Honkonga: tipveida 40 stāvu dzīvojamo augstceltņu ūdensapgādes sistēma
7 miljonu cilvēku apdzīvotās Honkongas teritorija ir 1062 km², no kuriem tikai 5. daļa – mazliet vairāk par 20 %, ir derīgi apbūvei.
Honkonga:
tipveida 40 stāvu dzīvojamo augstceltņu ūdensapgādes sistēma |
|
|
|
7 miljonu
cilvēku apdzīvotās Honkongas teritorija ir 1062 km², no kuriem
tikai 5. daļa – mazliet vairāk par 20 %, ir derīgi apbūvei. Visblīvāk
apdzīvotās teritorijas šajā areālā ir Honkongas sala (7,5 km² un
1,5 milj. iedzīvotāji), Koulunas pussala (12 km² un 2 milj.
iedzīvotāji). Salīdzinājumā – Maskavā ir 10,4 miljoni iedzīvotāju un
tās teritorija ir 1080 km².
Ierobežotās apdzīvojamās teritorijas dēļ, daudzstāvu mūra ēku būvniecība intensīvi sāka attīstīties pēc liela ugunsgrēka, kas notika l953. gadā. Pirmā šāda veida dzīvojamā māja bija 7-stāvīga dzelzsbetona ēka ar 60 vienistabas dzīvokļiem stāvā, kam bija kopējas virtuves un tualetes. Uz jumta iekārtoja sākumskolu. Vēlāk telpu plānojumu izmainīja, izveidojot 30 divistabu dzīvokļus ar visām ērtībām. Pirmā 1960-to gadu tipveida dzīvojamā māja bija 20-23 stāvu divi savienoti torņi. Sākot no 1980-tiem gadiem sāka celt galvenokārt 40 stāvu dzīvojamās ēkas ( ja ir liels stāvu skaits norma paredz vienu papildus neapdzīvotu stāvu, kurā pulcēties cilvēkiem ugunsgrēka gadījumā). Sastopami arī vēl augstāki dzīvojamie nami – līdz 75 stāviem, bet arhitekts Lokvuds projektējis 88 stāvu dzīvojamo māju. Pēc plāna gadā tiek uzcelti 25 tūkstoši dzīvokļu. Vidējā dzīvokļu platība ir 44 m², minimālā platība 17 m². Pamatā dzīvokļus izīrē, maznodrošinātiem ar 50 % dotāciju. Pēdējā laikā palielinās pārdodamo dzīvokļu skaits. Vienam cilvēkam vidēji iznāk 11 m² no kopējās dzīvokļa platības. Minimālā sociālā norma ir 5,5 m² uz cilvēku. Katrā mājā ir paredzēta pazemes auto stāvvieta ar aprēķinu, ka uz 16-20 dzīvokļiem ir viena mašīnas novietne. Ēkas pamatā tiek celtas torņveidīgas no monolīta dzelzsbetona ar 150 mm biezu dzelzsbetona pārseguma paneļu sienām. Ja tās ceļ vienā līnijā, tad starp torņiem iekārto 2-3 m lielu atstarpi, retos gadījumos sekciju mājās taisa atveres (logus), lai mazinātu ēku "buru efektu". Aplūkosim inženiertehnisko sistēmu konstrukciju kā piemēru ņemot tipisku dzīvojamo namu ar 40 virszemes stāviem, kuru augstums no grīdas līdz grīdai ir 2,8 m (pēc shēmas ir 45 stāvi, bet 4., 14., 24., 34., 44. ir izlaisti māņticības dēļ), turklāt pirmais stāvs nav dzīvojamais stāvs. Kopējais augstums no pirmā stāva grīdas līdz ēkas augšai ir 121 m, ieskaitot bēniņus un divu stāvu virsbūvi sūkņu un augšējo ūdens akumulatora tvertņu novietošanai. Divos apakšzemes stāvos izvietoti: pirmajā pazemes – palīgtelpas un auto stāvvietas, zemākajā, 8,45 m dziļumā – apakšējās ūdens akumulatoru tvertnes un sūkņu aprīkojums, to skaitā atsevišķas grupas sūkņi tehniskā jūras ūdens padevei sanitārajos mezglos, nogādājot to arī augšējā akumulatora tvertnē. Katrā stāvā izvietoti 8 dzīvokļi, kuros ir divas vai trīs guļamistabas, viesistaba, virtuve, iebūvēts ledusskapis, gāzes plīts, galds un izlietne ar grīdas segumā iestrādātu noteku, zemo vannu un dušu ar grīdas segumā iestrādātu noteku un tualeti, kurā ir klozeta pods un izlietne. Pavisam ēkā ir 304 dzīvokļi. Katras istabas un arī virtuves ārsienas nišā vai uz balkona uzstādīts kondicionētāja skapis (istabās ir tikai gaisa ieplūdes režģis) ar pievienotu drenāžu, kas savienota ar noteces cauruli, kas stiepjas visas ēkas fasādes garumā. Apkures aparātu nav. Katrā dzīvoklī ūdens uzsildīšanai ierīkots gāzes ūdens sildītājs. Virtuves un vannas istabas vēdināšana notiek caur logu augšējām atverēm, kuras var atvērt līdz 30º un nofiksēt. Sanitārajos mezglos ventilācija notiek ar ventilatoru caur atvērtu šahtu. Dūmu izkliedēšana un svaiga gaisa pievadīšana ar ventilatoru lifta šahtā nenotiek. Kāpņu telpas ir 2, lifti – 4. Karstā ūdens apgāde ir autonoma: administratīvajās ēkās ar elektriskajiem ūdens sildītājiem, dzīvojamajās ēkās ar gāzes ūdens sildītājiem, kuri novietoti vai nu vannas istabā vai uz balkona. Daļai ēku, kurās ir iespējama pirmreizēja "pelēkā" ūdens attīrīšana no visiem piemaisījumiem (izņemot ūdeni no tualetes, kura novadīšana notiek pa atsevišķu kanalizācijas stāvvadu), to pēc attīrīšanas pa atsevišķu cauruļvadu novada tualetes skalojamo tvertņu piepildīšanai. Tehnisko (jūras) un tīro ūdeni no apakšējām akumulatoru tvertnēm ar diviem sūkņiem padod uz augšējām akumulatoru tvertnēm 130 metru augstumā pa čuguna cauruļvadiem. Pa cauruļvadu, kuru diametrs ir 200 mm, padod ūdeni uz tīrā ūdens bāku un pa cauruļvadu, kura diametrs ir 80 mm, uz tehniskā (jūras) ūdens bāku. Ugunsgrēka gadījumā ūdeni dzēšanai ievada atsevišķā tvertnē uz ēkas jumta- no šis tvertnes ar sūkņiem to iepumpē stāvvadā, kam pievienoti hidranti un stāvvados, kas iestrādāti dzīvokļu koridoros autonomai lietošanai ar šļūtenēm. Tāpēc tvertņu nepieciešamība apakšā nav saprotama, jo arī bez apakšējām tvertnēm ūdeni var iepumpēt augšējās tvertnēs. Akumulatoru tvertnes izgatavo no dzelzsbetona vai polikarbonāta ar 2 nodalījumiem, lai tās varētu iztīrīt bez ūdens atslēgšanas. Tvertnes tīra pēc katriem 3 mēnešiem. Lai aprēķinātu maksu par izlietotajiem resursiem, katrā dzīvoklī ir uzstādīts gāzes skaitītājs, katra stāva kopējā telpā ir dzīvokļu ūdens un elektrības skaitītāji. Kopējās uzskaites ierīces, piemēram, aukstā ūdens, mājā neuzstāda, jo ar iedzīvotājiem norēķinās pati organizācija, kas to piegādā. Ūdens taupību panāk ieviešot progresīvu tarifu patērētajam ūdens daudzumam. Ja vienā dzīvoklī 4 mēnešos izlieto līdz 12 m³ ūdens (100 litrus diennaktī) par to nav jāmaksā. Par nākamajiem 31 m³ ūdens jāmaksā 0,53 ASV dolārs par 1m³, bet nākamajiem 19 m³ 0,83 dolārs par 1 m³. Ja 4 mēnešos izlieto vairāk par 62 m³, ūdens maksa ir 1,16 dolārs par 1 m³. Interesi izraisīja inženiertehnisko sistēmu loma tādas neparastas slimības izplatībā, kā atipiskā pneimonija, kas Honkongā plosījās 2003. gadā. Izplatīties tā sāka no 33 gadus veca ārsta, kurš uz Honkongu atbrauca pie sava brāļa jau būdams slims. Pēc dažām dienām slimība bija fiksēta jau ap simts cilvēkiem, kuri dzīvoja divās blakus esošajās mājās tai, kurā atradās slimnieks. Slimības ierosinātājs no saslimušā cilvēka izdalās ar fekālijām un izplatās pa gaisu. Kā noskaidroja izveidotā komisija, vīrusa izplatīšanās iemesls bija dzīvokļa, kurš atradās zemāk, zem grīdas iestrādātā santehniskā noteka: tās hidrauliskais aizslēgs bija sauss, un vīruss caur kanalizācijas stāvvadu un sauso noteku izplatījās šajā dzīvoklī, un tālāk ar izplūstošo ventilācijas gaisu caur logu un logu ventilatoriem uz kaimiņu dzīvokļiem. Nopietnāki lēmumi ir jāpieņem no sanitārajiem mezgliem izplūstošā gaisa likvidēšanai. Protams, izvadīt to aiz sienas atvērtā šahtā, uz kuru iziet vannas istabas logi, ir nepareizi. Visus šos izmešus vajadzētu savākt kanālā, kas pievienots visu stāvu perifērajam kanālam, un ar ventilatoru, kas uzstādīts uz jumta, izraidīt atmosfērā. Ir iespējama shēma ar individuālu ventilatoru pielietošanu, kas izmantoto gaisu novada savācējkanālā, bet šajā gadījumā katrā perifērajā kanālā jāuzstāda pretvārsts, kas neļautu piesārņotajam gaisam pārplūst no dzīvokļa uz dzīvokli. Ēkās, kas augstākas par 40 stāviem, kā jau minēts, ierīko vidus tehnisko stāvu, kuru izmanto ūdens rezerves akumulatoru tvertņu novietošanai. Ja ēkas augstums ir 200 metri, rezerves tvertnē ūdens ietek no augšējās tvertnes, kurā ar sūkņiem ievada ūdeni tieši no apakšējās tvertnes. Visas tvertnes ir atvērtas, tāpēc rezerves tvertne ļauj pazemināt spiedienu apakšējo stāvu cauruļvados. Ja ēka ir augstāka par 200 metriem, t.i. ja ir izsmelti ūdensvadu pumpējošo sūkņu resursi, izmanto ūdens padeves kaskādes shēmu – ūdeni pa priekšu iepilda rezerves tvertnē, bet pēc tam no rezerves tvertnes augšējā. |
|