Honkonga: tipveida 40 stāvu dzīvojamo augstceltņu ūdensapgādes sistēma
7 miljonu cilvēku apdzīvotās Honkongas teritorija ir 1062 km², no kuriem tikai 5. daļa – mazliet vairāk par 20 %, ir derīgi apbūvei.
Honkonga:
tipveida 40 stāvu dzīvojamo augstceltņu ūdensapgādes sistēma |
|
|
|
7 miljonu
cilvēku apdzīvotās Honkongas teritorija ir 1062 km², no kuriem
tikai 5. daļa – mazliet vairāk par 20 %, ir derīgi apbūvei. Visblīvāk
apdzīvotās teritorijas šajā areālā ir Honkongas sala (7,5 km² un
1,5 milj. iedzīvotāji), Koulunas pussala (12 km² un 2 milj.
iedzīvotāji). Salīdzinājumā – Maskavā ir 10,4 miljoni iedzīvotāju un
tās teritorija ir 1080 km².
Ierobežotās apdzīvojamās teritorijas dēļ, daudzstāvu mūra ēku būvniecība intensīvi sāka attīstīties pēc liela ugunsgrēka, kas notika l953. gadā. Pirmā šāda veida dzīvojamā māja bija 7-stāvīga dzelzsbetona ēka ar 60 vienistabas dzīvokļiem stāvā, kam bija kopējas virtuves un tualetes. Uz jumta iekārtoja sākumskolu. Vēlāk telpu plānojumu izmainīja, izveidojot 30 divistabu dzīvokļus ar visām ērtībām. Sastopami arī vēl augstāki dzīvojamie nami – līdz 75 stāviem, bet arhitekts Lokvuds projektējis 88 stāvu dzīvojamo māju. Pēc plāna gadā tiek uzcelti 25 tūkstoši dzīvokļu. Vidējā dzīvokļu platība ir 44 m², minimālā platība 17 m². Pamatā dzīvokļus izīrē, maznodrošinātiem ar 50 % dotāciju. Pēdējā laikā palielinās pārdodamo dzīvokļu skaits. Vienam cilvēkam vidēji iznāk 11 m² no kopējās dzīvokļa platības. Minimālā sociālā norma ir 5,5 m² uz cilvēku. Katrā mājā ir paredzēta pazemes auto stāvvieta ar aprēķinu, ka uz 16-20 dzīvokļiem ir viena mašīnas novietne. Ēkas pamatā tiek celtas torņveidīgas no monolīta dzelzsbetona ar 150 mm biezu dzelzsbetona pārseguma paneļu sienām. Ja tās ceļ vienā līnijā, tad starp torņiem iekārto 2-3 m lielu atstarpi, retos gadījumos sekciju mājās taisa atveres (logus), lai mazinātu ēku "buru efektu". Kopējais augstums no pirmā stāva grīdas līdz ēkas augšai ir 121 m, ieskaitot bēniņus un divu stāvu virsbūvi sūkņu un augšējo ūdens akumulatora tvertņu novietošanai. Divos apakšzemes stāvos izvietoti: pirmajā pazemes – palīgtelpas un auto stāvvietas, zemākajā, 8,45 m dziļumā – apakšējās ūdens akumulatoru tvertnes un sūkņu aprīkojums, to skaitā atsevišķas grupas sūkņi tehniskā jūras ūdens padevei sanitārajos mezglos, nogādājot to arī augšējā akumulatora tvertnē. Katrā stāvā izvietoti 8 dzīvokļi, kuros ir divas vai trīs guļamistabas, viesistaba, virtuve, iebūvēts ledusskapis, gāzes plīts, galds un izlietne ar grīdas segumā iestrādātu noteku, zemo vannu un dušu ar grīdas segumā iestrādātu noteku un tualeti, kurā ir klozeta pods un izlietne. Pavisam ēkā ir 304 dzīvokļi. Katras istabas un arī virtuves ārsienas nišā vai uz balkona uzstādīts kondicionētāja skapis (istabās ir tikai gaisa ieplūdes režģis) ar pievienotu drenāžu, kas savienota ar noteces cauruli, kas stiepjas visas ēkas fasādes garumā. Apkures aparātu nav. Katrā dzīvoklī ūdens uzsildīšanai ierīkots gāzes ūdens sildītājs. Karstā ūdens apgāde ir autonoma: administratīvajās ēkās ar elektriskajiem ūdens sildītājiem, dzīvojamajās ēkās ar gāzes ūdens sildītājiem, kuri novietoti vai nu vannas istabā vai uz balkona. Daļai ēku, kurās ir iespējama pirmreizēja "pelēkā" ūdens attīrīšana no visiem piemaisījumiem (izņemot ūdeni no tualetes, kura novadīšana notiek pa atsevišķu kanalizācijas stāvvadu), to pēc attīrīšanas pa atsevišķu cauruļvadu novada tualetes skalojamo tvertņu piepildīšanai. Ugunsgrēka gadījumā ūdeni dzēšanai ievada atsevišķā tvertnē uz ēkas jumta- no šis tvertnes ar sūkņiem to iepumpē stāvvadā, kam pievienoti hidranti un stāvvados, kas iestrādāti dzīvokļu koridoros autonomai lietošanai ar šļūtenēm. Tāpēc tvertņu nepieciešamība apakšā nav saprotama, jo arī bez apakšējām tvertnēm ūdeni var iepumpēt augšējās tvertnēs. Akumulatoru tvertnes izgatavo no dzelzsbetona vai polikarbonāta ar 2 nodalījumiem, lai tās varētu iztīrīt bez ūdens atslēgšanas. Tvertnes tīra pēc katriem 3 mēnešiem. Interesi izraisīja inženiertehnisko sistēmu loma tādas neparastas slimības izplatībā, kā atipiskā pneimonija, kas Honkongā plosījās 2003. gadā. Izplatīties tā sāka no 33 gadus veca ārsta, kurš uz Honkongu atbrauca pie sava brāļa jau būdams slims. Pēc dažām dienām slimība bija fiksēta jau ap simts cilvēkiem, kuri dzīvoja divās blakus esošajās mājās tai, kurā atradās slimnieks. Slimības ierosinātājs no saslimušā cilvēka izdalās ar fekālijām un izplatās pa gaisu. Nopietnāki lēmumi ir jāpieņem no sanitārajiem mezgliem izplūstošā gaisa likvidēšanai. Protams, izvadīt to aiz sienas atvērtā šahtā, uz kuru iziet vannas istabas logi, ir nepareizi. Visus šos izmešus vajadzētu savākt kanālā, kas pievienots visu stāvu perifērajam kanālam, un ar ventilatoru, kas uzstādīts uz jumta, izraidīt atmosfērā. Ir iespējama shēma ar individuālu ventilatoru pielietošanu, kas izmantoto gaisu novada savācējkanālā, bet šajā gadījumā katrā perifērajā kanālā jāuzstāda pretvārsts, kas neļautu piesārņotajam gaisam pārplūst no dzīvokļa uz dzīvokli. Ja ēka ir augstāka par 200 metriem, t.i. ja ir izsmelti ūdensvadu pumpējošo sūkņu resursi, izmanto ūdens padeves kaskādes shēmu – ūdeni pa priekšu iepilda rezerves tvertnē, bet pēc tam no rezerves tvertnes augšējā. |
|