Gulbenes rajonā apseko meliorētās platības
Kopš 2000.gada Gulbenes, Alūksnes un Balvu rajonā valsts meliorācijas sistēmu pārraudzību veic Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Meliorācijas daļa. Tie ir lielākie novadgrāvji un nelielās upes 1600 kilometru kopgarumā. Gulbenes rajonā pārraudzībā ir 450 kilometri. Reāli individuālā darba veicēji gadā apseko vairāk nekā 100 kilometru, izpļaujot novadgrāvjus, izcērtot krūmus un tīrot iztekas, informē Malda Ilgaža www.dzirkstele.lv
Kopš 2000.gada Gulbenes, Alūksnes un Balvu rajonā valsts meliorācijas sistēmu pārraudzību veic Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Meliorācijas daļa. Tie ir lielākie novadgrāvji un nelielās upes 1600 kilometru kopgarumā. Gulbenes rajonā pārraudzībā ir 450 kilometri. Reāli individuālā darba veicēji gadā apseko vairāk nekā 100 kilometru, izpļaujot novadgrāvjus, izcērtot krūmus un tīrot iztekas, informē Malda Ilgaža www.dzirkstele.lv
"Deviņdesmito gadu sākumā meliorācijas sistēmas uzturēja un apsaimniekoja Valsts meliorācijas sistēmu pārvalde. 1996.gadā to apvienoja ar Lauksaimniecības departamentu, izveidojot meliorācijas nodaļu, bet 2000.gadā pie pārvaldes darbojas Meliorācijas daļa," stāsta Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Meliorācijas daļas vadītājs Ivars Kupcis.
Palielinās zemes īpašnieku un lietotāju skaits, kam meliorācijas sistēmas nodod īpašumā. Gulbenes rajonā ir izgatavotas 3260 saimniecības īpašuma meliorācijas kartes par kopējo meliorēto platību 30 tūkstošiem hektāru.
"Īpašnieku rīcībā nododam arī meliorācijas sistēmas plānu un norādes par tās kopšanu. Cilvēku attieksme ir dažāda," stāsta I.Kupcis.
Meliorācijas daļa kontrolē arī investīciju izlietojumu lielāko novadgrāvju sakārtošanai. 2001.gadā līdzekļus izlietoja Viatas upes gultnes tīrīšanai. Šogad Beļavas pagastā sakopsim Gāršnieku novadgrāvja posmu, bet Līgo pagastā daļu Ušurupes.
Meliorācijas darbiem un augsnes kaļķošanai paredzētas arī valsts subsīdijas.
"Zemnieka, kas vēlas veikt viņam piederošo lauksaimniecības zemju meliorēšanu, līdzfinansējums ir 25 procenti no kopējās darbu izmaksas. Viņam jāmaksā arī par projekta izgatavošanu un jārod, kas to izgatavo. Arī augsnes kaļķošanā jābūt saimnieka līdzdalībai," skaidro I.Kupcis. Kā pozitīvu piemēru viņš min Litenes pagasta padomes priekšsēdētāju un zemnieku Gunāru Cigli, kas trešo gadu saņem valsts atbalstu sistemātiskai meliorācijas sistēmu sakārtošanai, un Galgauskas pagasta zemnieku Staņislavu Gžibovski.
Rajonā meliorācijas sistēmu kapitālo remontu veic atbilstoši tam atvēlētajam finansējumam. To paredz valsts lielo novadgrāvju sakārtošanai, bebru radīto postījumu likvidēšanai, izteku atjaunošanai un piesējuma likvidēšanai.
"Ir sācies zemes transformācijas process, skarot gan meliorētās, gan nemeliorētās lauksaimniecības zemes. Tas tendēts uz šo zemju apmežošanu. Pagaidām tas notiek nelielās platībās - no diviem līdz četriem hektāriem. Maksimums - astoņi hektāri," stāsta daļas vadītājs.
Ievērojama Meliorācijas darba daļa saistīta ar būvatļauju izsniegšanu mazo spēkstaciju celtniecībai.
"Visbiežāk problēmas saistītas ar nepieciešamo dokumentu sakārtošanu, lai vēlāk to īpašniekiem nerastos problēmas gadījumā, ja celtne neiztur pavasara plūdus, kā tas notika ar spēkstaciju Galgauskas pagastā," skaidro I.Kupcis. Šobrīd Gulbenes rajonā ir uzbūvētas no jauna un rekonstruētas deviņas spēkstacijas. Septiņas atrodas uz Gaujas, bet divas uz Tirzas.
Meliorācijas speciālisti, veicot pārbaudes un konstatējot pārkāpumus, pagaidām sastādījuši aktus un izteikuši mutiskus brīdinājumus, nenosakot naudas sodu, lai gan par meliorācijas sistēmu bojāšanu tas var būt līdz 150 latiem.
"Esam pārliecinājušies, ka sev piederošā zemē neviens neko ļaunprātīgu nedara," saka Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Meliorācijas daļas vadītājs Ivars Kupcis.
"Deviņdesmito gadu sākumā meliorācijas sistēmas uzturēja un apsaimniekoja Valsts meliorācijas sistēmu pārvalde. 1996.gadā to apvienoja ar Lauksaimniecības departamentu, izveidojot meliorācijas nodaļu, bet 2000.gadā pie pārvaldes darbojas Meliorācijas daļa," stāsta Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Meliorācijas daļas vadītājs Ivars Kupcis.
Palielinās zemes īpašnieku un lietotāju skaits, kam meliorācijas sistēmas nodod īpašumā. Gulbenes rajonā ir izgatavotas 3260 saimniecības īpašuma meliorācijas kartes par kopējo meliorēto platību 30 tūkstošiem hektāru.
"Īpašnieku rīcībā nododam arī meliorācijas sistēmas plānu un norādes par tās kopšanu. Cilvēku attieksme ir dažāda," stāsta I.Kupcis.
Meliorācijas daļa kontrolē arī investīciju izlietojumu lielāko novadgrāvju sakārtošanai. 2001.gadā līdzekļus izlietoja Viatas upes gultnes tīrīšanai. Šogad Beļavas pagastā sakopsim Gāršnieku novadgrāvja posmu, bet Līgo pagastā daļu Ušurupes.
Meliorācijas darbiem un augsnes kaļķošanai paredzētas arī valsts subsīdijas.
"Zemnieka, kas vēlas veikt viņam piederošo lauksaimniecības zemju meliorēšanu, līdzfinansējums ir 25 procenti no kopējās darbu izmaksas. Viņam jāmaksā arī par projekta izgatavošanu un jārod, kas to izgatavo. Arī augsnes kaļķošanā jābūt saimnieka līdzdalībai," skaidro I.Kupcis. Kā pozitīvu piemēru viņš min Litenes pagasta padomes priekšsēdētāju un zemnieku Gunāru Cigli, kas trešo gadu saņem valsts atbalstu sistemātiskai meliorācijas sistēmu sakārtošanai, un Galgauskas pagasta zemnieku Staņislavu Gžibovski.
Rajonā meliorācijas sistēmu kapitālo remontu veic atbilstoši tam atvēlētajam finansējumam. To paredz valsts lielo novadgrāvju sakārtošanai, bebru radīto postījumu likvidēšanai, izteku atjaunošanai un piesējuma likvidēšanai.
"Ir sācies zemes transformācijas process, skarot gan meliorētās, gan nemeliorētās lauksaimniecības zemes. Tas tendēts uz šo zemju apmežošanu. Pagaidām tas notiek nelielās platībās - no diviem līdz četriem hektāriem. Maksimums - astoņi hektāri," stāsta daļas vadītājs.
Ievērojama Meliorācijas darba daļa saistīta ar būvatļauju izsniegšanu mazo spēkstaciju celtniecībai.
"Visbiežāk problēmas saistītas ar nepieciešamo dokumentu sakārtošanu, lai vēlāk to īpašniekiem nerastos problēmas gadījumā, ja celtne neiztur pavasara plūdus, kā tas notika ar spēkstaciju Galgauskas pagastā," skaidro I.Kupcis. Šobrīd Gulbenes rajonā ir uzbūvētas no jauna un rekonstruētas deviņas spēkstacijas. Septiņas atrodas uz Gaujas, bet divas uz Tirzas.
Meliorācijas speciālisti, veicot pārbaudes un konstatējot pārkāpumus, pagaidām sastādījuši aktus un izteikuši mutiskus brīdinājumus, nenosakot naudas sodu, lai gan par meliorācijas sistēmu bojāšanu tas var būt līdz 150 latiem.
"Esam pārliecinājušies, ka sev piederošā zemē neviens neko ļaunprātīgu nedara," saka Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Meliorācijas daļas vadītājs Ivars Kupcis.
