Ģirts Valdis Kristovskis: Energoefektivitāti ir iespējams nodrošināt, nepalielinot iedzīvotāju maksājumus
Foto: Ģirts Valdis Kristovskis: Energoefektivitāti ir iespējams nodrošināt, nepalielinot iedzīvotāju maksājumus
Partijas "Pilsoniskā savienība" izvirzītais Rīgas mēra kandidāts Ģirts Valdis Kristovskis norāda, ka Rīgas mājokļu siltināšanu ir iespējams veikt, nepalielinot iedzīvotāju pašreizējos maksājumus.
Partijas "Pilsoniskā savienība" izvirzītais Rīgas mēra kandidāts Ģirts Valdis Kristovskis norāda, ka Rīgas mājokļu siltināšanu ir iespējams veikt, nepalielinot iedzīvotāju pašreizējos maksājumus.
Iedzīvotājiem papildus finansiālas saistības nerodas, jo iespējamo aizņēmumu var atmaksāt no naudas, kas ietaupīta pēc mājas siltināšanas. Kamēr notiek mājas renovācija un siltināšana, darbojas pašvaldības dotās kredīta garantijas.
Celt ēku energoefektivitāti un samazināt gala izdevumus par siltumu ir iespējams sistēmiski un plānveidīgi nodrošinot ēku energoauditu, energosertifikāciju un īstenojot valsts un pašvaldību līdzdalību renovāciju atbalsta programmas. Tāpat šim nolūkam iespējams izmantot ES fondu naudu, saka Ģ. V. Kristovskis.
Viens no svarīgākajiem uzdevumiem, pēc Ģ.V. Kristovska domām, šajā shēmā ir panākt rīdzinieku sapratni, ka energoefektivitāte ir viņu interesēs un tas nav kārtējais naudas "izkāšanas" veids. Ietaupot siltumu, tiek ietaupīts arī kurināmais jeb energoresursi.
Lai šāda vispārēja siltināšana kalpotu iedzīvotāju interesēm, un lai siltuma pārdevējs zaudēto necenstos atgūt, ar laiku palielinot maksu par siltumu, vienlaikus jārūpējas arī par brīvu konkurenci siltumenerģētikas tirgū.
"Lai panāktu masveida mājokļu siltināšanu, patiešām ir nepieciešams vesels pasākumu komplekss, un to iekustināt nav viegli. Tam ir vajadzīga politiskā griba, vairākas izmaiņas normatīvajos aktos un patiesa vēlēšanās rūpēties par iedzīvotājiem," saka Kristovskis.
"Protams, mainīt veco domāšanu un uzsākt konkrēti rīkoties nav viegli. Taču zinu, ko var spēt, ja vien ir apņēmība. Savulaik, kad pirms desmit gadiem es pārņēmu Latvijas aizsardzības sistēmu, maz bija to, kas ticēja, ka Latvija līdz 2004.gadam spēs sagatavoties dalībai NATO. Latvija toreiz bija pati bezcerīgākā kandidāte. Taču piecu gadu mērķtiecīga darba rezultātā tikām uzņemti NATO kā viena no sekmīgākajām, inovatīvākajām jaunajām alianses dalībvalstīm," pa iecerēto pārliecību pauž Ģ. V. Kristovskis.
Ja ir visi minētie priekšnoteikumi, tad ir iespējams ieinteresēt bankas, lai nodrošinātu nepieciešamo kreditēšanu un finansu plūsmu. Tas arī radītu jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem, kas piedalīsies ēku renovācijas un siltināšanas procesā.
Drīzumā par energoefektivitāti "Pilsoniskās savienības" Tautsaimniecības grupa rīkos semināru, kur plašāk diskutēs par risinājumiem un uzklausīs dažādu ekspertu viedokļus.
Iedzīvotājiem papildus finansiālas saistības nerodas, jo iespējamo aizņēmumu var atmaksāt no naudas, kas ietaupīta pēc mājas siltināšanas. Kamēr notiek mājas renovācija un siltināšana, darbojas pašvaldības dotās kredīta garantijas.
Celt ēku energoefektivitāti un samazināt gala izdevumus par siltumu ir iespējams sistēmiski un plānveidīgi nodrošinot ēku energoauditu, energosertifikāciju un īstenojot valsts un pašvaldību līdzdalību renovāciju atbalsta programmas. Tāpat šim nolūkam iespējams izmantot ES fondu naudu, saka Ģ. V. Kristovskis.
Viens no svarīgākajiem uzdevumiem, pēc Ģ.V. Kristovska domām, šajā shēmā ir panākt rīdzinieku sapratni, ka energoefektivitāte ir viņu interesēs un tas nav kārtējais naudas "izkāšanas" veids. Ietaupot siltumu, tiek ietaupīts arī kurināmais jeb energoresursi.
Lai šāda vispārēja siltināšana kalpotu iedzīvotāju interesēm, un lai siltuma pārdevējs zaudēto necenstos atgūt, ar laiku palielinot maksu par siltumu, vienlaikus jārūpējas arī par brīvu konkurenci siltumenerģētikas tirgū.
"Lai panāktu masveida mājokļu siltināšanu, patiešām ir nepieciešams vesels pasākumu komplekss, un to iekustināt nav viegli. Tam ir vajadzīga politiskā griba, vairākas izmaiņas normatīvajos aktos un patiesa vēlēšanās rūpēties par iedzīvotājiem," saka Kristovskis.
"Protams, mainīt veco domāšanu un uzsākt konkrēti rīkoties nav viegli. Taču zinu, ko var spēt, ja vien ir apņēmība. Savulaik, kad pirms desmit gadiem es pārņēmu Latvijas aizsardzības sistēmu, maz bija to, kas ticēja, ka Latvija līdz 2004.gadam spēs sagatavoties dalībai NATO. Latvija toreiz bija pati bezcerīgākā kandidāte. Taču piecu gadu mērķtiecīga darba rezultātā tikām uzņemti NATO kā viena no sekmīgākajām, inovatīvākajām jaunajām alianses dalībvalstīm," pa iecerēto pārliecību pauž Ģ. V. Kristovskis.
Ja ir visi minētie priekšnoteikumi, tad ir iespējams ieinteresēt bankas, lai nodrošinātu nepieciešamo kreditēšanu un finansu plūsmu. Tas arī radītu jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem, kas piedalīsies ēku renovācijas un siltināšanas procesā.
Drīzumā par energoefektivitāti "Pilsoniskās savienības" Tautsaimniecības grupa rīkos semināru, kur plašāk diskutēs par risinājumiem un uzklausīs dažādu ekspertu viedokļus.