Ideāla darba shēma
Ir valsti, kurās pateicoties labi nostādītai izglītības sistēmai, fasāžu izgaismošanas projektus izstrādā paši arhitekti.
Ir valsti, kurās pateicoties labi nostādītai izglītības sistēmai, fasāžu izgaismošanas projektus izstrādā paši arhitekti. Pie mums tas iespējams, ja arhitekts talkā ņem intuīcija.
RTU, kuru ir absolvējuši lielākā daļa Latvijā praktizējošu arhitektu, mācību programmās nav ietverts nopietnu lekciju kurss par apgaismošanas tehniskajām niansēm. Taču nevienā apgaismošanas projektā nevar nenovērtēt arī arhitekta viedokli, jo viņu telpiskais redzējums, kas tiek izstāstīts gaismas tehniķiem, kalpo par pamatu luksu, kandelu un konkrētu gaismas ķermeņu izvēlei.
Korekta apgaismošanas tehniskā projekta izstrāde ir laikietilpīgs process. Vispirms jāsāk ar ēkas fotoattēlu apkopošanu dažādos rakursos un dažādos diennakts laikos.
Pēc tam ar specifisku datorprogrammu palīdzību tiek modulēta 3D vizualizācija ar izvietotiem gaismas ķermeņiem uz fasādes un renderēti attēli ar realitātei maksimāli tuvu iespējamo gaismas spožumu.
Tas ir procesa sākuma etaps, kas atspoguļo ideālo situāciju. Tā var krietni mainīties, ja realitātē atklājas, ka tehniski ir neiespējami izvietot gaismas ķermeņus paredzētajās vietās. Tādos gadījumos projektu pārstrādā.
Ir, protams, bieži praksē gadījumi, kad projektu nevar realizēt finansiālu apsvērumu dēļ vai arī nav iespējams panākt vienošanos ar citu ēku īpašniekiem, ja projektā paredzēts gaismas ķermeņus konkrētās fasādes izgaismošanai izvietot uz pretējās ēkas fasādes. Mazāk pievilcīgs, bet praksē tiek bieži izmantots empīriskas pieredzes ceļā iegūtais risinājums.
Tas nozīmē, ka speciālisti ar reāliem prožektoriem nakts laikā izmēģina labāko vietu to uzstādīšanai, lai izgaismotu klienta objektu. Arī tā iespējams nonākt līdz korektam gala rezultātam.
Aplūkojot jau izgaismotus, Rīgai nozīmīgus objektus kā Pēterbaznīca, Doma baznīca un Brīvības piemineklis varētu vēlēties niansētāku apgaismojumu. It īpaši tas būtu sakāms par abām pieminētajām baznīcām, kuras atrodas tik tuvu viena otrai un ir pievilcīgas ar dažādām arhitektoniskām kvalitātēm.
Tās abas zinātniski pareizi ir apgaismotas ar vispārēji kliedēto fasāžu apgaismojuma metodi. Lai gan variējot optiku un spuldžu krāsu, celtnes būtu iespējams padarīt interesantākas.
Agrita Lūse,
www.building.lv
RTU, kuru ir absolvējuši lielākā daļa Latvijā praktizējošu arhitektu, mācību programmās nav ietverts nopietnu lekciju kurss par apgaismošanas tehniskajām niansēm. Taču nevienā apgaismošanas projektā nevar nenovērtēt arī arhitekta viedokli, jo viņu telpiskais redzējums, kas tiek izstāstīts gaismas tehniķiem, kalpo par pamatu luksu, kandelu un konkrētu gaismas ķermeņu izvēlei.
Korekta apgaismošanas tehniskā projekta izstrāde ir laikietilpīgs process. Vispirms jāsāk ar ēkas fotoattēlu apkopošanu dažādos rakursos un dažādos diennakts laikos.
Pēc tam ar specifisku datorprogrammu palīdzību tiek modulēta 3D vizualizācija ar izvietotiem gaismas ķermeņiem uz fasādes un renderēti attēli ar realitātei maksimāli tuvu iespējamo gaismas spožumu.
Tas ir procesa sākuma etaps, kas atspoguļo ideālo situāciju. Tā var krietni mainīties, ja realitātē atklājas, ka tehniski ir neiespējami izvietot gaismas ķermeņus paredzētajās vietās. Tādos gadījumos projektu pārstrādā.
Ir, protams, bieži praksē gadījumi, kad projektu nevar realizēt finansiālu apsvērumu dēļ vai arī nav iespējams panākt vienošanos ar citu ēku īpašniekiem, ja projektā paredzēts gaismas ķermeņus konkrētās fasādes izgaismošanai izvietot uz pretējās ēkas fasādes. Mazāk pievilcīgs, bet praksē tiek bieži izmantots empīriskas pieredzes ceļā iegūtais risinājums.
Tas nozīmē, ka speciālisti ar reāliem prožektoriem nakts laikā izmēģina labāko vietu to uzstādīšanai, lai izgaismotu klienta objektu. Arī tā iespējams nonākt līdz korektam gala rezultātam.
Aplūkojot jau izgaismotus, Rīgai nozīmīgus objektus kā Pēterbaznīca, Doma baznīca un Brīvības piemineklis varētu vēlēties niansētāku apgaismojumu. It īpaši tas būtu sakāms par abām pieminētajām baznīcām, kuras atrodas tik tuvu viena otrai un ir pievilcīgas ar dažādām arhitektoniskām kvalitātēm.
Tās abas zinātniski pareizi ir apgaismotas ar vispārēji kliedēto fasāžu apgaismojuma metodi. Lai gan variējot optiku un spuldžu krāsu, celtnes būtu iespējams padarīt interesantākas.
Agrita Lūse,
www.building.lv