Grāmatu sērijai par arhitektūras un mākslas pieminekļiem Latvijā 35 gadi
Foto: Grāmatu sērijai par arhitektūras un mākslas pieminekļiem Latvijā 35 gadi
Jelgavas Latviešu biedrības (JLB) un Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības (LDPAB) aktīvistes Maijas Kravinskas, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta Ojāra Spārīša rosināti Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektorāta sēžu zālē jaukā atmiņu pēcpusdienā satikās gandrīz trīs desmiti redzamu arhitektu, mākslas vēsturnieku un kultūras darbinieku, lai atzīmētu agrāk un vēl aizvien populārās grāmatu sērijas "Latvijas arhitektūras un mākslas pieminekļi" aizsākuma 35. gadskārtu.
LLU kā satikšanās vieta bija izraudzīta ne tikai tāpēc, ka Maija Kravinska ir jelgavniece un autore idejai par minētās grāmatu sērijas izveides nepieciešamību, bet galvenokārt tāpēc, ka sērija aizsākusies ar 1979. gadā klajā laisto Imanta Lancmaņa monogrāfiju "Jelgavas pils", kas veltīta vienai no krāšņākajām arhitektūras pērlēm ne vien Latvijā, bet visā Baltijā.
Turklāt šī ir sērijas vienīgā grāmata, kas laika gaitā bijusi lasītāju tik pieprasīta, ka piedzīvojusi vēl divus papildinātus izdevumus – 1986. un 2006. gadā. Pavisam padomju varas un vēlāk Latvijas atjaunotās neatkarības gados minētajā sērijā iznākušas 18 autoru 25 grāmatas. Imants Lancmanis ir autors vēl divām monogrāfijām – "Liepāja no baroka līdz klasicismam" un "Rundāles pils". Tikpat ražīgs bijis jelgavnieks, arhitektūras zinātņu doktors, profesors Jānis Krastiņš, kurš minētajā sērijā sagatavojis grāmatas - "Jūgendstils Rīgas arhitektūrā", "Eklektisms Rīgas arhitektūrā" un "Mežaparks". Bez tam autoru vidū ir tādas arhitektūras un mākslas zinātņu autoritātes kā Vaidelotis Apsītis, Gunārs Jansons, Ivars Strautmanis, Gunārs Asaris, Andrejs Holcmanis, Jānis Zilgalvis, Irēna Bākule, Elita Grosmane un vēl citi.
LDPAB iniciēto grāmatu izdošanai tika izveidota redkolēģija, iecelts atbildīgais redaktors un sekretārs. Redkolēģijas sastāvs laika gaitā vairākkārtīgi ir mainījies, bet izdevējs – izdevniecība "Zinātne" palicis nemainīgs. Tāpat sērijas grāmatām bija noteikts gan formāts, gan satura apjoms, turklāt tam bija jābūt zinātniski populāram, pietiekami interesantam un plašam lasītāju viegli uztveramam. Padomju laikā grāmatu autoriem un redaktoriem bija jāliek lietā ne mazums viltību, lai no cenzoru puses nepieļautu viena vai otra nozīmīga personvārda, kā arī kultūrvēsturiskā fakta svītrošanu. Daloties atmiņās par piedzīvoto, vairāki klātesošie zinātnieki akcentēja problēmas, kas tolaik radušās ilustratīvo materiālu atlasē un katra jauna izdevuma maketēšanā, uzteica korektoru un iespiedēju skrupulozo un pašaizliedzīgo darbu, kam pamatā bijis liels lepnums par bagāto kultūrvēsturisko mantojumu, vēlme to saglabāt nākamajām paaudzēm. Tāpat bijis liels prieks par lasītāju lielo atsaucību. Lai arī ikviens izdevums iznācis aptuveni 20 000 eksemplāru lielā tirāžā, to nomedīt grāmatnīcās nav bijis nemaz tik viegli.
Laikam ritot, arhīvos un muzeju krājumos noskaidroti jauni fakti, mainījusies to interpretācija, taču visas līdz šim izdotās 25 grāmatas aizvien ir lasītāju pieprasītas, tās kalpo par lielisku uzziņas materiālu pašvaldībām, studentiem, topošajiem zinātniekiem, tūrisma speciālistiem un citiem interesentiem. Lai arī jaunu grāmatu izdošana, galvenokārt ekonomisku problēmu dēļ, patlaban ir pieklususi, minētā sērija kā viena no retajām vēl pagājušajā gadsimtā aizsāktajām, tāpat kā izdevniecība "Zinātne", ir saglabājusies. Turklāt gan jau agrāk zināmajiem, gan jaunajiem arhitektūras un mākslas zinātniekiem sadarbībai ar LDPAB minētās grāmatu sērijas turpināšanai ideju netrūkst, taču līdz to īstenošanai vēl kādu laiku ir jāpagaida.