jaudu, Imantas TEC ar 48 MW jaudu, Daugavas HES ar 200-350 MW jaudu, mazas jaudas koģenerācijas elektrostacijas ar 80MW jaudu ziemā un 40MW vasarā, kā arī atjaunojamo energoresursu elektrostacijas ar 27 MW jaudu.
Izanalizējot PSO ziņojumā sniegto informāciju par elektroenerģijas un jaudas pieprasījumu diennakts, mēneša un gada griezumā, EM secina, ka 2009.gadā varētu būt ziemā, laikā no 7.00 -24.00 280-380 MW jaudas deficīts, bet vasarā 500-600 MW deficīts.
Attiecībā uz situāciju kaimiņvalstīs, no kaimiņvalstu PSO ziņojumiem par iespējamiem energosistēmu balansiem tuvākajiem desmit gadiem var secināt, ka: Baltkrievijas energosistēma būs deficīta, Igaunijas energosistēmai 2012.gada maksimumā spēs eksportēt 200MW un 2017.gadā jau importēs 600MW, Lietuvas energosistēma tuvākajā desmitgadē pašbalansēsies. Krievijas energosistēmas importa un eksporta iespējas netiek ņemtas vērā, jo atsevišķos darba režīmos ir ievērojami ierobežotas tīklu caurlaides spējas starp Krieviju-Baltkrieviju un Baltkrieviju-Lietuvu, kuras papildus tiek noslogotas laikā kad nestrādā Kaļiņingradas TEC (Krievijas Kaļiņingradas apgabals) un tuvākajos 10 gadus pārvades tīklu caurlaides spēju palielināšana nav paredzēta. Pēc Ignalinas AES slēgšanas 2009.gadā, lai nepieļautu ilgstošus iespējamos pārslodžu režīmus kaimiņvalstu pārvades tīklos, būs nepieciešams būtiski ierobežot elektroenerģijas piegādes no Krievijas.
Kā jau zināms, atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumiem Nr.322 "Noteikumi par pārvades sistēmas operatora ikgadējo novērtējuma ziņojumu", PSO izstrādā un iesniedz EM ikgadējo novērtējuma ziņojumu par elektroenerģijas un jaudas prognozēm.
